Pētījums apliecina: probiotikas uzlabo akvakultūrā audzēto zivju veselību un augšanas rādītājus

Author
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

26. augusts, 2025. gads

Vai probiotikas var palīdzēt akvakultūrā audzētām zivīm augt veselīgāk un ātrāk? Projekta SPPwelfare (INTERREG) ietvaros tika pētīts, kā probiotikas, uzņemtas kopā ar barību un ar vannošanu, ietekmē Baltijas lašu (Salmo salar) mazuļu attīstību dažādās to attīstības stadijās. Rezultāti rāda, ka pārdomāti izvēloties katrai attīstības stadijai piemērotu probiotiku lietošanas veidu, tās var mazināt mazuļu mirstību pat līdz 20 %, uzlabot  augšanu par 30–35 %, mazināt žaunu nekrozi un lašu gadījumā – veicināt smoltifikāciju.

Lasu-mazuli.jpg
BIOR publicitātes attēls

Pētījuma gaitā zinātnieku grupa pārliecinājās, ka probiotiku iedarbībai ir nozīmīga vides temperatūra. Pētījuma ietvaros  lietotās probiotikas (SmartFishery, SIA Baltic Probiotics, Latvia) visefektīvāk darbojas siltākos apstākļos, kad temperatūra ir ≥15 °C

Probiotiku ietekme dažādās zivju attīstības stadijās:
Kāpura stadija

Grupā, kur kāpuri tika vannoti ar probiotikām, tika novērota līdz pat 20 % mazāka mirstība salīdzinājumā ar kontroli, augšanas rādītāji būtiski neatšķīrās.

Grupā, kur probiotikas tika pievienotas barībai, sākotnēji tika konstatēta paaugstināta mirstība. Tomēr pie augstākas temperatūras (18–20 °C) šīs grupas mazuļi izrādījās izturīgāki pret siltuma stresu un skābekļa koncentrācijas svārstībām sistēmā, kā arī saglabāja barošanās aktivitāti.

Mazuļa stadija

Grupā, kur mazuļi tika vannoti ar probiotikām, tika novēroti par ~15 % lielāki augšanas rādītāji (garums un svars), kā arī augstāks Fultona kondīcijas koeficients salīdzinājumā ar kontroli.

Grupā, kur probiotikas tika pievienotas barībai, būtiskas izmaiņas augšanā netika konstatētas, taču tika novērota žaunu vāku nekrozes gadījumu biežuma samazināšanās līdz pat ~40 %.

Presmolti

Probiotiku iespaidā presmolti gandrīz dubultoja augšanas rādītājus, salīdzinot ar kontroli.

Uzņemot probiotikas kopā ar barību, zivis sasniedza vislielāko svara pieaugumu (+35 % pret kontroli), vannojot tas bija nedaudz mazāks, kaut arī joprojām būtiski labāks (+30 %). Arī Fultona kondīcijas koeficients  bija augstāks probiotiku grupās, kas liecina par labāku vispārējo veselību.

RAS (Recirkulācijas akvakultūras sistēmas) sistēmās

Vidējais augšanas rādītājs neuzlabojās, taču smoltifikācija notika uzskatāmi ātrāk. Iespējams, ka recirkulācijā probiotikas nespēja pilnvērtīgi parādīt savas īpašības, jo šeit vides temperatūra bija viszemākā – 11°C. 

Patogēni un rezistence pret antibiotikām

Antibiotiku rezistentās Aeromonas un Pseudomonas sugas, kas tika konstatētas pētījuma sākumā, pēc 14 dienām vairs netika atrastas tajos gadījumos, kad tika pielietotas probiotiku vannas. Šis novērojums norāda, ka probiotiku izmantošana varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem antimikrobiālās rezistences risku mazināšanai.

Pētījumā secināts, ka:

  • probiotiku efektivitāte ir atkarīga no zivju attīstības stadijas un ūdens temperatūras.
  • mērķtiecīga probiotiku lietošana akvakultūrā var uzlabot zivju vispārējo veselības stāvokli un  veicināt attīstību un sagatavotību dzīvei jūrā (sālsūdenī), vienlaikus mazinot slimību un antibiotiku rezistences riskus.

Projekta informācija:

Pētījums tiek īstenots INTERREG projekta “Latvijas un Lietuvas sadarbība – Baltijas lašu un zandartu audzēšanas metožu uzlabošana ilgtspējīgām, noturīgām un veselīgām zivju populācijām” (LL-00133, SPPwelfare) ietvaros.

Projekta stāsts

Vadošais projekta partneris

Programma

saistītie raksti

sporta zinātne pētījumi

Basketbola zinātne: zināšanas nes uzvaru

Basketbols ir augstas intensitātes komandas spēle, kas apvieno komplicētus biomehāniskus un fizioloģiskus principus. Fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība, kā arī treniņu slodžu pārraudzība ir tikai daļa no darba, lai sportisti sasniegtu veiksmīgu rezultātu. Pirms tādiem Latvijai nozīmīgiem notikumi…

researchLatvia

27. augusts, 2025. gads

doktorantūra pētījumi

Kad kods lasa cilvēku. Haralda Matuļa ceļš zinātnē

Haralda Matuļa darbs Latvijas Universitātes (LU) doktorantūrā norit aizraujošā krustpunktā starp humanitārajām zinātnēm un tehnoloģijām – starp dzīvesstāstiem un datorprogrammēšanu. Viņš ar digitālajām metodēm pēta cilvēku pašreprezentācijas veidus autobiogrāfiskos tekstos. “Man šķiet, katrs d…

LU Komunikācijas departaments

27. augusts, 2025. gads

doktorantūra STEAM pētījumi

Zinātne sākas ar aizrautību; un aizrautība kļūst par profesiju

Anete Sapne Latvijas Universitātes (LU) doktorantūrā ar aizrautību pēta materiālus, kuri nākotnē varētu kļūt par būtisku sastāvdaļu optiskajos datoros – nākotnes tehnoloģijās, kas spēs apstrādāt datus daudz ātrāk nekā šodienas ierīces. Viņas pētījuma joma – nelineārā optika – var šķist sarežģīta, t…

LU Komunikācijas departaments

22. augusts, 2025. gads

zinātnes komunikācija pētījumi

Zinātniskās metodes seši soļi, kas palīdz izprast pasauli jau no agras bērnības

No pirmā jautājuma līdz pārbaudītam atklājumam – šie soļi ir vienlīdz svarīgi gan pētniecībā, gan ikdienā. Zinātniskā metode ir universāla pieeja, ar kuru pētnieki visā pasaulē iegūst uzticamus, pārbaudāmus un atkārtojamus rezultātus. Zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia skaidro, ka z…

Brigita Zutere, researchLatvia

21. augusts, 2025. gads