Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) zinātnieki pētījumā sabiedrības iesaistes un uzticības stiprināšanai iesaka labāk skaidrot paveikto iedzīvotājiem un koordinēt publiskās pārvaldes iestāžu darbu, saliedētības veicināšanai celt pilsonisko kompetenci, bet veiksmīgai sadarbībai izveidot digitālos rīkus iniciatīvu īstenošanas izsekojamībai un mērķēti uzrunāt sabiedrības grupas.
LU ESZF pētnieku komanda noslēgusi valsts pētījumu programmas projektu „Inovatīva un iekļaujoša pārvaldība sabiedrības iesaistes, uzticības, komunikācijas veicināšanai”. Plašā vairāku pētījumu cikla mērķis bija noskaidrot, kā uzlabot sabiedrības noturību un uzticēšanos valsts pārvaldei. Pētījuma rezultāti ietver datus un analīzi par sabiedrības politisko kultūru, pilsoniskajām kompetencēm, valsts pārvaldes komunikācijas kvalitāti, drošību un pārvaldības kapacitāti.
Projektu īstenoja LU ESZF vadošie pētnieki: asoc. prof. Visvaldis Valtenbergs, prof. Jānis Ikstens, prof. Iveta Reinholde, doc. Jurijs Ņikišins, doc. Klinta Ločmele, doc. Renārs Felcis, kā arī eksperti - lekt. Inga Latkovska, pasn. Velta Skolmeistere, pasn. Mārtiņš Pričins, pasn. Anastasija Tetarenko-Supe, asoc. prof. Juris Pupčenoks (Marista Koledža, ASV), prof. Daiga Kamerāde (Salfordas Universitāte, Lielbritānija), Alīna Ēstlinga (Alina Östling, RISE pētniecības institūts, Zviedrija).
Projekta pētnieku komandas gūtās atziņas kalpo par pamatu viņu izvirzītajām piecām stratēģiskajām rekomendācijām: demokrātijas kvalitātes un institucionālās uzticēšanās; pilsoniskās izglītības un sabiedrības saliedētības; stratēģiskās komunikācijas un digitālās līdzdalības; drošības, noturības un integrācijas un - pārvaldības kapacitātes un ilgtspējīgas politikas jomās.
Demokrātijas kvalitāte un institucionālā uzticēšanās
ESZF pētnieki norāda, ka “iedzīvotāju uzticēšanās parlamentam un politiskajām partijām Latvijā saglabājas zemāka nekā OECD valstīs vidēji. Uzticēšanos veicina institūciju spēja ātri reaģēt uz sabiedrības vajadzībām un saprotami skaidrot savus lēmumus.” Pētnieki šajā jomā rekomendē ieviest politikas atgriezeniskās saites mehānismus, piemēram, publisku pārskatu sniegšanu par rezultātiem un vairāk savstarpēji koordinēt institūciju darbību.
Pilsoniskā izglītība un sabiedrības saliedētība
Pilsonisko izglītību eksperti uzskata par būtisku sociālās saliedētības un demokrātiskās kultūras stiprināšanai. Tomēr Latvijā tā arvien ir sadrumstalota un vairāk vērsta uz teorētiskām zināšanām, nevis praktisku kompetenču iegūšanu. Pētījumā eksperti iesaka uzlabot pilsonisko kompetenču apguvi visos izglītības līmeņos.
Stratēģiskā komunikācija un digitālā līdzdalība
Iedzīvotāji nepārprotami no valsts sagaida skaidru, uzticamu un savlaicīgu informāciju. Veicot pētījumus par dezinformāciju sociālajos medijos, pētnieki noskaidroja, ka maldinošie naratīvi izmanto uzticēšanās plaisas. Pētnieki norāda: “Valsts komunikācijai jābūt profesionālai, koordinētai un mērķētai, nodrošinot saturu arī dažādās valodās. Tāpat jāuzlabo digitālās līdzdalības platformas, ieviešot caurspīdīgus atgriezeniskās saites mehānismus, lai sabiedrība pati varētu pārliecināties par saikni starp savām idejām un pieņemtajiem lēmumiem.”
Drošība, noturība un integrācija
Drošība mūsdienu pasaulē ietver ne tikai militāro aizsardzību, bet arī sociālo saliedētību un uzticēšanos. Projekta pētījumos secināts, ka pārāk izslēdzošas, ierobežojošas drošības politikas pasākumi var veicināt uzticēšanās plaisas starp dažādām sabiedrības grupām. ESZF pētnieki iesaka veidot iekļaujošu drošības pieeju – tas nozīmē “piedāvāt segmentētu krīžu komunikāciju, iekļaut dialogā mazākumtautības un nodrošināt saturu dažādās valodās, lai stiprinātu piederības sajūtu un samazinātu sociālo distanci”.
Pārvaldības kapacitāte un ilgtspējīga politika
“Sarežģītu, starpnozaru problēmu, piemeram, klimata izmaiņu, demogrāfijas, digitālās transformācijas risināšanai vajadzīga pārvaldība, kas balstās uz sadarbību, un mācīšanās kultūra,” uzver pētnieki. “Tāpēc ir jāstiprina politikas koordinācija, jāattīsta datu vadīti pārvaldības instrumenti un jāveido inovāciju laboratorijas, lai pārbaudītu un ieviestu jaunas pieejas.”
Plašāka informācija par LU pētnieku izstrādātajām publikācijām, datu kopām un rekomendācijām pieejama projekta mājaslapā.
“Inovatīva un iekļaujoša pārvaldība sabiedrības iesaistes, uzticības, komunikācijas veicināšanai” ir valsts pētījumu programmas “Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” finansēts projekts (reģ. nr. VPP-LETONIKA-2021/3-0004). Tas īstenots laika posmā no 2021. līdz 2025. gada decembrim.
