Ukrainas zinātnieki Latvijā rada mākslīgo ādu un citus biomateriālus

Author
Ilze Kuzmina, LR Ziņu dienests / LU Atomfizikas un Spektroskopijas institūts

27. februāris, 2025. gads

Jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas zinātnieki bija uzsākuši sadarbību ar pētniekiem no Ukrainas. Sākoties karam, aizvien vairāk Ukrainas pētnieku ieradās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Latvijas Universitātes (LU) Atomfizikas un Spektroskopijas institūtā strādā vairāk nekā desmit ukraiņu, veicot nozīmīgus pētījumus.

puob.jpg
Maksims Pogorielovs kolēģu vidū višivankas dienā Latvijā. Foto: personīgais arhīvs

Biomateriālu pētnieks, zinātņu doktors Maksims Pogorielovs Latvijā ieradās jau 2021. gada septembrī, vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, jo te bija iespēja iegūt finansējumu savam pētījumam. Tagad viņš vada Uzlaboto biomateriālu un biofizikas laboratoriju LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā.

Institūta direktore Inga Šīrante stāstīja, ka ar ukraiņu zinātniekiem sākusi sadarboties jau pirms desmit gadiem. Sākotnēji uz Latviju ukraiņu pētnieki brauca tikai stažēties un pieredzes apmaiņā.

Tagad Pogorielova vadītajā laboratorijā pastāvīgi strādā pieci pētnieki no Ukrainas. Institūtā darbojas arī optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorija, kurā tāpat strādā ukraiņi un ko vada zinātnieks no Ukrainas.

Kad sākās karš, iespējas strādāt Latvijā meklēja arī Pogorielova kolēģi no Sumu Valsts universitātes.

"Un, tā kā viņi bija pirmie, tie, kurus skāra šis nezināmais, šī neizpratne, kas ar viņiem notiks nākotnē, bija zvans no turienes: vai mēs esam institūtā gatavi viņus uzņemt šeit, Latvijā, viņiem palīdzēt atbraukt vismaz uz laiku," teica Šīrante.

Sumi atrodas pie pašas Krievijas robežas: reģions ir īpaši nedrošs, tomēr daļa zinātnieku palikuši strādāt universitātē. Šo pētnieku ikdiena, protams, ir pavisam citāda nekā Latvijā: jāsadzīvo gan ar elektrības pārrāvumiem, gan uzlidojumiem. Viena universitātes ēka uzbrukumos ir iznīcināta.

Ukrainas zinātnieki, kuri joprojām strādā savā valstī, mēdz uz dažiem mēnešiem doties strādāt Latvijā vai citās Eiropas valstīs. Šīrante teica, ka uzturēšanās ārpus kara plosītās valsts dod arī psiholoģisku atelpu.

Daļā pētījumu Latvijā esošie zinātnieki sadarbojas ar kolēģiem Ukrainā. Pogorielovs atklāja, ka pētnieku grupa, kuru viņš vadījis, strādājot Sumu Valsts universitātē, tagad ir pat lielāka nekā agrāk.

puoc.jpg
Maksims Pogorielovs kolēģu vidū višivankas dienā Latvijā. Foto: personīgais arhīvs

"Bez zinātnes jau patiesībā nemaz nevar karot." Lielā mērā Ukrainas zinātne gan pārorientējusies uz pētniecību militārām vajadzībām. Tikmēr Pogorielova pētījumi vienlīdz noderīgi var būt gan kara, gan arī miera laikā.

"Nodarbojamies ar biomateriālu radīšanu un testēšanu. Tie ir materiāli, ko var izmantot medicīnā. Mēs nodarbojamies ar antibakteriālu materiālu radīšanu, ar tādu līdzekļu radīšanu, kas var palīdzēt ārstēt vēzi,

kā arī veidojam materiālus, kas var aizstāt traumētus orgānus un ķermeņa daļas, tā ir gan āda, gan miokards."

Radītie materiāli noder gan asiņošanas apturēšanai, gan ārstēšanai un rehabilitācijai. Tāpat arī ukraiņu zinātnieki Latvijā rada materiālus asinsvadu "lāpīšanai" un stomatoloģijai.

Pogorielovs minēja piemēru, kā biomateriāli var palīdzēt ārstēt ievainotu karavīru: "Ņemam pacienta – karavīra, kam bija liela traumas –, audus. Pavairojam šos audus, un sadarbībā ar partneriem nākamnedēļ būs operācija, kad šos audus ievainotajam pārstādīs."

Proti, top mākslīgā āda, kas radīta no pacienta paša audiem.

Institūta direktore ir pārliecināta, ka kolēģi no Ukrainas Latvijas zinātnisko vidi bagātina. Piemēram, viņi ir gatavāki nekā daļa pašmāju zinātnieku darboties starpdisciplināros pētījumos.

Daļa vietējo pētnieku gan neesot apmierināti ar to, ka Ukrainas zinātnieki rada papildu konkurenci. 

"Un es kā vadītājs visu laiku mēģinu paskaidrot, ka tas ir ieguvums. Nevajag skatīties, ka viņi ir konkurējoši un elpo pakausī. Viņi liek saņemties un būt tikpat aktīviem," skaidroja Šīrante.

Pogorielovs teica, ka jūtas te ļoti komfortabli. Jūt lielu atbalstu no institūta vadības, kas pat palīdzēja meklēt dzīvesvietu. Pamazām mācoties latviešu valodu. Kaut viegli nav, daži no laboratorijas darbiniekiem ieguvuši A2 līmeņa latviešu valodas prasmes apliecības. Tomēr pēc kara lielākā daļa zinātnieku vēloties atgriezties mājās.

Par pašreizējo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta attieksmi pret Ukrainu Pogorielovs saka: "Personīgi es to paredzēju. Tā arī domāju, ka tā būs. Taču pat es neiedomājos, ka būs tik slikti. Viss liecina, ka ASV vairs nav uzticams partneris."

Tomēr zinātnieks turpina cerēt uz Ukrainai veiksmīgu kara iznākumu un aicina cerēt arī citus.

saistītie raksti

pētījumi zinātne

Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svar…

Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

zinātne pētījumi

No koksnes atlikumiem līdz augstvērtīgiem pārklājumiem: jauns pavērsiens dabīgās koksnes aizsardzības tehnoloģijās

Tradicionālie koksnes aizsargpārklājumi joprojām pārsvarā balstās uz fosilās izcelsmes sintētiskajiem polimēriem un organiskajiem šķīdinātājiem, kas rada būtisku slodzi videi un cilvēku veselībai. Ilgtspējīgas alternatīvas attīstība ir kļuvusi par prioritāti ne tikai materiālzinātnē, bet arī kokrūp…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

13. jūnijs, 2025. gads

inovācija zinātne

Aizsardzības ministrija aicina augstskolas pieteikties "EUDIS Defence hakatona" organizēšanai

Aizsardzības ministrija līdz šī gada 22. jūnijam aicina Latvijas augstskolas pieteikt savu dalību Eiropas Komisijas Aizsardzības inovāciju shēmas (EUDIS) konkursam, lai iegūtu tiesības no šī gada 17. līdz 19. oktobrim Latvijā organizēt starptautisku aizsardzības nozares hakatonu.  “In…

Aizsardzības ministrija

11. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne uzņēmējdarbība

Sadarbības projekti ar Šveici lietišķās pētniecības programmā nostiprina zinātnes attīstību

Latvijas zinātnieki kopā ar Šveices pētniecības institūcijām uzsāk jaunus projektus, lai radītu videi draudzīgus būvmateriālus un energoefektīvas tehnoloģijas. 2025. gada 10. jūnijā valdībā apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā iniciatīva paredz, ka tiks turpināta Latvijas u…

Izglītības un zinātnes ministrija

10. jūnijs, 2025. gads