Izrādās, zaļā domāšana var būt ne tikai videi draudzīga, bet arī praktiska un biznesam nevis traucējoša, bet pat noderīga. Ražotnē Ziepniekkalnā, kādreizējā rūpnīcas "Dzintars" lūpu krāsu cehā, ļoti racionāli izmantotās telpās aug pasaulē svaigākā mikroaļģe – spirulīna. Pēc tam tā pie pircējiem nonāk gan sasaldēta, gan savienojumā ar dažādiem sīrupiem un sulām.
Eiropas Savienības (ES) pārtikas sistēma nodrošina svaigu un drošu pārtiku vairāk nekā 400 miljoniem iedzīvotāju. Pārtikas ražošana ir ne tikai pakalpojums, bet daudziem arī ienākumu avots. Arī Agnesei Stundai-Zujevai un viņas komandai. Agnesei ir zinātņu doktores grāds ķīmijas tehnoloģijās, un spirulīnai viņa pievērsās jau pēcdoktorantūras pētniecības laikā. Pēc vairākiem gadiem zinātnē viņa vēlējās darīt kaut ko praktiskāku.
"Mans doktora darbs bija par kaulu implantiem," Agnese atklāja, ka viņas iepriekšējās zinātniskās intereses krasi atšķīrās no tagadējā biznesa jomas. "Es domāju – kam vajag to manu pētījumu? Gribējās redzēt sava darba rezultātu manas dzīves laikā, vēl neaizejot pensijā."
Pagrieziena punkts bija kolēģes ieteikums pievērsties aļģēm, īpaši raugoties uz Eiropas Zaļā kursa kontekstu. Eiropas Komisija 2020. gada maijā nāca klajā ar stratēģiju "No lauka līdz galdam" kā vienu no galvenajiem pasākumiem Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Veicinot klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, stratēģijas mērķis ir virzīt pašreizējo ES pārtikas sistēmu uz ilgtspējīgu modeli.
"Industriālā lauksaimniecība ir tuksnesis, tā ir monokultūra, kur tiek iznīcināts viss, kas netiek audzēts, – ne tur nezāles, ne vaboles. Nekas nav vēlams," Agnese uzskaitīja tradicionālās lauksaimniecības trūkumus. Savukārt spirulīnas audzēšanas notiek kontrolētos apstākļos, un tas ļauj izvairīties arī no laikapstākļu riskiem: "Ja mums viss ir kontrolēts, tad nekas – krusa, sauss, pārāk slapjš, auksts, salnas – mūs neapdraud. Piemēram, lauksaimniekam atliek viena salna pavasarī – un viss, šo gadu var izlaist, sēdi, gaidi nākamo gadu un vēl valstij diedelē subsīdijas."
Superēdiens
Alģes kā mikroorganismi vairojas daloties, ja pirmdienā ir viens litrs, tad trešdienā jau divi litri spirulīnas. "SpirulinaNord" ražu vāc katru darbadienu 12 mēnešus gadā.
"Ja gribam palielināt ražošanu, nedēļas laikā varam dubultot ražošanas apjomus, ja vien mums ir bioreaktori, kuros to visu varētu darīt," skaidroja Agnese. "Mēs vienā brīdi sarēķinājām, ņemot vērā, ka spirulīnu vajag tikai divas ēdamkarotes dienā, tad viens kubikmetrs spirulīnas varētu būt līdzvērtīgs 20 hektāru burkānu laukam. Tikai tāpēc, ka burkānus novāc tikai reizi gadā."
Jau pirms vairāk nekā 30 gadiem Pasaules Veselības organizācija piešķīra spirulīnai "superfood" ("superēdiena"') statusu tās augstvērtīgā sastāva dēļ.
"Tu iegūsti vairāk nekā 200 bioloģiski aktīvo vielu, un organisms pats var izvēlēties, kas tam nepieciešams," skaidroja Agnese.
Latvijas uzņēmuma "SpirulinaNord" pievienotā vērtība slēpjas veidā, kā šo uzturvielām bagāto aļģi padarīt patērētājam pievilcīgu. Sadarbībā ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU) meklēti jauni varianti, speciālisti ieteica "taisīt sīrupiņā".
Pēc tam kad gluži nejauši mājās Agnese spirulīnu sajauca ar cidoniju sīrupu, bija skaidrs jaunais virziens. Ideja vēlāk tika testēta kopā ar Latvijas Olimpisko vienību, kuriem sīrupa formas spirulīnu bija daudz vienkāršāk paņemt uz sporta nometnēm nekā saldēto spirulīnu. Šobrīd "SpirulinaNord" ražo spirulīnu ar trim garšām.
Grūti noticēt aļģei
"SpirulinaNord" reģistrējušies kā pārtikas nozares uzņēmums, jo, kā skaidroja Agnese – "cik paskatījos likumdošanu, pārtikas nozari valsts regulē stingrāk". Arī uzņēmuma komunikācijā tiek uzsvērts, ka "SpirulinaNord" ražo pārtikas produktu, nevis ātras iedarbības uztura bagātinātāju.
Lai gan pētījumu par spirulīnas potenciālajiem ieguvumiem ir daudz un tie veikti jau gadu desmitiem, produkta ieviešana tirgū nav viegla, jo produkts nav uzreiz saprotams, atzina Agnese.
Liels izaicinājums ir garša un pieņēmumi par to. Tā kā spirulīna tīrā veidā ir izteikti specifiska, lai neteiktu – negaršīga, patērētājiem grūti noticēt, ka aļģe var būt baudāma.
"Pat aļģu konferencē cilvēki ir pārsteigti – kā jums aļģes negaršo pēc aļģēm?" Ceļš pie klienta ir grūts. Latvijā svarīgas ir degustācijas, tieša pieredze. "Tagad iesim uz Eiropas tirgu, mums svarīgi dabūt kritisko masu, lai "no mutes mutē" aiziet informācija gan par sajusto efektu, gan draugs draugam iedod pagaršot," Agnese ar komandu prātoja, kā to izdarīt.
Ikdienā uzņēmumā ir deviņas pilnas slodzes darbinieki. Ražošanā šobrīd strādā četri. Katrs jaunais darbinieks jāapmāca no pašiem pamatiem.
"Nav ne aļģu biotehnologu, nav foto-bio reaktoru inženieru, pat LBTU neviens nevar palīdzēt, tāpēc mums ir jāņem, ko var dabūt, un jāapmāca, jāmēģina uztaisīt tādas instrukcijas, lai tā saucamais onboardings vai iejušanās darbavietā būtu maksimāli gluda," atklāja Agnese. "Arī es neesmu ar izglītību par aļģēm, man nācās pārkvalificēties, lasīt grāmatas, izmantot savu radošo un tehnisko domāšanu, lai pieslēgtos."
Tāda pati situācija ir visā Eiropas Savienībā, nav neviena nopietna studiju kursa saistībā ar aļģēm: "Aļģes tādā ziņā vēl ir bērnu autiņos, un sapņojam, ka drīzumā tuvākās desmitgadēs būs."
Latvijas pieprasījums maina eksporta plānus
Pagājušajā gadā "SpirulinaNord" desmit reizes palielināja jaudu, un tagad komanda domā, kā palielināt tirgu, nomainīta mājaslapa, lai vairāk varētu izmantot e-komercijas iespējas. Latvijā "SpirulinaNord" nopērkama arī dažādos bioloģisko produktu veikalos, arī "Rimi Klēts" nodaļā, bet ārpus Latvijas strādā ar e-komerciju.
Agnese atzina, ka savu plauktu "SpirulinaNord" atrast nav vienkārši: "Sīrupiem par dārgu, negribam būt vegānu īpatnējā plauktā, ja tur nestāv kāposti, tad nav arī mūsu produktu. Tāpēc mēs neesam lielveikalos kā tādos, esam mazajos eko veikalos, jo tur ir lielāka dažādība."
"Mēs jau no paša sākuma teicām – iesim eksportā, bet priecājamies, ka latvieši visu apēda. Malači!" smejas Agnese. Pagaidām pirkumi no citām valstīm ir lielākoties diasporas lokā, to uzņēmums redz pēc pircēju vārdiem. "Mēs strādājam pie tā, lai aizvien intensīvāk iekustinātu tirgu ar "oriģinālajiem" eiropiešiem."
Sasniegt eksporta plānus uzņēmumam ilgtermiņā noteikti palīdzēs arī "EU Inc." – iniciatīva, kas palēnām iegūst arvien konkrētākas aprises. Šobrīd lielākā problēma inovatīviem uzņēmējiem ir tāda, ka pārāk daudziem paplašināšanās tikai ES robežu ietvaros jau nozīmē izaicinājumu orientēties sadrumstalotā uzņēmējdarbības tiesiskajā vidē. Uzņēmējiem vēl jo projām daudzviet jāsaskaras ar 27 valstu tiesību sistēmām un vairāk nekā 60 uzņēmumu tiesiskajām formām.
Šī sarežģītība var aizkavēt uzņēmuma dibināšanu par nedēļām vai pat mēnešiem, palēninot izaugsmi, palielinot izmaksas un atturot no mērogošanas.
"EU Inc." ir plānots ieviest kā regulu un nodrošināt vienotu, harmonizētu uzņēmējdarbības noteikumu kopumu, ko uzņēmumi varēs izvēlēties, nevis viņiem būs jāorientējas vairākos valstu režīmos.
Bizness tomēr ir vieglāks nekā zinātne
Spirulīnas audzēšanai un produktu ražošanai nepieciešamās iekārtas ir dārgas, ieguldījumi uzņēmējdarbības uzsākšanai – milzīgi. Taču Agnese pārliecinošai sacīja, ka savam biznesam naudu ar visām Eiropas finansējuma iespējām bija daudzkārt vieglāk iegūt nekā grantu saviem zinātniskajiem pētījumiem. Ideju Agnese atsūtīja RTU "Idea Lab", uzrakstīja biznesa plānu un startēja "EIT Climate KIC" akseleratorā, kur dabūja pirmos 50 tūkstošus eiro.
"Viņi bija tādā ļoti patīkamā formā, kur nevajadzēja iepirkumu, nevajadzēja atskaitīties ar čekiem, un tad man likās, – wow, biznesam šitā dod naudu?" Agnese atcerējās savu pārsteigumu.
"Pētnieka izmisums vienmēr meklēt naudu ļoti noder, ja esi uzņēmējs. Tu esi pieradis, ka nauda nekrīt no gaisa, un patiesībā klienti, kas atgriežas, kas zina šo produktu, ir kaut kas, kas zinātnē nenotiek. Iedomājies – pētniecībā neviens recenzents neatgriežas un neiedod naudu tāpēc, ka tev bija labs projekts. Nākot no tik skarbas vides, man liekas, ka uzņēmējdarbība ir mazliet prognozējamāka un tāda harmoniskāka vide."
