Ja vēlamies noskaidrot, lai cilvēks ir vesels, mēs veicam analīzes. Ar sensoru palīdzību varam izprast ceļa vai ēku konstrukciju stāvokli – ne tikai novērtēt vizuāli, bet ieraudzīt arī to, kas ir iekšienē. Tas ļautu daudz efektīvāk un ar mazākiem izdevumiem uzturēt infrastruktūru. Tā par viedajiem risinājumiem pilsētās un uz ceļiem Latvijas Radio raidījumā «Zināmais nezināmajā» stāsta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes asociētais profesors Jānis Braunfelds un pētnieks Nauris Silkāns.
Attīstām sensoru risinājumus un tehnoloģijas, kas veic temperatūras deformācijas mērījumus, testējam un validējam tehnoloģijas dažādu ceļu segumu un betona konstrukciju uzraudzībai, tostarp, integrējot tos asfalta segumos, būvju grīdās, pārsedzēs, paneļos, iepazīstina Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta vadošais pētnieks J. Braunfelds. Temperatūras deformācijas mērījumi sniedz informāciju par to, kā materiāli un konstrukcijas mainās, tostarp, vai veidojas mikroplaisas konstrukcijas iekšienē ilgi pirms tās ieraugāmas ar aci. Kā norāda J. Braunfelds, dati par izmaiņām, piemēram, kāda tilta vai ceļa posmā, būtu pamats uzturētājiem lemt par remontdarbiem laicīgāk, kad izmaksas ir mazākas, nekā tad, kad ceļš jau sabrucis, plānot nepieciešamos resursus.
«Mēs pārietu uz efektīvāku menedžmentu. Varam balstīties uz datiem, piemēram, lemt par remontdarbiem tikai noteiktā vietā, nevis visā konstrukcijā, lai efektīvāk izmantotu līdzekļus,» papildina N. Silkāns.
Vērtējot, kā Rīgā tiek ieviestas viedpilsētu tehnoloģijas, pētnieki norāda, ka jau šobrīd ir, piemēram, viedie luksofori, tiek testētas uz uzstādītas iekārtas, kas ievāc datus par gaisa mitrumu, CO2 koncentrāciju telpās, tiek automatizēta apsilde, ventilācijas sistēmas. Taču, kā norāda N. Silkāns, tehnoloģiju potenciāls netiek izmantots pilnvērtīgi, piemēram, viedajos luksoforos signāls mainās nevis pēc noteikta intervāla, bet analizējot satiksmes plūsmu, kas nozīmē, ka «varam noteikt transporta plūsmu cauri krustojumam, bet neiegūstam informāciju par krustojuma asfaltbetona seguma stāvokli.» Lai to panāktu, sensori ir jāintegrē asfalta segumā, kā arī jāizmanto dati no automašīnām. Mašīnas tiek aprīkotas ar arvien lielāku sensoru apjumu, ceļa būves inženieri, iegūstot sensoru informāciju par vibrāciju, varētu prognozēt, kur ceļā veidosies bedres, vai seguma profils ir pareizs utt.
N. Silkāns Šveices – Latvijas sadarbības programmas «Lietišķā pētniecība» projektā LACHMAT attīsta ceļa segumā iestrādājamu sensoru tehnoloģijas. Viņa pētījumi liecina, ka optiskās šķiedras sensoru tīklu izveide ceļos un tiltos ļautu tiem pašiem reāllaikā diagnosticēt seguma nogurumu, uzraudzīt dinamiskās ass slodzi.
J. Braunfelds uzsver: «Zinātne iet ieviešanai par priekšu, vismaz piecu gadu periodā. Arī sensoru risinājumiem, ko mēs testējam, ir liels potenciāls tikt ieviestiem nākotnē.»
Latvijas Radio raidījums «Zināmais nezināmajā».
LACHMAT RTU sadarbībā ar Šveices Federālo materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorijas (Empa) pētniekiem attīsta progresīvus būvniecības un ceļu būves materiālus un tehnoloģijas, koncentrējoties uz inovatīvām viedā betona un asfalta pieejām, datiem balstītu asfalta seguma aprites cikla pagarināšanu un progresīvu ceļu seguma materiālu risinājumiem, kā arī īpaši augstas veiktspējas šķiedru dzelzsbetona un 3D drukāta betona izveidi no vietējām izejvielām. Vairāk informācijas.