XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā pulcēs tūkstošiem skolēnu no visas Latvijas, apvienojot viņus dziesmā, dejā un kopīgā pieredzē. Šo unikālo kultūras un tradīciju fenomenu, kas norisināsies no 2025. gada 5. līdz 13. jūlijam, iespējams aplūkot arī no zinātniskā skatu punkta. Latvijas zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia skaidro, kā tautasdejas, dziedāšana un kopīgas aktivitātes ietekmē bērnu fizisko, emocionālo un sociālo attīstību.
Tautasdeja sniedz vērtīgu ieguldījumu bērnu fiziskajā attīstībā – tā veicina koordināciju, ritma izjūtu un izturību.
Lai bērni augtu vispusīgi attīstīti, deju nodarbības var papildināt ar kustību rotaļām, spēka un veiklības vingrinājumiem, kas trenē ātrumu, lokanību un muskuļu izturību. Šāda pieeja palīdz nodrošināt sabalansētu fizisko slodzi un stiprina bērnu veselības pamatus.

Zinātniski pierādīts, ka deja pozitīvi ietekmē arī bērnu mentālo un emocionālo veselību. Piemēram, pilotpētījumā Dānijā tika pierādīts, ka piedalīšanās strukturētās tautasdeju programmās uzlaboja skolēnu pašapziņu, mazināja trauksmi un veicināja emocionālo līdzsvaru. Līdzīgi rezultāti konstatēti arī pētījumos Lielbritānijā un ASV, kur noskaidrots, ka dejošana samazina stresa hormona (kortizola) līmeni un uzlabo garastāvokli.
Būtisks aspekts dziesmu un deju svētku kontekstā ir sociālās saliedētības veicināšana. Psiholoģijā jau sen ir zināms – sinhronizētas kustības, piemēram, kopīga dejošana vai dziedāšana, rada piederības sajūtu, uzlabo empātiju un spēju sadarboties grupā. Bērniem un jauniešiem, kuri piedalās lielos kolektīvos, attīstās spēja būt komandā, ievērot disciplīnu un dalīties atbildībā.
Ne tikai fiziskā vai emocionālā, bet arī kognitīvā attīstība ir cieši saistīta ar dejošanu. Deja trenē atmiņu (horeogrāfiju apguve), telpisko orientāciju, uzmanības noturību un radošumu. Pētījumos novērots, ka bērniem, kuri regulāri dejo, uzlabojas mācību sasniegumi, īpaši valodās un matemātikā.
Dalība dziesmu un deju svētkos ir skaists kultūras notikums, kas dalībniekam kļūst par nozīmīgu dzīves attīstības posmu. Tomēr zinātne skaidri rāda: lai tautisko deju dejošana būtu arī pamatā veselīgam dzīvesveidam, tai jābūt daļai no plašākas fizisko aktivitāšu sistēmas, kas ietver vispusīgu sportošanu, kustību rotaļas un atpūtu. Pētījums, ko veikusi Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda, analizē tautasdeju ietekmi uz bērnu fizisko sagatavotību un ķermeņa masas indeksu. Lai gan bērni, kuri dejo, ir fiziski aktīvāki nekā tie, kuri nenodarbojas ar sportu, pētījums rāda, ka kopējais fizisko aktivitāšu apjoms tomēr ir nepietiekams – vidēji tikai ap 180 minūtēm nedēļā, kamēr Pasaules Veselības organizācija rekomendē vismaz 420 minūtes (jeb 60 minūtes dienā).
Dziesmu un deju svētki ir kultūras notikums ar daudzslāņainu nozīmi – tie vienlaikus attīsta bērnu un jauniešu kustību prasmes, emocionālo inteliģenci un piederības sajūtu. Pētījumi apliecina, ka šāda pieredze veicina veselīgu attīstību un stiprina sociālos pamatus jau agrīnā vecumā.
Apvienojot tradīcijas ar mūsdienīgu izpratni par bērnu vajadzībām, iespējams veidot vidi, kurā bērni aug stipri, radoši un sabiedriski aktīvi.