Septembra personība Jānis Ārents: robotu sistēmas, kas spēj darboties sarežģītā vidē

Author
ResearchLatvia

15. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Robotikas un mašīnu uztveres laboratorijā PhD Jānis Ārents vada pētījumus par to, kā roboti spēj orientēties sarežģītās vidēs, izprast cilvēka dotas norādes un pielāgot iepriekš apgūtās prasmes jauniem uzdevumiem. Viņa darbs vērsts uz centrālo jautājumu: kā panākt, lai roboti spētu pārvietoties mežos, būvlaukumos vai industriālās vidēs un mijiedarbotos ar cilvēkiem tikpat dabiski kā kolēģi.

Foto kolāža

“Spītība ļauj turēties pie idejas, neatlaidība – soli pa solim to attīstīt, disciplīna – saglabāt kursu arī tad, kad zūd motivācija, un visbeidzot radoša drosme ļauj ieraudzīt iespējas tur, kur citi redz robežas.”

EDI specializējas signālapstrādē, iegultajā intelektā, robotikā, mašīnu uztverē, viedajos sensoros un lietu internetā (IoT). Institūta mērķis ir veicināt zināšanu ietilpīgu ekonomiku Latvijā, radot jaunas tehnoloģijas un augstas pievienotās vērtības produktus, kas stiprina gan Latvijas, gan Eiropas konkurētspēju.

Jāņa vadītā Robotikas grupa izstrādā sistēmas, kas ļauj robotiem droši darboties dinamiskās un neprognozējamās vidēs. Viņu pētījumi aptver:

  • vides uztveres sistēmas, kas ļauj robotiem veidot telpiskās kartes un atpazīt apkārt esošos objektus;

  • dabīgās valodas interpretāciju, izmantojot ģeneratīvo mākslīgo intelektu, kas cilvēka dotus norādījumus pārvērš izpildāmos plānos;

  • prasmju atkārtotas izmantošanas principus, kas ļauj robotiem pārnest iemācīto uz jaunām situācijām un uzdevumiem.

Robotikas grupas sasniegumi ir atzīti Latvijas zinātnē, tostarp izstrādātais viedais robots ar attīstītām uztveres un žestu atpazīšanas spējām (2022), kā arī sistēma robotu uztverei un dabīgās valodas norādījumu interpretācijai (2024).

Šie pētījumi risina būtisku mūsdienu izaicinājumu, kā nodrošināt, lai roboti kļūtu par uzticamiem palīgiem un efektīviem instrumentiem sabiedrības labā. Šādas tehnoloģijas uzlabo darba drošību, atvieglo smagus vai bīstamus uzdevumus un paver jaunas iespējas nozarēs ar darbaspēka trūkumu. Potenciālās pielietošanas jomas ietver ražošanu, loģistiku, lauksaimniecību, mežsaimniecību un pat kosmosa tehnoloģijas.

Zinātnieks J. Ārents uzsver: “Vienmēr mani ir fascinējis process, kurā ideja pārtop realitātē. Mūsdienu robotika maina cilvēka un tehnoloģiju attiecības – tā vairs nav vienvirziena automatizācija, bet gan dinamiska, mijiedarbīga sadarbība. Zinātne ļauj meklēt līdzsvaru starp cilvēka radošumu un tehnoloģisko precizitāti.”

Noskaties videostāstu par PhD Jāņa Ārenta pētniecību:

 

Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

"Apaļš šķiet salds, bet stūrains – skābs" – kā uztvere pārveido mūsu sajūtas

Mūsu maņas nepārtraukti mijiedarbojas, bet uzmanību un domāšanu ietekmē arī vide un tehnoloģijas. Raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku", Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas va…

Delfi.lv

15. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads