Vairāk nekā 300 gadus Prūsijas zilais pazīstams kā spilgts pigments mākslā, ko izmantojuši tādi pasaulslaveni gleznotāji kā Vinsents van Gogs, taču mūsdienās šis savienojums nonācis pavisam citā pētniecības laukā. Latvijas Universitātes (LU) zinātniskais līdzstrādnieks un doktorants Uģis Eismonts pēta, kā tā spēju saistīt radioaktīvo cēziju izmantot praktiskos risinājumos militārās farmācijas un medicīnas vajadzībām – no kapsulām un filtriem līdz aizsargtērpiem un brūču pārsējiem.
"Radio SWH TV" raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku" un LU fondu, Eismonts stāsta par Prūsijas zilā neparastajām iespējām un rāda jau tapušos prototipus. "Mēs šobrīd runājam tikai par mazu daļiņu no tā, ko Prūsijas zilais dara, un mēs esam atklājuši ļoti maz," viņš saka.
No pigmenta līdz radioaktīvā cēzija saistīšanai
Prūsijas zilo Eismonts pēta jau kopš studiju pirmsākumiem, tam veltot arī bakalaura un maģistra darbus un pētījumus turpinot doktorantūrā. Viens no būtiskiem atbalstiem pētījuma veicināšanā ir LU fonda ""Mikrotik" doktorantūras stipendija eksakto un medicīnas zinātņu jomā" iegūšana.
Prūsijas zilais radies 18. gadsimta sākumā Berlīnē un aptuveni 250 gadus galvenokārt bijis pazīstams kā pigments, līdz 20. gadsimta 60. gados tika atklāts tā potenciāls radioaktīvo vielu, tostarp cēzija, izvadīšanas veicināšanai no organisma.
Cēzijs-137 ir viens no kodoldalīšanās produktiem, un tā pussabrukšanas periods ir aptuveni 30 gadi. 20. gadsimta 60. gados veiktie pētījumi parādīja, ka Prūsijas zilais, nonākot gremošanas traktā, spēj saistīt cēziju un samazināt tā atkārtotu uzsūkšanos organismā, tādejādi paātrinot radioaktīvā cēzija izvadīšanu no organisma. Šajā pētniecības virzienā nozīmīgu ieguldījumu deva arī farmakologs Vladimirs Nigrovičs, kura eksperimenti palīdzēja pamatot un pierādīt Prūsijas zilā efektivitāti radionuklīdu izvadīšanā no organisma. Tieši šo pētījumu raidījumā izceļ arī Eismonts.
Pēc Černobiļas kodolkatastrofas Prūsijas zilā izmantošanu radioaktīvā cēzija izvadīšanai no organisma sāka pētīt plašāk. Turpmākā pieredze radioloģiskos negadījumos palīdzēja nostiprināt tā izmantošanu arī cilvēku ārstēšanā, un mūsdienās Prūsijas zilais ir apstiprināts lietošanai kā antidots radioaktīvā cēzija un tallija iekšēja piesārņojuma gadījumos gan Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA), gan Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvaldē (FDA).
Karš Ukrainā pētniecībai devis jaunu aktualitāti
Pēdējos gados radioloģiskās drošības jautājumi Eiropā atkal kļuvuši īpaši aktuāli, un līdz ar tiem augusi arī interese par Prūsijas zilā izmantošanu aizsardzības risinājumos. "Pēdējos gados, jo īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Prūsijas zilā pētījumi šajā jomā ir gājuši plašumā," stāsta Eismonts.
Arī viņa pētījumi vērsti uz to, kā Prūsijas zilā īpašības izmantot praksē. Studijā Eismonts demonstrē gan kapsulas ar Prūsijas zilo pulverveidā, gan filtrus un impregnētus audumus. Prūsijas zilais spēj saistīt radioaktīvo cēziju, un zinātnieks uzsver, ka to nevajadzētu jaukt ar sabiedrībā labāk zināmo kālija jodīdu, ko izmanto aizsardzībai pret radioaktīvo jodu. "Kālija jodīds ir jodam, Prūsijas zilais – cēzijam," skaidro zinātnieks.
Prūsijas zilais varētu tikt izmantots visdažādākajos ar radioaktīvu apdraudējumu saistītos gadījumos, piemēram, to var izmantot, lai attīrītu saindētu ūdeni, kapsulās, ko var lietot kā antidotu, ja ir notikusi saindēšanās ar radioaktīvo cēziju. Militārpersonas radioaktīvas noplūdes vietās var izmantot speciāli apstrādātu apģērbu, bet mediķi operācijās var izmantot īpašas ķirurģiskas salvetes.
Raidījumā redzams arī aizsargtērpa prototips un filtra materiāls. Šādu risinājumu mērķis nav aizturēt pašu jonizējošo starojumu, bet gan mazināt radioaktīvā piesārņojuma nonākšanu uz cilvēka ķermeņa vai organismā, piemēram, ieelpojot piesārņotas daļiņas.
"Mēs gribam pasargāt cilvēku, tāpēc pirmajiem glābējiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, armijniekiem būtu jābūt šādiem kombinezoniem," saka Eismonts, uzsverot šādu materiālu potenciālu radioloģiski piesārņotos apstākļos.
Pētījums turpinās ar pārsējiem un gēliem
Viens no Eismonta pētniecības virzieniem ir Prūsijas zilā iestrādāšana medicīniskos materiālos. Studijā viņš demonstrē ar savienojumu apstrādātu ķirurģisko marli un salvetes, kas laboratorijas apstākļos tiek pētītas kā iespēja saistīt radioaktīvo cēziju atvērtas brūces gadījumā. Šādas pieejas mērķis ir samazināt radioaktīvā cēzija tālāku nokļūšanu organismā, samazinot nepieciešamību pēc tam lietot iekšķīgi lietojamu antidotu.
"Šobrīd ļoti aktīvi strādājam pie tā, lai būtu tādi pārsēji," saka zinātnieks, piebilstot, ka nākamais virziens ir Prūsijas zilā iestrādāšana gēlos. Šādu gēlu un pārsēju izstrādē tiek pētīta gan Prūsijas zilā spēja saistīt cēziju, gan iespēju to savienot ar citiem materiāliem, piemēram māliem brūces dzīšanas veicināšanai un sudrabu – antibakteriālai iedarbībai.
Noskaties raidījumu:
Radio SWH TV raidījums "Latvija zinātnē" iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar "Rietumu Banku" – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds. Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
