No jūnija Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) un Latvijas Biomedicīnas centrs (BMC) kļūs par vienotu Nacionālo pētniecības un inovāciju institūtu. Abos ar medicīnu saistītajos zinātnes institūtos patlaban norit darbs, lai apvienotu administrāciju, un abu iestāžu vadība pauda, ka pārmaiņas zinātniekiem sniegs papildu praktiskas iespējas pētniecībā, kā arī veicinās kopējo nozares konkurētspēju starptautiskā līmenī.
ĪSUMĀ:
- Organiskās sintēzes institūts un Biomedicīnas centrs apvienosies vienā Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā.
- Valdība lēmumu par abu institūtu apvienošanu atbalstīja pērn rudenī, un patlaban notiek administratīvā apvienošana.
- Zinātniekiem apvienošanās paredz papildu iespējas pētniecībā, tostarp plašāku sadarbību starp ķīmiju un bioloģiju.
- Jaunajā institūtā strādās ap 500 darbinieku, saglabājot esošās atrašanās vietas, bet apvienojot administrāciju.
- Par jaunā institūta direktora pienākumu izpildītāju no 31. maija kļūs Dace Kārkle līdz jauna vadītāja ievēlēšanai.
Mērķis – pasaules tirgus un starptautisks finansējums
Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri par divu ar medicīnas jomu saistīto zinātnisko institūtu apvienošanu valdība atbalstīja pērn rudenī. Latvijas Organiskās sintēzes institūts pamatā nodarbojas ar jaunu zāļu vielu pētniecību un radīšanu, savukārt Biomedicīnas centrs darbojas dzīvības zinātņu un medicīnas izpētē. Organiskās sintēzes institūta direktore Dace Kārkle norādīja, ka apvienošanās ir veiksmīgs attīstības solis ar daudziem ieguvumiem abām iestādēm. Tas zinātniekiem ļaušot veikt plašākus pētījumus un to darīt raitāk.
"Protams, mēs saglabājam savus pētnieciskos virzienus. Būtiskā lieta ir tā, ka
mēs iegūstam pilnīgi jaunu paātrinājumu ceļā uz savu zinātnisko izcilību.
BMC pusē ir, piemēram, kompetences molekulārajā bioloģijā. Mūsu pusē ir ķīmija. Ņemot vērā, ka mēs pamatā nodarbojamies ar jaunu zāļu vielu atklāšanu, tad šobrīd pētījumi jaunām zālēm ar visaugstāko potenciālu ir tieši tur, kur bioloģija un ķīmija satiekas. Tās ir zāles, kur tiek izmantotas gan lielās bioloģiskās molekulas, kā, piemēram, proteīni, un arī ķīmiskās, kad tās tiek sašūtas kopā un mērķētas uz kaut kādām konkrētām saslimšanām. Saliekot kopā šīs dažādās spējas, mēs varam veidot jaunus pētniecības virzienus un tos piedāvāt gan akadēmiskajiem partneriem publiski finansētās pētniecības ietvaros, gan arī industrijai."
Abos zinātnes institūtos gadu gaitā izveidota pētniecībai būtiska infrastruktūra, un abas iestādes kopā nupat guvušas arī augstāko novērtējumu no starptautisko ekspertu puses. Turpmāk vienotajā Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā kopumā darbosies ap 500 darbinieku. Kārkle sacīja, ka iestādes paliks katra savā mājvietā – Teikā un Kleistos, bet apvienosies administratīvi, kas ļaus arī ietaupīt līdzekļus. Savukārt vaicāta, vai mazāks zinātnes institūtu skaits Latvijā nesamazina konkurenci un arī izcilību nozarē kopumā, Kārkle atbildēja, ka
jaunā institūta pamata mērķis ir globālā zinātniskā telpa.
"Mēs visi konkurējam globālā pētnieciskajā telpā. Un, ja runa ir par sadarbību ar industriju, tad tur mēs konkurējam nevis ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti vai BMC, bet ar labākajām pētnieciskajām organizācijām Eiropā. Mēs apzināti jau ilgu laiku esam gājuši uz to, ka tie ir mūsu konkurenti. Tie ir tie finansējuma avoti, uz kuriem mēs arī ejam, jo Latvijā tās naudas ir tik, cik ir. Prioritāte mums šobrīd ir aizsardzība. Un tas ir pilnīgi atbilstoši dotajai situācijā. Bet tas arī uzliek zināmas, teiksim tā, izmaiņas mūsu stratēģijā. Un kā pētnieciskā organizācija mēs mēģinām pozicionēties globālajā tirgū."
Palīdzēs veidot ietekmīgāku zinātni
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš skaidroja, ka apvienošanās palīdzēs veidot ietekmīgāku zinātni, un viņš īpaši izceļ iespēju zinātniekiem brīvi izmantot abu institūtu zinātnisko infrastruktūru, tostarp iekārtas.
"Papildu infrastruktūras pieejamībai ir arī cita veida servisi. Piemēram, mums bija ļoti labi izstrādāti mehānismi, kā mēs piesakām grantus, apspriežam idejas, lai veicinātu projektu sagatavošanu augstākajā kvalitātē. Tas arī atspoguļojas ļoti labajos panākumos finansējuma piesaistē. Un arī otrādi – Organiskās sintēzes institūtā bija daudz vairāk pieredzes rezultātu komercializācijā un arī daudzās citās lietās, par ko mēs labi zinājām, bet nekad nepietika resursu, lai to izdarītu. Tagad mēs to varam vienkārši pārņemt."
Kloviņš vērtēja, ka apvienošanas process patlaban norit raiti, bet viens no grūtākajiem uzdevumiem bijis izvēlēties institūta kopējo nosaukumu, jo abas puses radušas pie savām tradīcijām, bet rezultātā
izvēlētais nosaukums – Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts – nenorāda uz kādu konkrētu tēmu un ļauj attīstīt arvien jaunas jomas.
"Tas palīdz attīstīt jaunas jomas, jo arī mūsu zinātniskajā stratēģijā ir izvirzīti tādi kā trīs lielie pīlāri – medicīna, tehnoloģijas un vide."
No 31. maija jaunā institūta direktora pienākumu izpildītāja būs Dace Kārkle. Šis amats viņai saglabāsies līdz brīdim, kad Nacionālās pētniecības un inovāciju institūta Zinātniskā padome ievēlēs jaunu direktoru; tas varētu notikt šoruden.
