Mutes skalošanas līdzeklis, kas satur dabīgas ēteriskās eļļas un, salīdzinot ar tagad nopērkamiem, neesot agresīvs. Tāds top Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kuras pētnieki un zobārsti pirmos līdzekļus sākuši piedāvāt pacientiem ar periodontītu. Šo smaganu iekaisuma slimību aktualizēja šonedēļ notiekošajā Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes nedēļā.
Jaunā higiēnas līdzekļa pētniece Alisa Kazarina secina, ka pēc 30 gadu vecuma smaganu slimību pazīmes parādās katram otrajam cilvēkam. Lai problēmas novērstu, tajā pašā laikā nekaitējot cilvēka veselībai, pētnieki izstrādā jaunu risinājumu.
Kazarina dod paostīt mazas, sudrabotas un arī stikla pudelītes, kurās ir ielietas ēteriskās eļļas no Latvijā audzētām ķimenēm, kumelītēm un priedēm. Traukiem blakus atrodas krietni lielākas stikla pudeles ar ļoti mazu koriandra ēteriskās eļļas koncentrāciju. Tie ir topošie mutes higiēnas līdzekļi, kas būšot alternatīva šķidrumiem, ko pašlaik izmanto zobārstniecībā.
"Joprojām pastāv uzskats, ka mikrobi mutes dobumā ir kaut kas slikts un bīstams cilvēka veselībai. Cilvēki uzskata, ka no mikrobiem ir jāatbrīvojas. Bieži vien veikalos var sastapt mutes skalojamos līdzekļus un mutes dobuma higiēnas produktus, kas sola atbrīvot mutes dobumu no baktērijām, iznīcinot 99,9% no visām baktērijām, bet no pēdējiem pētījumiem var izdarīt secinājumus, ka tas īsti tā nav. Cilvēki jau ir dzirdējuši par mikrobiomu kā tādu, bet mutes mikrobioms ir joma, kura šobrīd tiek pētīta vēl intensīvāk.
Mēs zinām, ka mutes mikrobiomā ir diezgan daudz mikrobu, kuri ir ļoti, ļoti vajadzīgi cilvēka organismā," norāda Kazarina.
Ēteriskās eļļas varot cīnīties ar nelabvēlīgām baktērijām, vienlaikus saglabājot veselībai svarīgās baktērijas. Pētījumā paredz novērot apmēram 60 periodontīta pacientus, kuriem zobārsti iesaka lietot mutes skalošanas līdzekli ar koriandra ēterisko eļļu, kas izrādījusies visefektīvākā.
"Īpaši koncentrējamies uz trešās stadijas periodontīta pacientiem. Tā ir stadija, kad periodontīts jau ir diezgan plašs un izplatīts, ar kuru ir sarežģītāk cīnīties. Ideja tāda, ka šie pacienti lieto mutes skalojamo līdzekli divas nedēļas. Pirms mutes skalojamā līdzekļa lietošanas mēs ievācam siekalu materiālu. Tad pēc divām nedēļām ievācam siekalu materiālu. Siekalās pētīsim mutes mikrobioma izmaiņas – kā pamainījās baktērijas un vīrusi mutes dobumā. Bet tajā pašā laikā skatīsimies iekaisuma marķierus – kā cilvēka šūnas, cilvēka organisms reaģē uz kaut kādu konkrētu vielu, kaut kādu konkrētu terapiju," pastāsta pētniece.
Līdz šim ar jauno līdzekli muti skalojuši vairāk nekā 20 cilvēki, kuriem iekaisums izskatās samazinājies – novērojusi pētniece, piebilstot, ka daudzi ar rezultātu ir apmierināti.
Līdzekli saviem pacientiem piedāvā izmēģināt arī Stomatoloģijas institūta zobārste periodontoloģe Dārta Elizabete Emuliņa.
"Šobrīd pieejamie hlorheksidīna līdzekļi ir tiešām, tā teikt, agresīvi. Mēs tos pielietojam pacientiem ar smagu periodontītu un kursa veidā – maksimums divas nedēļas. Ja tos lietojam ilgāk, var būt diezgan slikti blakusefekti. Pirmkārt, tiek iznīcinātas arī labās baktērijas, un mums ir daudz grūtāk panākt labo balansu, kuru gribam. Otrkārt, pacienti arī atzīmē, ka viņiem izmainās garšas izjūta un uz zobiem var rasties tāds nepatīkams, grūti noņemams pigments, kas tīri estētiski ir ļoti nepatīkami. Un arī ātrāk veidojas zobakmens, kas atkal atsāk šo kaskādi, – uz zobakmens ķeras aplikums, un mūsu slimība var kļūt vēl smagāka un grūtāk kontrolējama," ieskicē zobārste.
Emuliņa atzīmē, ka ar tagad nopērkamiem higiēnas līdzekļiem skalot muti vajag tikai pēc zobārsta ieteikuma.
"Tā izvēle ir plaša, un varbūt ne vienmēr ražotāji ir padomājuši par jūsu mutes mikrobiomu veselību. Ja jūs mehāniski kārtīgi zobus tīrīsiet, tad jums skalojamais pat varbūt nebūs nepieciešams.
Galvenais ar to neaizrauties. Noteikti ir vērts veltīt to laiku zobu rūpīgai tīrīšanai, nevis skalošanai," norāda zobārste.
Savukārt jauno skalošanas līdzekli iedzīvotāji varētu lietot, iespējams, bez zobārsta ieteikuma.
Pētījumu ar pacientiem plāno beigt tuvāko mēnešu laikā, bet visu projektu noslēgt pēc gada. Pētniece Kazarina ir pārliecināta, ka tādu līdzekli varētu ražot Latvijā.
