Rīgā aizvadīts Eiropas Kosmosa aģentūras mācību kurss par lielo datu izmantošanu Zemes novērošanā

Author
researchLatvia

26. septembris, 2025. gads

zinātne kosmoss

No 22. līdz 26. septembrim Latvijas Universitātes (LU) Dabas mājā norisinājās Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) organizēts Zemes novērošanas  mācību kurss par lielajiem datiem, kas sniedza pamatzināšanas un praktiskas iemaņas darbā ar satelītdatiem, to apstrādi un pielietojumu vides izpētē un inovāciju attīstībā.  

RL titulattēli (21).png
Publicitātes attēls

Piecu dienu laikā vairāk nekā 40 dalībnieki no dažādām Eiropas valstīm, tajā skaitā Latvijas institūciju un organizāciju pārstāvji, pētnieki, mācībspēki un doktoranti no Baltijas valstīm, kā arī industrijas pārstāvji, tostarp jaunuzņēmumi apguva jaunas zināšanas un stiprināja savas kompetences Zemes novērošanas datu izmantošanā un komercializācijā.  

"Mācību kurss sniedza visaptverošu 360° skatījumu uz mūsdienu Zemes novērošanas lielo datu ekosistēmu - sākot ar satelītiem un sensoriem, kas uzrauga mūsu planētu, līdz tehnoloģijām, platformām un modernām datu apstrādes metodēm, kas pārvērš novērojumus pievienotās vērtības risinājumos. Apvienojot zinātni, tehnoloģijas un biznesu, kurss parādīja, kā Zemes novērošanas dati veicina inovācijas un sabiedrības attīstību, uzsver Anka Angelea (Anca Anghelea), EKA Atvērtās zinātnes platformas inženiere. 

Kursa laikā dalībnieki iepazinās ar Zemes novērošanas pamatiem un lielo datu pielietojumu saistībā ar Eiropas zaļo kursu un drošības jautājumiem. Programma ietvēra datu apstrādes metodes, “Python” lietojumus, darbu mākoņvidē un FAIR (angļu: findability, accessibility, interoperability, reuse) datu principus, t.i., tie būtu būtu atrodami, pieejami, savietojami, atkārtoti izmantojami, kā arī mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās rīkus Zemes novērošanas  datos. 

"Šīs apmācības ir nozīmīga iespēja Baltijas valstīm. Piesaistot pasaules līmeņa Zemes novērošanas ekspertus Rīgā, mēs stiprinām reģionālo kapacitāti, sniedzam atbalstu izglītotājiem un iedvesmojam nākamo pētnieku un inovatoru paaudzi," norāda Kaspars Karolis, Latvijas delegācijas EKA vadītājs, IZM kosmosa nozares eksperts.  

Dalībniekiem bija iespēja gūt ieskatu nākotnes tehnoloģijās – kvantu skaitļošanā, jaunajās misijās un mākslīgā intelekta pielietojumu iekārtās. Atsevišķa kursa daļa bija veltīta biznesa un inovāciju tēmām, tostarp EKA Biznesa inkubācijas centra atbalsta iespējām un jaunuzņēmumu pieredzes stāstiem. 

Šo kursu ietvaros tika pielietots princips “mācīt pasniedzēju”, kas ilgtermiņā stiprina izglītības kapacitāti Baltijā un rada priekšnoteikumus turpmākai sadarbībai starp izglītību, zinātni un industriju. 

Kursu vadīja EKA eksperti un akadēmisko institūciju pārstāvji no vairākām Eiropas valstīm, tostarp Austrijas, Somijas, un Itālijas, savukārt dalībnieku vidū bija speciālisti no LU, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Valsts mežiem, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Vides Risinājumu institūta, Valsts Vides dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, “Sadales tīkla”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un citām organizācijām. 

 

EKA akadēmija piešķīra piecas stipendijas doktorantūras studentiem ceļa un uzturēšanās izdevumu segšanai.  Kurss tika rīkots IZM realizētā projekta Nr.  1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. 

 

ERAF logo ansamblis.png

saistītie raksti

zinātne

Izglābt cilvēci, ķemmējot bites – LVMI "Silava" zinātnieki skaidro, kā pēta apputeksnētāju daudzveidību

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vides inženiere Santa Ieviņa Latvijas Zinātnes padomes atbalstītā pētījuma Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi ietvaros sagatavojusi populārzinātnisku rakstu par neparastu, b…

LVMI Silava

18. marts, 2026. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Tas nav krējuma izstrādājums! Kā pētniece Velga Polinska maina attieksmi par vieglo valodu

"Vieglā valoda nav alternatīva literatūrai – tā darbojas kā brilles tiem, kam ir vāja redze," uzsver Latvijas Universitātes (LU) pētniece Velga Polinska, kura novembrī pārstāvēja Latviju starptautiskā zinātnes komunikācijas konkursā Francijā, četrās minūtēs prezentējot savu pētījumu par vieglo valo…

Ieva Lazdiņa | LU izdevuma "Alma Mater" redaktore

17. marts, 2026. gads

zinātne kosmoss starptautiskā sadarbība

LU uzsāk Eiropas Komisijas Kopernika Atmosfēras Monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmu Latvijai

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē (EZTF) ir uzsākta ECMWF Copernicus Atmosfēras monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmas (CAMS NCP) īstenošana Latvijā. Šī iniciatīva ir daļa no Eiropas Komisijas Kosmosa programmas Kopernika Zemes Novērošanas komponente…

Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte

17. marts, 2026. gads

zinātne pētījumi

Kā ar elektrības pretestību atklāt viltotu medu?

Medus ir viens no visbiežāk viltotajiem pārtikas produktiem pasaulē. No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties nevainojams, zeltains, aromātisks un vilinošs, taču nereti tam tiek pievienoti lēti cukura sīrupi no cukurbietēm vai kukurūzas. Šādu viltojumu ar aci vai garšu noteikt ir gandrīz neiespēj…

Latvijas Universitātes fonds

13. marts, 2026. gads