Lai noskaidrotu sabiedrības veselības ieguvumus, ko varētu sniegt cukura patēriņa samazināšana Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūts (RSU SVI) veicis vērienīgu pētījumu “Cukura patēriņa ietekme uz fizisko un psihisko veselību”.
Zinātniskās literatūras pārskatā analizēta cukura patēriņa ietekme uz fizisko un psihisko veselību, kā arī veselības aprūpes izmaksām.
RSU Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne: “Ir zināms, ka Latvijā ir liekā svara epidēmija - līdz pat 60% pieaugušo iedzīvotāju un 25% bērnu ir liekā ķermeņa masa vai aptaukošanās, kas savukārt ir būtisks vēža, diabēta, sirds un citu slimību riska faktors. Tādēļ viena no jaunā, Veselības ministrijas izstrādātā "Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam" prioritārajām aktivitāšu grupām būs saistīta ar cukura patēriņa samazināšanu Latvijas iedzīvotāju vidū, tostarp ar nodokļu politikas palīdzību. Kā rāda mūsu veiktais pētījums, šis patēriņa samazinājums būs efektīvs ieguldījums Latvijas sabiedrības veselības veicināšanā.”
Pārskatā iekļautie pētījumi aplūkojuši cukura patēriņa ietekmi uz mikrobioma izmaiņām, aptaukošanos, kariesa, diabēta un autoimūno slimību izplatību. Tāpat arī aplūkota ietekme uz sirds un asinsvadu, onkoloģisko slimību izplatību un mirstību, kā arī uz psihisko veselību un veselības aprūpes izdevumiem.
RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras docente un vadošā pētniece Ilze Maldupa: “Cukura lietošana viennozīmīgi rada slogu veselības aprūpes sistēmām. Pētījumi par cukura lietošanas samazinājumu mūsdienu modernajā sabiedrībā ir grūti veicami, taču, balstoties uz pieejamajiem pierādījumiem, varam sagaidīt nozīmīgus sabiedrības veselības uzlabojumus visos pētītajos virzienos. Turklāt ir pierādījumi par agrīni lietota brīvā cukura negatīvo ietekmi uz veselību dzīves garumā, tādēļ, panākot politiskus lēmumus, kas samazinātu cukura lietošanas iespējas mazākiem bērniem, potenciālie ieguvumi uz sabiedrības veselību, labklājību un ekonomiku būtu augstāki.”
Tikmēr Baltijas starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs (The Baltic International Centre for Economic Policy Studies (BICEPS)) veicis pētījumu “Nodokļa bāzes paplašināšanas iespējas: pārtikas produkti ar augstu cukura un sāls saturu” ar mērķi analizēt akcīzes nodokļa piemērošanu bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā un citās ES dalībvalstīs. Pētījumā aplūkotas arī nodokļa bāzes paplašināšanas iespējas Baltijas valstīs, iekļaujot pārtikas produktus ar augstu cukura un sāls saturu. Izvērtēta arī liekā svara problēma, tostarp bezalkoholisko dzērienu, augsta sāls un cukura satura pārtikas produktu loma iedzīvotāju uzturā Baltijas valstīs.
2024. gadā Ungārija bijusi vienīgā valsts Eiropā, kas papildus PVN piemēro īpašu netiešo nodokli (sabiedrības veselības produktu nodokli) bezalkoholiskajiem dzērieniem un pārtikas produktiem ar augstu sāls un cukura saturu. Izmantojot Ungārijas labās prakses piemēru, BICEPS veiktajā pētījumā simulēti dažādi scenāriji, lai novērtētu īstermiņa ietekmi uz cenu pieaugumu, pārdošanas apjoma samazinājumu un budžeta ieņēmumiem, ko rada diferencēta un visaptveroša nodokļa ieviešana pārtikas produktiem ar augstu cukura un sāls saturu Baltijas valstīs. Pētījumā sniegtas rekomendācijas attiecībā uz potenciālā nodokļa dizainu un nodokļa likmju saskaņošanas nepieciešamību starp trim Baltijas valstīm.
Foto: Pixabay.com
