Latvijas jaunuzņēmumā "Submerge Baltic" jau trešo gadu izstrādā zemūdens dronus militārām un civilām vajadzībām. Uzņēmumā strādā astoņi darbinieki, galvenokārt inženieri, un zemūdens dronus varēs izmantot gan naftas rūpniecībā, uzraugot tās ieguvi jūrā, gan aizsardzībai atmīnēšanas darbos.

Uzņēmuma līdzdibinātājs Kārlis Bērziņš Latvijas Radio parādīja video materiālu, kā koši dzeltenais zemūdens drons, kas var būt no metra līdz pat 3 metriem garš un 30 kilogramus smags, tiek testēts baseinā, upē un jūrā. Viņš pastāstīja, ka šādus dronus radīt ir dārgi.

"Attiecībā no misijas mēs varam mainīt bateriju izmēru, mēs varam mainīt šīs kravas izmēru, vai tas ir sonārs vai kāda cita veida sensors, vai arī cita veida darbības ierīce. Jārūpējas par ūdens necaurlaidību. Tev ir citi ierobežojošie parametri, kas ir spiediens. Galvenais, lai drona blīvums paliek līdzīgs ūdens blīvumam. Un jārēķinās ar to, ka tā vide krietni bīstamāka un nelabvēlīgāka, kā tas ir gaisā. Tas nozīmē, ka visām komponentēm jābūt krietni izturīgākām.
Tas arī nozīmē, ka drons maksā faktiski kādas simts reizes dārgāk nekā alternatīvs lidojošs drons," stāstīja Bērziņš.
Sākumā zemūdens drons tika izstrādāts, lai noteiktu ūdens piesārņojumu, bet šobrīd tā funkcijas ir paplašinātas - tas veic zemūdens apsekojumus, var palīdzēt novērst dažādas katastrofas. Bērziņš pastāstīja, ka šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem ir samazināt izmaksas un drona cenu.
"Kritiski svarīga drona sensora darbība maksā 50 000 eiro. Tas nozīmē to, ka mums ir jāiztērē gana liela nauda, lai izstrādātu vienu dronu. Un tas ir tikai viens sensors. Tad vēl tev vajadzīga ir laiva. Tev vajadzīgas dažāda veida operacionālās lietas. Tas kopā sasummējas, un tas process ir gana dārgs. Arī mēs meklējam visu šo te piegāžu ceļu, lai mēs varētu dronu ražot lokāli no Baltijā, Eiropā iegādātām komponentēm. Otrs veids ir, ieliekot klāt šo te programmatūras komponenti. Izmantojot mūsdienu mašīnu mācīšanās algoritmus un dažāda veida navigācijas metodes, mēs varam uztaisīt lētākus navigācijas sensorus, jo navigācijas sensors veido faktiski 70% no drona cenas.
Līdz ar to, taisot paši savus navigācijas sensorus, mēs varam samazināt šī te drona cenu. Arī uzliekot šo te programmatūru, šo te cenu var vēl vairāk samazināt," klāstīja Bērziņš.
Uzņēmums investīcijās trīs gadu laikā piesaistījis 400 000 eiro. Finansējums saņemts gan no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan Centrālās finanšu līgumu aģentūras, gan Aizsardzības ministrijas grantiem.

Bērziņš stāstīja: "No grantiem noteikti ir viegli, it īpaši, ja tu strādā šajā tehnoloģiju sfērā un uzņēmums rada inovācijas, kas nestu labumu visai pasaulei. Mēs arī esam visi tehniski cilvēki ar augstākām izglītībām, tad mums ir arī šī te inovāciju un pētniecības perspektīva. Arī es pats absolvējis RTU Inženierzinātņu vidusskolu. Klases biedri ir pabeiguši Kembridžu, šobrīd strādā Volstrītā. Līdz ar to mūsu intelektuālā kapacitāte un resursi ir krietni lielāki, ko mēs varam piesaistīt. Mums ir diezgan cieša saistība ar universitāti, gan kā mācībspēki, kas atrodas komandā, gan arī bijušie studenti. Mēs varam pasmelties top līmeņa speciālistus."
Viens no uzņēmuma "Submerge Baltic" mērķiem ir arī zemūdens dronu eksports.
"Pieņemsim, naftas vadiem mēs varam preventīvi novērst plaisas, mēs varam identificēt problēmu un ieteikt šo te apkopi.
Šobrīd attīstām uzņēmējdarbību Azerbaidžānā, sadarbojoties ar vienu no lielākajām pasaules naftas kompānijām. Mums jāsaka liels paldies Aizsardzības ministrijai, ar ārkārtīgi lielu uzņēmību testi ir bijuši. Tie bijuši veiksmīgi, un šobrīd rit sarunas arī par potenciālu iegādi. Arī tā pati Ukraina, jā, mēs mēģinām atbalstīt Ukrainu šajā karā. Un tas ieguvumus ir abās pusēs - viņi gatavi ziedot savu intelektuālo ieguldījumu, lai pateiktu, kas ir specifiski nepieciešams, mēs to uztaisām, tad mēs piegādājam. Mēs šobrīd esam testējuši Kijivā uz dažāda veida ūdenstilpēm atmīnēšanu," pastāstīja Bērziņš.
Jaunuzņēmums "Submerge Baltic" nākamajos 2 gados zemūdens dronu izstrādē plāno ieguldīt pusotru miljonu eiro no publiskā un privātā kapitāla.