Tautasdeja, veselība un kopābūšana: ko par dziesmu un deju svētkiem atklāj zinātne?

Author
researchLatvia

4. jūlijs, 2025. gads

sabiedrības veselība

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā pulcēs tūkstošiem skolēnu no visas Latvijas, apvienojot viņus dziesmā, dejā un kopīgā pieredzē. Šo unikālo kultūras un tradīciju fenomenu, kas norisināsies no 2025. gada 5. līdz 13. jūlijam, iespējams aplūkot arī no zinātniskā skatu punkta. Latvijas zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia skaidro, kā tautasdejas, dziedāšana un kopīgas aktivitātes ietekmē bērnu fizisko, emocionālo un sociālo attīstību.

Tautasdeja sniedz vērtīgu ieguldījumu bērnu fiziskajā attīstībā – tā veicina koordināciju, ritma izjūtu un izturību.

Lai bērni augtu vispusīgi attīstīti, deju nodarbības var papildināt ar kustību rotaļām, spēka un veiklības vingrinājumiem, kas trenē ātrumu, lokanību un muskuļu izturību. Šāda pieeja palīdz nodrošināt sabalansētu fizisko slodzi un stiprina bērnu veselības pamatus.

13-jauniesu-deju-svetki.png
Attēlam ir ilustratīva nozīme. Avots: pexels.com.

Zinātniski pierādīts, ka deja pozitīvi ietekmē arī bērnu mentālo un emocionālo veselību. Piemēram, pilotpētījumā Dānijā tika pierādīts, ka piedalīšanās strukturētās tautasdeju programmās uzlaboja skolēnu pašapziņu, mazināja trauksmi un veicināja emocionālo līdzsvaru. Līdzīgi rezultāti konstatēti arī pētījumos Lielbritānijā un ASV, kur noskaidrots, ka dejošana samazina stresa hormona (kortizola) līmeni un uzlabo garastāvokli.

Būtisks aspekts dziesmu un deju svētku kontekstā ir sociālās saliedētības veicināšana. Psiholoģijā jau sen ir zināms – sinhronizētas kustības, piemēram, kopīga dejošana vai dziedāšana, rada piederības sajūtu, uzlabo empātiju un spēju sadarboties grupā. Bērniem un jauniešiem, kuri piedalās lielos kolektīvos, attīstās spēja būt komandā, ievērot disciplīnu un dalīties atbildībā.

Ne tikai fiziskā vai emocionālā, bet arī kognitīvā attīstība ir cieši saistīta ar dejošanu. Deja trenē atmiņu (horeogrāfiju apguve), telpisko orientāciju, uzmanības noturību un radošumu. Pētījumos novērots, ka bērniem, kuri regulāri dejo, uzlabojas mācību sasniegumi, īpaši valodās un matemātikā.

Dalība dziesmu un deju svētkos ir skaists kultūras notikums, kas dalībniekam kļūst par nozīmīgu dzīves attīstības posmu. Tomēr zinātne skaidri rāda: lai tautisko deju dejošana būtu arī pamatā veselīgam dzīvesveidam, tai jābūt daļai no plašākas fizisko aktivitāšu sistēmas, kas ietver vispusīgu sportošanu, kustību rotaļas un atpūtu. Pētījums, ko veikusi Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku komanda, analizē tautasdeju ietekmi uz bērnu fizisko sagatavotību un ķermeņa masas indeksu. Lai gan bērni, kuri dejo, ir fiziski aktīvāki nekā tie, kuri nenodarbojas ar sportu, pētījums rāda, ka kopējais fizisko aktivitāšu apjoms tomēr ir nepietiekams – vidēji tikai ap 180 minūtēm nedēļā, kamēr Pasaules Veselības organizācija rekomendē vismaz 420 minūtes (jeb 60 minūtes dienā).

Dziesmu un deju svētki ir kultūras notikums ar daudzslāņainu nozīmi – tie vienlaikus attīsta bērnu un jauniešu kustību prasmes, emocionālo inteliģenci un piederības sajūtu. Pētījumi apliecina, ka šāda pieredze veicina veselīgu attīstību un stiprina sociālos pamatus jau agrīnā vecumā.

Apvienojot tradīcijas ar mūsdienīgu izpratni par bērnu vajadzībām, iespējams veidot vidi, kurā bērni aug stipri, radoši un sabiedriski aktīvi.

saistītie raksti

sabiedrības veselība

Garšas kārpiņas apmānīt nevar. Kā šo maņu izmanto pārtikas tehnologi?

Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Turklāt izrādās – garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāst…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Turpinās pētījums par agrīnās bērnības uzturu un veselīga uztura vadlīniju ieviešanu

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) turpinās pēcdoktorantūras pētniecības projekts "Agrīnās bērnības uztura kvalitātes novērtējums un pielāgotu rīku izstrāde uztura vadlīniju ieviešanai" (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/2/25/211), kura mērķis ir novērtēt zīdaiņu un mazu bērnu uztura kva…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

No veselības pasliktināšanās līdz pat bēgļu plūsmām - klimata pārmaiņu draudi ir ļoti dažādi

Klimata pārmaiņu dēļ mēs jau saskaramies un saskarsimies ar daudzām problēmām. Ja tās neapzināsimies un nerīkosimies atbilstoši situācijām, varam piedzīvot ne tikai veselības pasliktināšanos, bet arī pieaugošu bēgļu plūsmu un nervu sabrukumu. Ir arī sīkākas lietas, ko pašlaik neapzināmies, piemēram…

Elmārs Barkāns, "Likums un Taisnība"

17. jūlijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads