Nozares pētnieki un eksperti piedalījušies grāmatas tapšanā par kiberdrošību Latvijā

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte | Latvijas Universitāte

2. septembris, 2025. gads

sadarbība pētījumi

Izdevniecībā "Routledge" izdota kolektīvā monogrāfija "Cybersecurity in Latvia: Forging Resilience amidst Emerging Threats / Kiberdrošība Latvijā: Noturības stiprināšana jauno apdraudējumu apstākļos". Izdotā kolektīvā monogrāfija ir apjomīgākais pētījums un pirmā zinātniskā grāmata par kiberdrošību Latvijā, kas tapusi, sadarbojoties vairāk nekā 20 Latvijas un ārvalstu pētniekiem un ekspertiem. Tajā analizēta Latvijas kiberdrošības ekosistēma, tās procesi, izaicinājumi un nākotnes perspektīvas, pielietojot gan eksakto, gan sociālo zinātņu metodes.

Monogrāfijā ir iesaistījušies pētnieki un eksperti no Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU), informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "CERT", Elektronikas un datorzinātņu institūta, LU Matemātikas un informātikas institūta, Latvijas Transatlantiskā organizācijas, Ekonomikas ministrijas, Aisardzība ministrijas un citām organizācijām.

Kā grāmatas priekšvārdā norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds, “kiberoperācijas ir kļuvušas par mūsdienu karadarbības neatņemamu sastāvdaļu.”

Vienlaikus ministrs uzsver, ka valsts kibernoturības stiprināšanā būtiska ir ne tikai valsts iestāžu iesaiste, bet arī cieša sadarbība ar privāto sektoru, zinātniskajām institūcijām, sabiedrību, kā arī starptautiskajiem partneriem un sabiedrotajiem.

 

csm_Ista_bilde_5dc88e5789.jpg
Foto: Monogrāfijas “Kiberdrošība Latvijā: Noturības stiprināšana jauno apdraudējumu apstākļos” vāks.

Saskaņā ar Eiropas Savienības kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT-EU datiem 2022.–2023. gadā aptuveni trešdaļa visu kiberuzbrukumu pret Eiropas Savienību bija vērstas tieši pret Baltijas valstīm. Monogrāfijas autori norāda, ka, sākoties Krievijas pilna mēroga karam pret Ukrainu, Latvijas kibertelpa piedzīvoja strauju kiberuzbrukumu skaita kāpumu. Lai gan kaitējums Latvijas sistēmām bija minimāls, eksperti uzsver, ka tas nedrīkst radīt maldīgu drošības sajūtu.

“Kiberdrošības joma pēc savas būtības ir starpdisciplināra,” skaidro grāmatas zinātniskais redaktors, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mihails Potapovs.

Viņaprāt, “svarīgi runāt ne tikai par informācijas sistēmu un tīklu drošību no tehniskā skatpunkta, bet arī to, kā kiberdrošība tiek pārvaldīta valsts, organizāciju un indivīdu līmenī. Tādēļ svarīgi, ka pētījumā piedalījās arī juristi, publiskās pārvaldes un starptautiskās politikas eksperti.”

Piemēram, LBTU Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes (IITF) pētnieks Mārtiņš Štāls kopā ar kolēģiem Heinrihu K. Skrodeli un Andreju Romānovu izstrādāja grāmatas devīto nodaļu, kas veltīta kiberdrošības transformācijas procesiem Latvijā.

"Novērojumus balstījām uz piecu gadījumu izpēti. Kā vienu no nozīmīgām tendencēm konstatējām ekonomiski pamatotu IKT resursu centralizāciju, kas dažos gadījumos jau ir izsmēlusi savu pozitīvo potenciālu un var radīt jaunus kiberdrošības riskus. Nodaļā analizēti arī izvēlētā organizācijas modeļa radītie riski, kuri jāņem vērā, pielāgojoties jaunajiem kiberdrošības apstākļiem," skaidro monogrāfijas līdzautors M. Štāls.

Štāls Mārtiņš.png
LBTU Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes (LBTU IITF) Datoru sistēmu un datu zinātnes institūta pētnieks un pasniedzējs Mārtiņš Štāls.

Nodaļā "Cybersecurity Transformation in Latvia / Kiberdrošības transformācija Latvijā" aplūkota kiberdrošības nozīme digitālajā laikmetā, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas situācijai. Tajā sniegta padziļināta analīze par pašreizējiem kiberdrošības izaicinājumiem un pasākumiem, kas tiek īstenoti, lai mazinātu izplatītos kiberdraudus. Nodaļā apskatīti arī Latvijas tiesiskie un institucionālie ietvari, uzsverot tādu normatīvo aktu nozīmi kā Eiropas Savienības Kiberdrošības akts un Latvijas Nacionālais kiberdrošības likums, kā arī tādu institūciju kā Nacionālais kiberdrošības centrs izveide.

Tāpat pētījumā analizēta kiberdrošības centralizācijas tendence, vērtējot gan ieguvumus, gan riskus, lai labāk izprastu tās piemērojamību. Lai sniegtu praktiskas atziņas, nodaļā iekļauti pieci gadījumu pētījumi par lielākajām Latvijas organizācijām, izgaismojot to unikālās kiberdrošības prakses, izaicinājumus un attīstības tendences. Šie gadījumu pētījumi aplūkoti plašākā globālo kiberdrošības notikumu un tendenču kontekstā, nodrošinot vērtīgu skatījumu gan uz pasaules, gan Latvijas kiberdrošības ainavu.

Ar monogrāfiju visiem interesentiem iespējams iepazīties šeit.

Pētījums ir tapis Eiropas Savienības programmas "Digitālā Eiropa" projekta "Nacionālais koordinācijas centrs – Latvija" (NCC-LV) ietvaros. Projektu kopš 2023. gada īsteno Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta struktūrvienību CERT.LV un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Projektu atbalsta Eiropas Kiberdrošības kompetenču centrs, un to līdzfinansē Eiropas Savienība (granta līguma Nr. 101127985).

saistītie raksti

dabaszinātnes pētījumi

Kas ir letonīts, un kā ar tā palīdzību piesārņojumu var pārvērst vērtīgā resursā

Tas, kas līdz šim tika uzskatīts par piesārņojumu, nākotnē var kļūt par vērtīgu resursu. Latvijas jaunuzņēmums attīsta tehnoloģiju, kas palīdzēs samazināt fosfora nonākšanu vidē un vienlaikus nodrošinās lauksaimniekus ar augsnei nepieciešamām barības vielām.  Jau pirms vairākiem gadi…

Uldis Birziņš (Latvijas Televīzija)

17. jūnijs, 2026. gads

pētījumi

Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki piedalās starptautiska izvērtējuma izstrādē par sociālo mediju vecuma ierobežojumiem

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki piedalījušies starptautiskā izvērtējuma izstrādē par sociālo mediju vecuma ierobežojumu iespējamajiem ieguvumiem un zaudējumiem. Šis ziņojums ir sagatavots plašāka Eiropas mēroga pētījuma EU Kids Online ietvaros, reaģējot uz pašreizējām politiskajām disku…

Latvijas Kultūras akadēmija

17. jūnijs, 2026. gads

pētījumi digitalizācija

Uzsāks jaunu valsts pētījumu programmu latviešu valodas un kultūras attīstībai un saglabāšanai digitālajā vidē

Ministru kabinets otrdien, 16. jūnijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto valsts pētījumu programmu “Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”. Programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas kultūras un latviešu valodas attīstību un saglabāšanu digitālajā vidē, veidojot re…

Izglītības un zinātnes ministrija

16. jūnijs, 2026. gads

tehnoloģijas pētījumi

FM&NT 2026 zinātniskā konference Rīgā pulcē 28 valstu ekspertus, lai runātu par funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju nākotni

Rīgā sākusies 16. starptautiskā konference “Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas” jeb FM&NT 2026. Pasākums četru dienu garumā norisināsies Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, pulcējot vairāk nekā 200 zinātniekus, inženierus, nozares pārstāvjus un politikas veidotājus no Eiropas un visas …

LU Cietvielu fizikas institūts

16. jūnijs, 2026. gads