RSU pētnieki iesaistīti lielākajā mikroklimata datu tīkla izveidē olimpiskajās spēlēs

Author
Rīgas Stradiņa universitāte

23. februāris, 2026. gads

tehnoloģijas

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki piedalījušies vērienīgā starptautiskā projektā, kura ietvaros 2026. gada Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs izveidots līdz šim apjomīgākais mikroklimata datu tīkls sporta sacensību vēsturē. Projekts īstenots sadarbībā ar Honkongas Baptistu universitāti (HKBU), Romas Universitāti Foro Italico un Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas (FIMS) sadarbības centriem.

3w.jpg
Foto: Unsplash.com

Ar Milano Cortina 2026 organizācijas komitejas atbalstu starptautiska zinātnieku komanda, tostarp RSU pārstāvji, uzstādīja augstas precizitātes meteoroloģisko staciju tīklu, kas sacensību laikā reāllaikā fiksē un droši pārraida mikroklimata datus. Rezultātā izveidota viena no visaptverošākajām vides datu kopām, kāda jebkad iegūta olimpisko spēļu apstākļos. Šis projekts apliecina, ka olimpiskās spēles var kļūt par dzīvo laboratoriju, kur kalnu vide tiek kartēta, analizēta un modelēta ar zinātnisku precizitāti.

Augstākā līmeņa sportā pat nelielas vides izmaiņas var ietekmēt drošību, sniegumu un sacensību apstākļu vienlīdzību. Projekta pamatā ir integrēta pieeja, kas vienotā sistēmā savieno trīs elementus – vidi, sportistu un aprīkojumu. Milano Cortina 2026 ietvaros izveidotais vides pīlārs kalpo kā pamats datu integrācijai ar biomehāniskiem, fizioloģiskiem un kognitīvās veiktspējas rādītājiem, izmantojot mākslīgo intelektu. Šī pieeja iezīmē paradigmas maiņu sporta medicīnā – no reaktīvas situāciju izvērtēšanas uz prognozējošu, datos balstītu intelektu.

Projektā nozīmīgu ieguldījumu sniedz RSU Sabiedrības veselības institūta pētniece un Sporta laboratorijas klīnikas vadītāja Sandra Rozenštoka. Viņas vadībā tiek analizēti sportistu veselības un funkcionālo spēju dati gan pirms sacensībām, gan to laikā, integrējot reāllaika vides informāciju praktiskās rekomendācijās treneriem un sportistiem.

Mana ikdiena ir darbs ar sportistiem – no padziļinātām veselības pārbaudēm līdz traumu un pārslodzes ārstēšanai. Reāllaika pētījumi ar augstas precizitātes sensoriem ir izšķiroši, jo sportists klīnikas apstākļos nekad neatkārtos sacensību intensitāti. Olimpiskajās spēlēs viņš startē ar maksimālu motivāciju un piepūli, un tieši šajos brīžos ir būtiski saprast, kā vide ietekmē veselību un sniegumu.

Dr. med. Sandra Rozenštoka

Milano Cortina 2026 izveidotā monitoringa infrastruktūra kalpos kā pamats turpmākai četru gadu ilgai dzīvajai laboratorijai, ļaujot pilnveidot vides intelekta risinājumus un prognozēšanas sistēmas. Šī metodoloģija ir pārnesama arī uz citām disciplīnām – gan ziemas, gan vasaras sporta veidos – un kļūs nozīmīga, gatavojoties Losandželosas 2028. gada spēlēm un citiem starptautiskiem sporta notikumiem.

Profesors Janiss Piciladiss (Yannis Pitsiladis) norāda: “Mūsu misija ir veidot inteliģentas ekosistēmas, kur mākslīgais intelekts integrē vides datus, sportista rādītājus un aprīkojuma parametrus. Lai aizsargātu sportistu veselību un nodrošinātu godīgu sportu, lēmumiem jābalstās reāllaika zinātniskos datos. Milānas un Kortīnas spēles pierāda, ka tas ir iespējams.”

Milano Cortina 2026 projekts apliecina, ka pētniecība un inovācijas var darboties olimpisko sacensību pašā centrā. RSU pētnieku iesaiste šajā iniciatīvā stiprina Latvijas zinātnes starptautisko redzamību un sniedz praktisku ieguldījumu drošāka, godīgāka un datos balstīta augstas veiktspējas sporta attīstībā. RSU iesaiste projektā saistīta arī ar Eiropas Savienības atbalstīto pētniecības iniciatīvu grantā Sporta veida ietekme uz kakla funkcionālām spējām, kustību stereotipu un veselības risku sportā un para sportā, kas tiek īstenots RSU un RSU LSPA konsolidācijas projekta ietvaros.

b6322d42-89bb-48f0-9f5a-34b3ee31bad1.jpeg

saistītie raksti

inovācija tehnoloģijas

LVKĶI attīsta drabiņu pārstrādi vērtīgu ķīmisko vielu ieguvei

Alus ražošanas nozare rada ievērojamu daudzumu lignocelulozes blakusproduktu, no kuriem būtiskākais ir alus drabiņas (brewers’ spent grain, BSG). Tās veido līdz pat 85% no visiem alus ražošanas cietajiem atlikumiem un ir bagātas ar celulozi, hemicelulozi, lignīnu un proteīniem, kas nosaka to potenc…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. aprīlis, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Latvijā radīts produkts sasniedz golferus visā pasaulē

Latvijā radītais sporta tehnoloģiju jaunuzņēmums “Hackmotion” pierāda, ka globālu biznesu iespējams izveidot arī bez milzīgām investīcijām, vien izmantojot Eiropas Savienības (ES) atbalsta instrumentus. Ar aptuveni 30 cilvēku komandu uzņēmums izstrādājis virtuālu golfa treneri – valkājamu ierīci ar…

Labs of Latvia

24. marts, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Izstrādā viedā asfalta tehnoloģijas zaļākai ceļu būvei

Pirmais eksperiments Latvijā būvēt ceļu no ilgtspējīga bioasfalta maisījuma, lielu daļu no naftas produktiem ražotā bitumena aizstājot ar koksnes pārstrādes blakusporoduktu lignīnu un reiz jau lietotu asfaltu, ir sekmīgs. Zinātnieki ciešā sadarbībā ar industriju turpina uzlabot bioasfalta īpašības,…

Labs of Latvia

26. februāris, 2026. gads

tehnoloģijas

Elektronikas un datorzinātņu institūts iesaistās Eiropas tehnoloģiskās neatkarības stiprināšanā

“Apvārsis Eiropa” programmas “Chips-JU” kopuzņēmuma projektā “Būtisku elektronisko komponentu un sistēmu mozaīka mūsu automatizētajai digitālajai nākotnei rūpniecībā un mobilitātē” (MOSAIC) Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) kopā ar citiem partneriem risina vienu no būtiskākajiem Eiropas …

Labs of Latvia

18. februāris, 2026. gads