Pat neieguldot lielus finanšu līdzekļus, uzņēmumi un iestādes var ietaupīt līdz pat 20% enerģijas, secinājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieki projektā "Energovienoti".
Pāreja uz LED gaismekļiem; apgaismojuma sensoru ierīkošana; vecu, neefektīvu iekārtu nomaiņa un darbinieku apmācīšana ir pirmie pasākumi, ko iesaka veikt projekta pētnieki tiem uzņēmumiem un iestādēm, kas vēlētos samazināt savu energopatēriņu, neieguldot lielus papildu līdzekļus. Tāpat būtiska nozīme ir tam, vai organizācijā ir energopārvaldnieks un cik aktīvi šis cilvēks darbojas, secinājuši pētnieki.
Vienlaikus visefektīvākais pasākums, kur tomēr nepieciešami finansiāli ieguldījumi, ir ēku renovācija, kas ļauj samazināt enerģijas patēriņu pat par 50%.
Projekts «Energovienoti» (Nr. 1-08/76/2022) tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Tajā RTU VASSI veidojis informatīvu un analītisku platformu, nodrošinot sabiedrībai rīkus, kas palīdz mazināt energopatēriņu. Tika izveidots un ieviests «Energovienoti» marķējums un uzraudzības sistēma – ilgtspējīgas paraugprakses apliecinājums saimnieciskās darbības veicējiem, uzņēmumiem, valsts un pašvaldības iestādēm, dažādu nozaru organizācijām. Ar tā palīdzību identificēti un apbalvoti sociāli atbildīgi uzņēmumi un organizācijas, kuru darbība ir labs piemērs citiem.
«Energovienoti» marķējumam uzņēmumi un organizācijas pieteica 113 ēkas. No tām tirdzniecības sektorā – četras, administratīvo ēku sektorā – 15, pašvaldību institūciju – septiņas, valsts iestāžu – trīs, veselības aprūpes – 24, tūrisma – trīs, izglītības iestāžu – 50, rūpniecības uzņēmumu – septiņas. Marķējums tika piešķirts 89 ēkām, kur labākais rezultāts bija siltumenerģijas patēriņa samazinājums par 53%, bet elektroenerģijas – par 51%. Savukārt, vērtējot kopumā gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas samazinājumu, labākais rezultāts bija kopējais enerģijas ietaupījums par 44%.
Projekta gaitā tika veikta arī iedzīvotāju aptauja, kurā tika apzināti 780 respondenti Rīgā un reģionos vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Tika noskaidrots, ka trešdaļa iedzīvotāju būtu gatavi vai drīzāk būtu gatavi nekavējoties iesaistīties energoefektivitātes pasākumos.
Lielākā daļa – 67% pētījuma dalībnieku – tomēr nebūtu vai drīzāk nebūtu gatavi šādos pasākumos iesaistīties, ja tos būtu jāuzsāk tuvākās nedēļas laikā. Vairākums atzīst, ka to ietekmē, piemēram, naudas vai informācijas trūkums, bet 41% aptaujāto atzinuši, ka viņiem traucē šaubas vai skeptiska attieksme par pasākumu efektivitāti.
Lēmumu par finanšu līdzekļu ieguldīšanu enerģijas taupīšanas pasākumos visvairāk aptaujāto būtu gatavi pieņemt tad, ja tas palīdzētu uzturēt viņu mājoklī komfortablu temperatūru, uzlabotu dzīves apstākļus vai veselību.
Projekta gaitā tika veikti arī vairāki citi pasākumi. Tika īstenoti pilotprojekti pašvaldību dzīvojamās mājās Gulbenē un Tukumā, kur septiņās ēkās no 12 izdevās ietaupīt līdz pat 16% enerģijas, kas veido ap 2000 eiro finanšu ietaupījumu gadā, kā arī ir izstrādāta metodika energoaudita veikšanai – informatīvas un interaktīvas vadlīnijas, lai ikvienam būtu pa spēkam apsekot savu mājokli un identificēt būtiskākos enerģijas patēriņa avotus un faktorus, kas ietekmē patēriņu. Tapis energoefektivitātes pasākumu katalogs uzņēmumiem «Rokasgrāmata enerģētikas entuziastiem» un līdzīga rokasgrāmata iedzīvotājiem, kuru var izmantot, lai mainītu paradumus.
Plašāka informācija par projektu un ieteikumi iedzīvotājiem enerģijas taupīšanai.
