Aptaujā, kurā piedalījās 118 Latvijas organizācijas no akadēmiskā, publiskā un privātā sektora, 84% respondentu norādīja, ka tuvākajos septiņos gados plāno izmantot augstas veiktspējas skaitļošanas (HPC) resursus. Vienlaikus 66% organizāciju šim mērķim vēl nav ieplānojušas finansējumu, bet 73% respondentu vēl nav iepazinušies ar ES līdzfinansējuma iespējām HPC un mākslīgā intelekta projektiem, savukārt 35% organizāciju šādas iespējas jau aktīvi meklē – tas liecina par būtisku informācijas pieprasījumu.
Augstas veiktspējas skaitļošana jeb superskaitļošana nozīmē, ka vienu uzdevumu vienlaikus risina simtiem savstarpēji savienotu datoru. Aprēķins, kam parastā datorā vajadzētu vairākus mēnešus, superdatorā paveicams dažās stundās vai pat minūtēs.
Tas ļauj apmācīt mākslīgā intelekta modeļus, prognozēt laikapstākļus un klimata pārmaiņas, pārbaudīt jaunu zāļu vielas datorsimulācijā pirms laboratorijas testiem vai modelēt satiksmes un ražošanas procesus. Latvijā šāda infrastruktūra jau ir pieejama, un aptaujas mērķis bija noskaidrot, cik lielā mērā organizācijas to plāno izmantot.
Aptauju veica Rīgas Tehniskās universitātes HPC centrs sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, LETERA un LIKTA, izplatot to aptuveni 1500 adresātiem. Atbildes sniedza pārstāvji no izglītības, aizsardzības, enerģētikas, transporta, veselības aprūpes, finanšu, ražošanas un IT jomas, kā arī pašvaldībām.
Galvenie rezultāti
84% respondentu plāno tuvākajos septiņos gados izmantot HPC resursus. Kā galvenās jomas nosaukts mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, lielo datu analītika, kā arī lielapjoma datu uzglabāšana un arhivēšana.
77% prognozē, ka pieprasījums pēc HPC un mākslīgā intelekta speciālistiem viņu organizācijā līdz 2030. gadam pieaugs; 50% norāda, ka ik pēc diviem gadiem būs nepieciešami 1–2 papildu speciālisti, vēl 10% – trīs vai vairāk.
66% atzīst, ka budžets HPC un mākslīgā intelekta vajadzībām pagaidām nav ieplānots.
73% nezina par Eiropas Savienības līdzfinansējuma iespējām, lai gan 35% organizāciju aktīvi meklē iespējas iesaistīties šādos projektos.
Vairāk nekā 90% spēja definēt minimālās drošības prasības HPC ārpakalpojumam. Kā svarīgākos kvalitātes aspektus respondenti minēja datu drošību, lietošanas ērtumu, izmaksu caurspīdīgumu, tehnisko atbalstu un garantētu pieejamību.
Rezultāti norāda uz trim uzdevumiem: sistemātiski attīstīt HPC un mākslīgā intelekta kompetences gan augstākajā izglītībā, gan profesionālajā pilnveidē; stiprināt konsultāciju mehānismus, kas palīdz organizācijām piesaistīt starptautisko finansējumu; ieguldīt infrastruktūras drošībā un kapacitātē, izveidojot standartizētu pakalpojumu grozu ar prognozējamu cenu.
Pakalpojumi un cenrādis pieejami RTU HPC centra tīmekļvietnē hpc.rtu.lv, pieteikuma forma – hpc.rtu.lv/ka-sakt. Par Latvijas Universitātes pakalpojumiem informācija atrodama vietnē hpc.lu.lv, pieteikumi – hpc@lu.lv. Pieejama arī brīvi izmantojama HPC izmēģinājuma vide jeb "smilšukaste" un publiska izmantošanas piemēru krātuve.
Aptauja veikta Atveseļošanas fonda projektā "Augsta līmeņa digitālo prasmju apguve Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā", kas īstenots no 2023. gada 2. janvāra līdz 2026. gada 30. jūnijam, sadarbojoties trim vadošajām Latvijas augstskolām – Rīgas Tehniskajai universitātei, Latvijas Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei. Projekta laikā izstrādāti 12 studiju moduļi, padziļinātas digitālās prasmes ieguvuši vairāk nekā 2000 studējošo un speciālistu, bet 31 mācībspēks sagatavots augsta līmeņa digitālo prasmju mācīšanai.