Vēzis ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē, un bieži izšķiroši ir tas, cik agrīni slimība tiek atklāta. Tieši tāpēc vēža skrīnings jeb pārbaudes ir viens no svarīgākajiem veselības profilakses instrumentiem. Lai gan skrīninga programmas ir pieejamas, daudzviet cilvēku līdzdalība tajās joprojām ir nepietiekama, un tas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un rada būtiskas sociālekonomiskas sekas.
Publicitātes foto
Kā mudināt cilvēkus vēža skrīninga veikšanai? Vai ar šķietami nelielām izmaiņām uzaicinājumos, informācijas sniegšanā vai pieraksta organizēšanā var panākt lielāku atsaucību?
Uz šiem jautājumiem atbildes meklējusi Ventspils Augstskolas, Vidzemes Augstskolas un RTU Rēzekne kopīgās studiju programmas “Ekonomika un uzņēmējdarbība” doktorante Līga Pūce, kura kopā ar vienu no promocijas darba vadītājām, asociēto profesori Vinetu Silkāni, publicējusi zinātnisko rakstu “Pavirzīšanas metožu izmantošana vēža skrīninga aptveres palielināšanai: empīrisko pētījumu pārskats” (Nudging to increase the uptake of cancer screening: scoping review of empirical studies). Raksts publicēts starptautiskajā zinātniskajajā žurnālā Taylor & Francis.
“Šis zinātniskais raksts var kalpot par pamatu gan turpmākiem zinātniskiem pētījumiem, gan pierādījumos balstītu sabiedrības veselības politikas risinājumu izstrādei. Vienlaikus ir skaidrs, ka šajā jomā nepieciešami vēl citi pētījumi, lai precīzi noteiktu, kuras pieejas ir visefektīvākās dažādās situācijās un dažādām mērķgrupām,” norāda L. Pūce.
Pētījuma centrā ir uzvedības ekonomikas pavirzīšanas metodes – nelielas, mērķtiecīgas izmaiņas izvēles situācijā, kas neierobežo cilvēka brīvību lemt, bet var palīdzēt vieglāk pieņemt paša un sabiedrības interesēm labvēlīgu lēmumu. Praksē vēža skrīninga kontekstā pavirzīšana var nozīmēt, piemēram, atgādinājuma īsziņu, izmaiņas uzaicinājuma formulējumā, skaidrāk izceļot ieguvumus vai riskus, veselības aprūpes speciālistu kā uzticamu informētāju iesaisti vai pieraksta iespēju vienkāršošanu. Šādas pieejas ir īpaši nozīmīgas vēža skrīninga veicināšanā, jo skrīninga neveikšana bieži ir saistīta nevis ar nevēlēšanos, bet ar ikdienišķiem faktoriem – pārāk sarežģītu informāciju, neskaidrību par veicamajiem soļiem, atlikšanu, aizmiršanu vai grūtībām veikt pierakstu.
Zinātniskajā rakstā analizēti empīriski pētījumi, kas publicēti laika posmā no 2008. līdz 2025. gadam un kuros vērtēta dažādu pavirzīšanas intervenču efektivitāte vēža skrīninga aptveres palielināšanā. Rezultāti rāda, ka šādas pieejas var pozitīvi ietekmēt cilvēku līdzdalību skrīningā, taču to ietekme dažādos pētījumos būtiski atšķiras – no statistiski nenozīmīgām izmaiņām līdz pat vairāku desmitu procentu pieaugumam. Lielākais konstatētais skrīninga aptveres pieaugums sasniedza pat 65,1%.
Rezultāti liecina, ka izmaiņas uzaicinājumu formulējumā un atgādinājumi var nodrošināt vairāku procentpunktu pieaugumu skrīninga aptverē. Taču īpaši daudzsološi izrādījās risinājumi, kas mazināja piepūli, kas nepieciešama, lai pieteiktos izmeklējumam un piedāvāja konkrētus izmeklējuma laikus.
Lielāka efektivitāte biežāk tika novērota arī tad, ja bija iesaistīti veselības aprūpes speciālisti un intervences bija resursietilpīgākas.
