Latvijas jaunuzņēmums “PrintyMed” attīsta materiālu, no kura nākotnē varētu izgatavot membrānas orgāniem uz čipa, brūču pārsējus, sirds vārstuļus un pat mākslīgo orgānu ietvarus. Ceļš no laboratorijas līdz tirgum prasa ne tikai izcilu zinātni, bet arī uzņēmējdarbības drosmi, pacietību un spēju atrast īstos cilvēkus. TVNET intervijā uzņēmuma vadītāja un līdzdibinātāja Jekaterina Romanova stāsta, kā no Latvijas zinātnieku atklājuma izauga uzņēmums, kāpēc pareizie kontakti dažkārt ir vērtīgāki par naudu un kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsts palīdzējis sarežģīto ceļu no laboratorijas tuvināt tirgum un pacientam.
Zirnekļa zīds ir viens no iespaidīgākajiem dabas radītajiem materiāliem. Tas vienlaikus ir izturīgs, viegls un elastīgs, turklāt bioloģiski saderīgs un bioloģiski noārdāms. Tieši stingrības un elastības kombinācija to padara īpašu - noteiktu mehānisko īpašību ziņā zirnekļa zīds var pārspēt pat tēraudu un kevlāru.
Taču ir kāda problēma - zirnekļus nevar audzēt un to zīdu iegūt tāpat kā zīdtārpiņu zīdu.
“Zirnekļi ir kanibāli. Viņi viens otru vienkārši apēd,” intervijā lakoniski skaidro biomedicīnas jaunuzņēmuma “PrintyMed” vadītāja un līdzdibinātāja Jekaterina Romanova.
Zirnekļi ir ne tikai plēsīgi, bet arī teritoriāli, tādēļ zirnekļa zīda proteīnus jeb spidroīnus no pašiem zirnekļiem industriālā apjomā iegūt praktiski nav iespējams. Turklāt viens zirneklis atkarībā no vajadzības spēj radīt pat septiņus vai astoņus atšķirīgus zīda veidus - vienu tīkla veidošanai, citu medījuma notveršanai, vēl citu oliņu aizsardzībai. Katram no tiem ir citāds aminoskābju sastāvs un līdz ar to arī atšķirīgas īpašības.
Tieši tādēļ zinātnieki visā pasaulē jau vairākus gadu desmitus meklē veidus, kā zirnekļa zīda unikālās īpašības atkārtot laboratorijā. Latvijā tas izdevies pētniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā sadarbībā (šobrīd - Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts) ar Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Karolinskas institūta zinātniekiem.
"PrintyMed” komanda un pētnieki izstrādājuši biomimētisku tehnoloģiju - metodi, kas atdarina procesus, ar kuriem zirneklis zīdu rada dabā. Par šo darbu zinātnieku komanda saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību kā par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2024. gadā.
Laboratorijā netiek izmantoti zirnekļi vai citi dzīvnieki. Baktērijas kļūst par sava veida bioloģiskām ražotnēm: tajās ievada vajadzīgo ģenētisko informāciju, lai tās saražotu zirnekļa zīda proteīnus. Pēc tam ķīmiķi šos proteīnus modificē un savieno, atdarinot daļu no darba, ko dabā paveic zirneklis.
Tā kā baktērijām efektīvāk ir ražot īsākus proteīna fragmentus, Latvijas pētnieki izstrādājuši metodi, kā tos pēc iegūšanas savienot. Sākotnēji šķietamais trūkums pārvērsts priekšrocībā - iegūtās mākslīgā zirnekļa zīda šķiedras noteiktos apstākļos var būt gandrīz divreiz elastīgākas par dabisko zirnekļa zīdu.
Materiāls, kurā apvienojas šķietami nesavienojamais
Medicīnā jau tiek izmantoti ļoti dažādi materiāli. Daži ir ārkārtīgi izturīgi, citi - elastīgi vai bioloģiski saderīgi. Taču bieži vien vienas labas īpašības dēļ jāupurē kāda cita.
“PrintyMed” izstrādātais mākslīgais zirnekļa zīds ir īpašs ar to, ka vienā materiālā apvieno vairākas medicīnā būtiskas īpašības - izturību, elastību, nelielu svaru, bioloģisko saderību un augstu šūnu piesaistes spēju. Tieši pēdējā īpašība ir īpaši nozīmīga, ja materiālu vēlas izmantot audu inženierijā, brūču ārstēšanā vai mākslīgo orgānu izveidē.
“Daudzi jau esošie materiāli ir vai nu ļoti izturīgi, vai bioloģiski saderīgi, taču visas vajadzīgās īpašības vienā materiālā parasti neapvienojas. Mūsu materiāls apvieno izturību, bioloģisko saderību un ļoti augstu šūnu piesaistes spēju. Tas ir arī viegls un elastīgs,” stāsta Romanova.
Uzņēmuma tehnoloģija ļauj mainīt zīda īpašības atbilstoši konkrētajam pielietojumam. Materiālam iespējams piesaistīt, piemēram, antibiotikas vai citas aktīvās vielas. Ražošanā kā šķīdinātājs tiek izmantots ūdens, savukārt pats proteīns tiek iegūts baktērijās, neizmantojot dzīvnieku izcelsmes materiālus.
Tas paver ļoti plašas iespējas. Zirnekļa zīdu varētu izmantot tekstilrūpniecībā, mašīnbūvē, aizsardzības nozarē un citviet. Tomēr “PrintyMed” komanda jau sākotnēji izvēlējās koncentrēties uz medicīnu.
Trīs cilvēki, kuri pirms tam gandrīz nebija pazīstami
“PrintyMed” stāsts nesākās ar klasisku biznesa ideju - tirgū pamanītu problēmu, kam uzņēmēji pēc tam meklē tehnoloģisku risinājumu. Šoreiz vispirms bija zinātne un unikāls materiāls. Tikai pēc tam bija jāatrod tam piemērotākais komerciālais pielietojums.
Profesors Kristaps Jaudzems ar kolēģiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā zirnekļa zīda veidošanās mehānismus un mākslīgas ražošanas iespējas pētīja daudzus gadus. Kad laboratorijā jau bija iegūts pirmais materiāls un kļuva skaidrs, ka tehnoloģijai ir komercializācijas potenciāls, nākamais jautājums bija - kurš šo zinātnisko rezultātu pārvērtīs produktā?
Atbilde sāka veidoties 2022. gada nogalē komercializācijas pasākumā, kurā zinātnieki prezentēja savas tehnoloģijas uzņēmējiem, kuri savukārt var izveidot komandas šo ideju komercializēšanai.
Prezentācija izraisīja neparasti lielu interesi. Vienas tehnoloģijas tālākai attīstīšanai izveidojās pat trīs potenciālas komandas - viena saskatīja iespējas medicīnā, otra aizsardzības nozarē, bet trešā mašīnbūvē.
Laikam ejot, no trim komandām palika viena - medicīnas virziena komanda, kuru veidoja Jaudzems, uzņēmēja Jekaterina Romanova un medicīnas tehnoloģiju eksperte Sandra Treide. Līdz tam viņi cits citu gandrīz nepazina. Taču viņus vienoja pārliecība, ka zinātnisko atklājumu iespējams pārvērst materiālā, kas kādreiz var palīdzēt pacientiem.
Uzņēmums tika dibināts 2023. gada janvārī - brīdī, kad komanda bija pārliecinājusies, ka vēlas ideju attīstīt ilgtermiņā. Uzņēmuma mājaslapā uzsvērts, ka tā dibinātāju kompetences apvieno organisko ķīmiju, uzņēmējdarbības stratēģiju un medicīnu.
Romanovai šis nebija pirmais solis jaunuzņēmumu pasaulē. “Šis ir mans trešais jaunuzņēmums. Kopumā ar to nodarbojos jau aptuveni desmit gadus,” viņa saka.
Tieši uzņēmējdarbības pieredzes, zinātnes un medicīnas kompetenču savienojums kļuva par “PrintyMed” pamatu. Vēlāk komandai pievienojās zinātnieki Gints Šmits un Viktors Romaņuks, kuri jau vairākus gadus bija strādājuši ar zirnekļa zīda tehnoloģiju.
No sirds vārstuļa līdz orgānam uz čipa
“PrintyMed” lielākais un drosmīgākais ilgtermiņa mērķis ir mākslīgo orgānu un to ietvaru izveide. Taču ceļš līdz medicīnā sertificētam implantam ir ilgs, dārgs un sarežģīts. Tādēļ uzņēmums vienlaikus attīsta vairākus produktus ar atšķirīgu laiku līdz tirgum.
Viens no ambiciozākajiem virzieniem ir sirds vārstuļa protēze no mākslīgā zirnekļa zīda. Uzņēmums ir izveidojis pirmo prototipu un veicis sākotnējo testēšanu ar žurkas asinīm, secinot, ka vārstulis spēj pildīt paredzēto funkciju.
2024.gadā “PrintyMed” piesaistīja divus Viedo materiālu kompetences centra grantus vairāk nekā 800 000 eiro apmērā. No tiem 447 200 eiro projekts paredzēts sirds vārstuļa protēzes ražošanas metodes un prototipa attīstīšanai, kā arī mākslīgā zirnekļa zīda biomedicīnisko īpašību izvērtēšanai. Diemžēl no projekta nācās atteikties, jo nebija pieejams pietiekams līdzfinansējums.
Otrs - 362 700 eiro - paredzēts šūnu piesaistošas membrānas izstrādei izmantošanai orgānos uz čipa. Ieskaitot sākotnējās investīcijas pētniecībā, tehnoloģijas attīstībā jau tobrīd bija ieguldīti aptuveni divi miljoni eiro.
Orgāns uz čipa ir neliela mikrofluīdiska sistēma jeb miniatūrs cilvēka orgāna vai audu modelis, kas laboratorijā atdarina daļu no īsta orgāna darbības. Šādas sistēmas izmanto zāļu vielu pārbaudē, slimību modeļu izpētē un citos eksperimentos.
Tās var palīdzēt samazināt nepieciešamību izmantot dzīvniekus pētījumos un precīzāk novērtēt, kā cilvēka organisms varētu reaģēt uz konkrētu vielu.
Šajās sistēmās vajadzīga membrāna, uz kuras šūnas spēj piestiprināties, augt un savstarpēji mijiedarboties. Mākslīgais zirnekļa zīds ar augsto šūnu piesaistes spēju varētu kļūt par alternatīvu pašreiz izmantotajiem materiāliem.
Tieši membrānas pašlaik ir “PrintyMed” tuvākais ceļš uz tirgu. Šim pielietojumam nav nepieciešama tik sarežģīta medicīniskās ierīces sertifikācija kā sirds vārstulim, tādēļ uzņēmums pārdošanu varētu sākt ievērojami ātrāk.
Uzņēmuma mājaslapā publicētajos projekta attīstības datos norādīts, ka 2025. gadā tika izstrādāta tehnoloģija 100 gramu mākslīgā zirnekļa zīda proteīnu ražošanai, kā arī izveidots neliels membrānas prototips piecu centimetru diametrā. Savukārt 2026. gada pirmajā ceturksnī izstrādāta tehnoloģija proteīnu attīrīšanai no endotoksīniem - tas ir būtisks solis materiāla drošai izmantošanai biomedicīnā.
Uzņēmums paralēli strādā arī pie brūču pārsējiem, reģeneratīvās kosmētikas sastāvdaļām, sirds vārstuļiem un nākotnē - mākslīgo orgānu ietvariem. Šķidrā formā zirnekļa zīda proteīns var līdzināties hidrogēlam, kas paver iespējas to izmantot brūču ārstēšanā un ādas atjaunošanai paredzētos produktos.
Tomēr komanda labi apzinās savas kapacitātes robežas. Kosmētikas tirgū regulatīvais ceļš būtu salīdzinoši vienkāršāks, taču konkurence ir milzīga. Medicīnisko membrānu jomā tirgus ir specifiskāks, bet “PrintyMed” tehnoloģijai ir skaidrāka priekšrocība.
Tādēļ uzņēmums cenšas atrast virzienu, kurā ar saprātīgu investīciju apjomu iespējams ātrāk sasniegt pirmos pārdošanas rezultātus, vienlaikus turpinot darbu pie ilgtermiņa mērķa - materiāliem, kas varētu kalpot mākslīgo orgānu un audu veidošanai.
“Labs kontakts dažkārt ir svarīgāks par naudu”
Romanova par LIAA atbalsta iespējām zinājusi jau pirms “PrintyMed” dibināšanas. Uzkrātā pieredze jaunuzņēmumos ļāvusi komandai jau no uzņēmuma pirmajiem gadiem aktīvi izmantot pieejamos instrumentus.
Uzņēmums ir piedalījies LIAA Biznesa inkubācijas programmā, kuras mērķis ir veicināt inovatīvu, eksportspējīgu un radošo industriju uzņēmumu attīstību, sniedzot finanšu un nefinanšu atbalstu konkurētspējas stiprināšanai un izaugsmei. Dalība programmā uzņēmumam nodrošināja iespēju attīstīt savu biznesa ideju, pilnveidot produktu vai pakalpojumu un sagatavoties veiksmīgai izaugsmei vietējā un eksporta tirgos.
Sākumā nozīmīgs bija atbalsts dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs un tirdzniecības misijās. Dažu gadu laikā “PrintyMed” komanda devusies aptuveni 20 šādos braucienos uz dažādām valstīm.
No malas atbalsts aviobiļetēm vai dalībai izstādē var šķist mazāk nozīmīgs par lielu grantu. Taču zinātņietilpīgam jaunuzņēmumam tikšanās ar pareizo cilvēku var mainīt visu uzņēmuma attīstības ceļu. Šajos pasākumos “PrintyMed” atradis sadarbības partnerus, ar kuriem attīstīt produktus, potenciālos klientus un arī investoru.
“Labie kontakti dažkārt ir pat svarīgāki nekā nauda, jo tie var atnest līdzi visu, kas uzņēmumam vajadzīgs,” saka Romanova.
Uzņēmums aptuveni divus gadus darbojies arī LIAA tehnoloģiju pārstāvniecībā. Tā ietvaros pieejams grantu atbalsts produktu izstrādei, darbinieku izmaksām, materiālu iegādei, telpu nomai un citām attīstības vajadzībām.
Arī dodoties tirdzniecības misijā, uzņēmumam pašam sākotnēji jāapmaksā lidojums, viesnīca un komandējuma izdevumi. Daļa izmaksu vēlāk tiek kompensēta, bet uzņēmumam jebkurā gadījumā vajadzīga naudas plūsma, lai aktivitāti vispār sāktu.
Līdzīgi ir ar tehnoloģiju pārstāvniecības grantiem nepieciešams ne tikai līdzfinansējums, bet arī laiks dokumentiem, iepirkumiem un atskaitēm, norāda Romanova.
Uzņēmēja atklāti saka: “Pieteikties atbalstam un atbilst kritērijiem bieži nav sarežģītākā daļa. Grūtāk ir nodrošināt finansējumu savai daļai un administratīvo kapacitāti projekta īstenošanai.”
Zinātņietilpīga uzņēmuma gadījumā nepieciešama arī reāla inovācija - tehnoloģijai jābalstās pētniecībā, un komandai jāspēj pamatot, kā zinātniskais rezultāts tiks pārvērsts produktā.
Vienlaikus atbalsta nosacījumi tiek pilnveidoti. 2026. gadā apstiprinātās izmaiņas atsevišķos jaunuzņēmumu projektos paredz finansējumu līdz 150 000 eiro, atbalsta intensitāti līdz 80% un iespēju saņemt avansu līdz 50% no piešķirtā finansējuma. Šāda avansa iespēja ir īpaši būtiska uzņēmumiem, kuriem vēl nav pietiekamas naudas plūsmas visu projekta izdevumu sākotnējai segšanai.
No vienas konferences balvas līdz pusmiljonam eiro
Īpaši spilgti kontaktu un ekosistēmas nozīmi parāda “PrintyMed” pieredze LIAA organizētajā konferencē “Deep Tech Atelier”.
Uzņēmums konferencē ieguva vairākas balvas, tostarp pakalpojumu vaučeru no uzņēmuma, kas palīdz zinātņietilpīgiem jaunuzņēmumiem sagatavot pieteikumus lielajām Eiropas finansējuma programmām.
No pirmā acu uzmetiena konsultāciju vaučers varētu šķist tikai viena no daudzām nelielām balvām. Taču tieši šī iepazīšanās pārauga sadarbībā, kas palīdzēja sagatavoties daudz lielākam Eiropas konkursam.
2026.gada pavasarī “PrintyMed” kļuva par vienu no diviem Latvijas uzņēmumiem, kas Eiropas Inovāciju padomes “EIC Pre-Accelerator” programmā ieguva 500 000 eiro grantu. Projektā uzņēmums optimizēs un validēs zirnekļa zīda membrānas funkcionalitāti, kā arī integrēs to konkrētā orgāna uz čipa modelī. Programma paredzēta agrīnas stadijas zinātņietilpīgiem uzņēmumiem, kuri vēlas paaugstināt savas tehnoloģijas, biznesa un investīciju gatavību.
Vienā uzņēmuma attīstības ķēdē tādējādi savienojušies vairāki atbalsta līmeņi - LIAA organizēta konference, tajā iegūts konsultāciju vaučers, sadarbība ar starptautiskiem finansējuma ekspertiem un visbeidzot - veiksmīgs Eiropas pusmiljona eiro granta pieteikums.
Tas ir piemērs tam, ka atbalsta vērtība ne vienmēr izmērāma tikai sākotnēji piešķirtajā summā. Reizēm svarīgākais ir pirmais kontakts, kas uzņēmumu aizved līdz nākamajām durvīm.
Medicīnas inovācijām vajadzīgs laiks
“PrintyMed” tehnoloģijas potenciāls ir liels, taču arī izaicinājumu netrūkst.
Medicīniskas ierīces ceļš līdz tirgum prasa plašu testēšanu, klīniskus pierādījumus un sertifikāciju. Sirds vārstulis ir augsta riska medicīniska ierīce, tādēļ tā izstrādes ceļš būs ievērojami ilgāks nekā membrānai, ko izmanto laboratorijas pētījumu sistēmās.
Eiropas prasības medicīnas ierīcēm ir stingras, un Latvijā nav pieejama visa infrastruktūra, kas uzņēmumam nepieciešama produkta mērogošanai un sertificēšanai. Tādēļ daļu darbu nākas pasūtīt citās valstīs.
Jārisina arī ražošanas mērogošana. Pirms dažiem gadiem uzņēmums vienā reizē spēja iegūt aptuveni desmit gramus mākslīgā zirnekļa zīda. Tas šķiet maz, tomēr zinātniskās tehnoloģijas attīstībā šāds apjoms jau bija būtisks sasniegums. Tagad izstrādāta metode simt gramu apjoma iegūšanai, un nākamais uzdevums ir turpināt palielināt ražošanas jaudu, nezaudējot materiāla kvalitāti un bioloģiskās īpašības.
Uzņēmēja neslēpj, ka medicīnas tehnoloģiju uzņēmuma attīstīšana Latvijā prasa īpašu izturību. Agrīnā stadijā jāiegulda daudz naudas pētniecībā, taču ieņēmumi var parādīties tikai pēc vairākiem gadiem. Vietējie granti bieži ir salīdzinoši nelieli, nepieciešams līdzfinansējums, bet privāto investoru interese par projektiem ar tik ilgu attīstības ciklu ne vienmēr ir pietiekama.
Tomēr jaunais Eiropas finansējums uzņēmumam devis iespēju vismaz tuvākajā posmā koncentrēties uz tehnoloģiju, nevis nepārtrauktu nākamā finansējuma avota meklēšanu.
Komanda jau sākusi membrānas integrācijas darbus un testēšanu ar pirmajiem potenciālajiem klientiem. Cerība ir tuvākajā laikā nonākt līdz pirmajai pārdošanai. Paralēli tiek attīstīti brūču pārsēji un citi medicīniski pielietojumi, kas uzņēmumu pakāpeniski tuvina sertificējamiem medicīnas produktiem.
Informācija uzņēmējiem
Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs valsts un Eiropas Savienības finansēts atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai, kas apkopots vienotajā uzņēmēju portālā business.gov.lv un tā apakšvietnē liaa.business.gov.lv. Tur uzņēmumi var atrast informāciju par dažādām programmām – sākot no finansējuma inovāciju un jaunu produktu attīstībai, eksporta veicināšanas un starptautiskās sadarbības iespējām līdz grantiem uzņēmumu digitalizācijai, tehnoloģiju ieviešanai un produktivitātes paaugstināšanai.
Raksts tapis sadarbībā ar LIAA.
Projekts īstenots projekta “MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.
