Veikts pētījums par hidromeliorācijas ietekmi uz oglekļa uzkrājumu mežos ar kūdras augsnēm

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

28. augusts, 2026. gads

dabaszinātnes

26. augustā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" bibliotēkā promocijas darbu – tematiski vienotu zinātnisko publikāciju apkopojumu "Oglekļa uzkrājuma ilgtermiņa izmaiņas hidromeliorācijas ietekmē mežos ar kūdras augsnēm / Carbon stock changes after long-term drainage in forests on organic soils" aizstāvēja Valters Samariks (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-9953-0455) un ieguva zinātnes doktora grādu zinātnes doktors (Ph.D.) lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs. 

trīs personu foto
 Baiba Jansone, Valters Samariks un Āris Jansons | Foto: LBTU

Promocijas darba mērķis ir novērtēt hidrotehniskās meliorācijas ilgtermiņa ietekmi uz augsnes siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa uzkrājuma dinamiku galvenajās oglekļa krātuvēs vecās skuju koku audzēs mežos ar mezotrofām organiskām augsnēm. 

"Mežu ekosistēmas ir būtiskas globālā oglekļa cikla sastāvdaļas, kas darbojas gan kā nozīmīgas oglekļa krātuves, gan kā dinamiski regulētāji, veicot oglekļa piesaisti un siltumnīcefekta gāzu (SEG) apmaiņu starp biosfēru un atmosfēru. Pēdējās desmitgadēs mežu nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā ir arvien vairāk uzsvērta starptautiskos un reģionālos politikas dokumentos. Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķus mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī sasniegt un uzturēt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un turpmāk. Meža oglekļa krātuvju kvantificēšana reģionālā un nacionālā mērogā ir būtiska zinātniski pamatotu apsaimniekošanas un politikas stratēģiju izstrādei, tādējādi uzlabojot oglekļa uzskaites precizitāti, veicinot adaptīvu mežu apsaimniekošanu un sekmējot bioloģiskās daudzveidības un klimata mērķu sasniegšanu," stāsta jaunais zinātnieks V. Samariks. 

Tāpat viņš papildina: "Ziemeļeiropas hemiboreālais reģions, kurā ietilpst Latvija, Igaunija, Dienvidzviedrija un daļa Somijas, ir pārejas zona starp boreālajiem skuju koku un mērenā klimata lapu koku mežiem. Latvija ir Baltijas reģiona valsts ar vislielāko mežu platību, kas nodrošina ievērojamus koksnes resursus, un prognozēts, ka pieprasījums pēc tiem nākotnē pieaugs. Meži klāj 53% Latvijas sauszemes teritorijas. Parastā egle un parastā priede ir galvenās mežsaimniecības sugas, kas kopā veido 45% no kopējās meža platības (NFI 2023). Piejūras klimata, pēcleduslaikmeta reljefa un augsta augsnes mitruma mijiedarbība ir veicinājusi plašu organisko augšņu un purvu veidošanos. Latvijā 23% mežu ir ar organiskām augsnēm."

Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti vairāki darba uzdevumi: novērtēta hidrotehniskās meliorācijas ietekme uz kokaudzes biomasas un atmirušās koksnes oglekļa uzkrājumu, raksturota hidrotehniskās meliorācijas ietekme uz augsnes oglekļa uzkrājumu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām, kā arī novērtēta hidrotehniskās meliorācijas ietekme uz zemsedzes veģetācijas, sīko sakņu un nobiru oglekļa uzkrājumu.

Promocijas darba zinātniskie vadītāji: Dr.silv. Āris Jansons (ORCID: https://orcid.org/0000-0001-7981-4346) un Ph.D. Baiba Jansone (ORCID: https://orcid.org/0000-0003-4359-7882).

saistītie raksti

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla

25. septembrī visā Latvijā notiks Eiropas Zinātnieku nakts 2026

Eiropas Zinātnieku nakts pasākumos ikviens varēs tuvāk iepazīt zinātni. Vienā vakarā vairāk nekā 35 vietās visā Latvijā būs iespēja satikt pētniekus, ielūkoties zinātnes ikdienā un iesaistīties eksperimentos, darbnīcās, demonstrējumos, ekskursijās un citās bezmaksas aktivitātēs.  Šogad Ei…

Latvijas Zinātnes padome/Research Latvia

4. septembris, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

Sistēmiskā skleroze Latvijā var būt biežāka, nekā rāda statistika; pētījums atklāj arī biežu nervu bojājumu risku

Sistēmiskā skleroze ir viena no smagākajām autoimūnajām reimatoloģiskajām slimībām. Tās gadījumā mirstība ir apmēram 3,5 reizes augstāka nekā tāda paša vecuma veseliem cilvēkiem. Neraugoties uz slimības nopietnību, tā joprojām ir salīdzinoši maz pētīta, īpaši attiecībā uz dažādiem komplikāciju…

Rīgas Stradiņa universitāte

2. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes

Vairāku valstu pētnieki cenšas saprast, kādēļ Baltijas jūras ūdens kļūst brūnāks

Rīgas līcis nav vienīgais, kurā ūdens kļūst brūnāks. Šī problēma aktuāla arī pie Somijas krastiem un pat Ziemeļjūras baseinā. Tādēļ pētnieki uzsākuši apjomīgu projektu, kurā plāno dalīties ar visos institūtos pieejamajiem datiem un izmantot tos, lai rastu risinājumu, Latvijas Radio raidījumā "Zinām…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija

26. augusts, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

LU CFI jauns Horizon Europe projekts ilgtspējīgai bateriju pārstrādei

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir kļuvis par daļu no jauna Horizon Europe projekta CIRCULOOP (High-Throughput Circular Closed-Loop Direct Recycling for Low-Value Battery Chemistries in European Gigafactories). Ar BATT4EU partnerības atbalstu tiek uzsākts trīs gadu darbs…

Latvijas Universitāte

21. augusts, 2026. gads