Vai ZINĀJI? Baktēriju šūnas spēj sajust gadalaiku maiņu!

Author
researchLatvia

29. decembris, 2025. gads

Gatavojoties aukstam laikam mēs uzkrājam malku un sagatavojam siltās jakas. Izrādās, ka sezonas maiņu sajūt ne tikai cilvēki un dzīvnieki, bet arī baktērijas, kuru mūžs ir tikai dažas stundas. Tās spēj nojaust ziemas tuvošanos un tai sagatavoties. 

Kad mikrobioloģe Luisa Jabura (Luísa Jabbur) no Džona Inesa centra Norvičā, Anglijā piedāvāja pētīt sezonālās reakcijas baktērijās, viņas kolēģi bija skeptiski. Kā organisms ar piecu stundu dzīves ilgumu var reaģēt uz procesiem, kas notiek mēnešiem ilgi? Tomēr eksperimenti parādīja neparastu rezultātu. Zilalģes, kas pirms aukstuma testa tika audzētas pietuvinātos ziemas dienasgaismas periodos, izdzīvoja trīs reizes vairāk nekā tās, kuras auga vasaras dienasgaismas apstākļos. Pamatojoties uz dienas garumu, tās bija sagatavojušās arī zemām temperatūrām. 

Šis atklājums nav tikai interesants fakts - tas liek pārdomāt kā zilalģes izmanto savu bioloģisko pulksteni, kas reģistrē dienas garuma izmaiņas. Kad dienas kļūst īsākas, aktivizējas noteikti gēni, kas maina šūnu membrānas sastāvu un padara to izturīgāku pret zemām temperatūrām. Kad pētnieki šos gēnus izslēdza, baktērijas pilnībā zaudēja spēju sagatavoties ziemai. Tas pierāda, ka tā nav nejauša reakcija, bet gan precīzs mehānisms, kas veidojies evolūcijas gaitā. 

Hronobioloģe Luisa Jabura pie dīķa Džona Inesa centrā.JPG

Hronobioloģe Luisa Jabura pie dīķa Džona Inesa centrā.

Vēl pārsteidzošāks ir atklājums par to, kā šis mehānisms varētu būt radies. Zinātnieki līdz šim pieņēma, ka vispirms organismi attīstīja spēju sajust dienu un nakti, un tikai vēlāk - spēju izmērīt dienu garumu, lai paredzētu sezonas. Bet šis pētījums liecina, ka varētu būt bijis otrādi. Varbūt prasme sajust, ka dienas kļūst īsākas un tātad tuvojas ziema, radās pirmā, jo tā bija dzīvībai kritiski svarīga. Un tikai vēlāk no šī pamatmehānisma attīstījās vienkāršais diennakts ritms. Ja tas tā ir, tad sezonas sajūta būtu vecāka par bioloģisko pulksteni, kas mums šķiet tik pamatīgs. 

Zilalģes ir vieni no senākajiem zināmajiem organismiem. Tās reiz mainīja planētas atmosfēru, radot skābekli. Tas, ka pat šie vienkāršie organismi spēj sajust sezonas, liecina - dzīvība seko dabas ritmiem jau no pašiem pirmssākumiem. 

Avots: Quantamagazine 

saistītie raksti

dabaszinātnes zinātne

Parakstīts līgums par valsts pētījumu programmas "Lauksaimniecības un meža resursu izpēte drošas un noturīgas Latvijas attīstībai" 2026.–2028. gadam projekta RISE AgriFoodLV īstenošanu

2026. gada 27. jūlijā Latvijas Zinātnes padome un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) parakstījušas līgumu par projekta Nr. VPP-ZM-Lauksaimniecība-2026/1-0003 "Noturīgas, inovatīvas, ilgtspējīgas un efektīvas pārtikas sistēmas stiprināšana Latvijā (RISE AgriFoodLV)" (turpmāk – pr…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

3. augusts, 2026. gads

humanitārās zinātnes un māksla zinātne

In memoriam. Mūžībā aizsaukts vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs Marģers Vestermanis

Ceturtdien, 30. jūlijā, mūžībā aizsaukts muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs un veidotājs, ilggadējais direktors un kurators, vēsturnieks, LZA loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, vēstures goda doktors Marģers (Meirs) Vestermanis (1925-2026), liecina muzeja "Facebook" kontā publicētā informāc…

delfi.lv

31. jūlijs, 2026. gads

zinātne zinātnieku pieredzes stāsti

OECD–ES aicina zinātniekus piedalīties aptaujā par viņu darba nozīmi un kopējo labsajūtu zinātnes karjerā

OECD aicina zinātniekus un jaunos pētniekus piedalīties OECD–ES Pētniecības un attīstības karjeru aptaujā! Veltiet desmit minūtes, lai palīdzētu veidot pētniecības un attīstības karjeru nākotni. Jūs esat viens no miljoniem pētniecības un attīstības jomas profesionāļu visā pasaulē, kuri veido z…

OECD

28. jūlijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads