Vai ZINĀJI? Baktēriju šūnas spēj sajust gadalaiku maiņu!

Author
researchLatvia

29. decembris, 2025. gads

Gatavojoties aukstam laikam mēs uzkrājam malku un sagatavojam siltās jakas. Izrādās, ka sezonas maiņu sajūt ne tikai cilvēki un dzīvnieki, bet arī baktērijas, kuru mūžs ir tikai dažas stundas. Tās spēj nojaust ziemas tuvošanos un tai sagatavoties. 

Kad mikrobioloģe Luisa Jabura (Luísa Jabbur) no Džona Inesa centra Norvičā, Anglijā piedāvāja pētīt sezonālās reakcijas baktērijās, viņas kolēģi bija skeptiski. Kā organisms ar piecu stundu dzīves ilgumu var reaģēt uz procesiem, kas notiek mēnešiem ilgi? Tomēr eksperimenti parādīja neparastu rezultātu. Zilalģes, kas pirms aukstuma testa tika audzētas pietuvinātos ziemas dienasgaismas periodos, izdzīvoja trīs reizes vairāk nekā tās, kuras auga vasaras dienasgaismas apstākļos. Pamatojoties uz dienas garumu, tās bija sagatavojušās arī zemām temperatūrām. 

Šis atklājums nav tikai interesants fakts - tas liek pārdomāt kā zilalģes izmanto savu bioloģisko pulksteni, kas reģistrē dienas garuma izmaiņas. Kad dienas kļūst īsākas, aktivizējas noteikti gēni, kas maina šūnu membrānas sastāvu un padara to izturīgāku pret zemām temperatūrām. Kad pētnieki šos gēnus izslēdza, baktērijas pilnībā zaudēja spēju sagatavoties ziemai. Tas pierāda, ka tā nav nejauša reakcija, bet gan precīzs mehānisms, kas veidojies evolūcijas gaitā. 

Hronobioloģe Luisa Jabura pie dīķa Džona Inesa centrā.JPG

Hronobioloģe Luisa Jabura pie dīķa Džona Inesa centrā.

Vēl pārsteidzošāks ir atklājums par to, kā šis mehānisms varētu būt radies. Zinātnieki līdz šim pieņēma, ka vispirms organismi attīstīja spēju sajust dienu un nakti, un tikai vēlāk - spēju izmērīt dienu garumu, lai paredzētu sezonas. Bet šis pētījums liecina, ka varētu būt bijis otrādi. Varbūt prasme sajust, ka dienas kļūst īsākas un tātad tuvojas ziema, radās pirmā, jo tā bija dzīvībai kritiski svarīga. Un tikai vēlāk no šī pamatmehānisma attīstījās vienkāršais diennakts ritms. Ja tas tā ir, tad sezonas sajūta būtu vecāka par bioloģisko pulksteni, kas mums šķiet tik pamatīgs. 

Zilalģes ir vieni no senākajiem zināmajiem organismiem. Tās reiz mainīja planētas atmosfēru, radot skābekli. Tas, ka pat šie vienkāršie organismi spēj sajust sezonas, liecina - dzīvība seko dabas ritmiem jau no pašiem pirmssākumiem. 

Avots: Quantamagazine 

saistītie raksti

zinātne

Rīgā notiks 2. starptautiskais transkulturālo studiju kongress “Dot un ņemt: “Kohēzijas tīklu” starpdisciplinārā telpa”

2. starptautiskais transkulturālo pētījumu kongress, ko īsteno trīs Eiropas universitātes – Latvijas Kultūras akadēmija Rīgā, Mačeratas Universitāte (Università di Macerata) Itālijā un Lēvenes Katoļu universitāte (KU Leuven) –  norisināsies Rīgā no 2026. gada 30. jūnija līdz 2. jūlijam. Š…

Latvijas Kultūras akadēmija

11. jūnijs, 2026. gads

zinātne

RTU pētnieki iesaistās inovatīva bateriju risinājuma izstrādē elektriskajam transportam

Elektriskajai mobilitātei turpinot strauji attīstīties visā Eiropā, tādi izaicinājumi kā ilgs uzlādes laiks, augstas izmaksas un vides ilgtspējas jautājumi joprojām kavē tās plašāku ieviešanu. Šo izaicinājumu risināšanā iesaistījušies arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki, piedaloties ar…

Rīgas Tehniskā universitāte

11. jūnijs, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Latvijā atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI)

Šodien, 1. jūnijā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, piedaloties valsts, augstskolu un zinātnes nozares pārstāvjiem, svinīgi tika atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) – jauns Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs. Jaunizveidotais institūts apvieno divas spēcī…

NIRI

1. jūnijs, 2026. gads