Zanda Rubene: Sapere aude – uzdrīksties zināt!

Author
Zanda Rubene, Delfi.lv

13. augusts, 2025. gads

doktorantūra pētījumi

Doktorantūra Latvijā arvien ir stereotipu apvīta. Lai arī sen atspēkoti, tie turpina dzīvot sabiedrības prātos. Tikai dažas no klišejām: doktorantūrā mācās tikai tie, kas grib taisīt karjeru zinātnē vai akadēmiskajā vidē (strādāt augstskolās vai institūtos); doktorantūra ir "dzīvošana no rokas mutē", jo algu tur nemaksā, bet stipendija niecīga. Doktorantūrā mācās tikai tie, kas dzīvē nevar atrast "normālu darbu" un doktoranti ir "lētais darbaspēks" pieredzējušo pētnieku projektos utt. Muļķīgo uzskaitījumu varētu turpināt.

bd048060-be00-41c4-8fb4-77af94b5579c.jpg
prof. Zanda Rubene. Foto: Toms Grīnbergs, LU.

Šie un daudzi citi faktori ir iemesls, kāpēc Latvijā doktoru skaits pašlaik ir krietni mazāks nekā vajadzētu. Turklāt Latvijā bieži vien doktorantūru vieglprātīgi mēdz uzskatīt par nākamo studiju posmu pēc maģistrantūras, uzskatot doktora disertāciju par "mazliet padziļinātu maģistra darbu". Taču doktorantūra nav promocijas darba izstrāde, bet gan ilgtermiņa karjeras mērķis – nodarboties ar zinātni. Tā ir nopietna izvēle – būt par pētnieku.

Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2021.-2027. gadam paredz ievērojami palielināt doktora grādu ieguvušo skaitu vecumā līdz 35 gadiem. Viens no veidiem kā to izdarīt, ir kardināli mainīt pašu doktorantūru.

Proti – lai tā nebūtu, kā ļaudis uzskata "turpinājums maģistratūrai, tikai mazliet nopietnāk", bet gan nopietns pētnieciskais darbs jau no pirmās dienas līdz pat promocijas darba aizstāvēšanai un tiesībām saukt sevi par zinātņu doktoru.

Saskaņā ar 2025. gada Eiropas Universitāšu asociācijas pētījumu, kurā piedalījās arī Latvijas Universitāte, vairāk nekā puse jeb 52% Eiropas doktorantu plāno karjeru ārpus akadēmiskās vides, savukārt 29% apgalvo, ka vienmēr ir gribējuši veidot karjeru augstākās izglītības jomā. Šie dati atklāj, ka doktora grāds kļūst par būtisku pieturpunktu ne tikai akadēmiskajā karjerā, bet arī profesionālajā jomā, tostarp valsts pārvaldē, industrijā un dažādu nozaru inovāciju procesos. Zinātniski pamatoti lēmumi ir nepieciešami, lai rīcībpolitika risinātu lietišķus, sabiedrībā būtiskus problēmjautājumus. Savukārt studijas doktorantūrā piedāvā jaunajiem pētniekiem iespēju ietekmēt valsts un sabiedrības, ekonomikas un izglītības attīstību, vienlaikus apgūstot pētniecībai nepieciešamās zināšanas un prasmes.

Jau pērn Latvijā sākām ieviest jaunu doktorantūras modeli, kura mērķis būtiski mainīt studiju finansēšanas sistēmu, nodrošināt pētniecībā balstītas studijas, kur doktoranta uzdevums ir izstrādāt oriģinālu pētījumu, kas inovatīvi risina kādas zinātņu nozares vai starpnozaru (Latvijas Universitātē piedāvājam studijas 13 doktorantūras programmās), industrijas vai valsts pārvaldes problēmjautājumu. Doktorants tagad ir ne tikai studējošais, bet arī aktīvs Latvijas zinātnes kopienas loceklis.

Jaunā finansēšanas kārtība vērsta uz to, lai doktorants pēc iespējas vairāk laika un uzmanības veltītu savam pamata uzdevumam – pētījumam, nevis domātu par izdzīvošanu, strādājot trīs darba vietās un šad tad brīvā brīdī "piesēžoties pie grāmatām".

Latvijas Universitāte pašlaik piedāvā vairākus ceļus, kā īstenot doktorantūras studijas. Tas ļauj pielāgot studijas gan tiem, kuri vēlas palikt akadēmiskajā vidē, gan tiem, kas vēlas attīstīties industrijā vai valsts pārvaldē.

csm_T.Grinbergs_389ee3fbaa.jpg
Foto: Toms Grīnbergs, LU.

Jaunajam pētniekam, kurš vēlas iegūt doktora grādu, ir iespēja kļūt par LU darbinieku, kura darba pienākumi ir saistīti ar pētniecību un studiju rezultātu sasniegšanu. Doktorants var arī būt nodarbināts LU, piemēram, kā zinātniskais asistents vai lektors, vienlaikus studējot doktorantūrā. Taču doktorants var būt nodarbināts arī ārpus LU, piemēram, skolā, slimnīcā, pētnieciskā institūtā, citā augstskolā Latvijā. LU piedāvā arī iespēju studēt kopīgā doktorantūrā kādā ārvalstu universitātē, īstenojot tā saucamo "co-tutelle" modeli, kas paredz iegūt dubulto doktora grādu. Šāds modelis ļauj doktorantiem strādāt starptautiskos pētniecības tīklos, izstrādājot augsta līmeņa promocijas darbu.

LU arī būtiski paplašinājusi iespējas nākamajiem pētniekiem stiprināt saikni starp zinātni, industriju un sabiedrību jau studiju laikā. Industriālā doktorantūra ir viens no jaunā doktorantūras modeļa stūrakmeņiem. Tas nozīmē, ka doktorants vienlaikus veic pētījumu LU un sadarbojas ar konkrētu nozares partneri, piemēram, ražošanas uzņēmumu. Doktorants strādā vienlaikus divās vietās – LU un industrijas organizācijā (uzņēmumā, muzejā, skolā, ministrijā vai citviet). Šāda pieeja dod iespēju doktorantūrā iesaistīties krietni plašākam interesentu lokam, tai skaitā uzņēmumos strādājošiem jaunajiem pētniekiem, ne vien nezaudējot esošo darba vietu, bet pat radot darba devējam pievienoto vērtību – jaunas zināšanas, datus, prototipus u.tml.

LU nodrošina zinātnisko vadību un pētniecības infrastruktūru, savukārt industrija piedāvā darba vidi un aktuālu problēmjautājumu pētīšanai.

Šis modelis attīsta inovatīvas zināšanas konkrētā nozarē, nodrošina doktoranta nodarbinātību profesionālajā vidē, kā arī veicina pētījumu komercializāciju. Būtībā doktorants vairs nav tikai students – viņš ir pētnieks, kas ar savu pētniecisko darbu dod labumu sabiedrībai.

Rosinot doktorantiem savu pētniecības darbu vērst uz praktiski nozīmīgām tēmām, LU nākamajā studiju gadā plāno organizēt promocijas darbu tēmu biržu, kur dažādu industriju pārstāvji prezentēs aktuālās pētniecības vajadzības. Iespējams, jau pašlaik ne viena vien uzņēmuma vadība sapņo, ka varētu attīstīt kādu konkrētu produktu vai pakalpojumu, bet iekšēji resursi ir "par īsu", lai izpētītu šādas idejas dzīvotspēju. Lūk, te ir lieliska iespēja – noformulēt savu ideju, saprast, ko vajag izpētīt, un nākt uz LU ar piedāvājumu – lūk, šī ir mana vajadzība, palīdziet to izpētīt! Savukārt universitāte nākamajiem doktorantiem, kuri meklē sev interesējošu pētījumu lauku, var šīs idejas piedāvāt kā promocijas darbu tēmas, kam veltīt savu enerģiju un zināšanas.

Mēs apzināmies, ka jaunais doktorantūras modelis nav "brīnumnūjiņa", kas vienā mirklī palielinās doktorantu un doktora grāda ieguvēju skaitu, jo, kā ikvienā jaunā sistēmā, vēl ir daudz nezināmo un risināmo jautājumu. Tomēr šis ir plašs solis uz doktorantūras plašāku pieejamību, kā arī zinātnes un sabiedrības ciešākai sadarbībai.

LU Doktorantūras skolas zāli rotā uzraksts latīņu valodā "Sapere aude" (latviski – Uzdrīksties zināt!). Tas ir mūsu moto un aicinājums visiem zinošajiem un drosmīgajiem, kuri vēlas pētīt un mainīt pasauli!

saistītie raksti

zinātne doktorantūra

1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” ietvaros izsludināta ceturtā atlases kārta ar saimniecisko darbību saistītiem rūpnieciskajiem pētniecības pieteikumiem

Latvijas Zinātnes padome izsludina ceturto pētniecības pieteikumu atlases kārtu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” ietvaros – ar saimniecisko darbību saistītiem rūpnieciskajiem pētniecība…

Latvijas Zinātnes padome

9. februāris, 2026. gads

pētījumi jaunieši sadarbība

Latvāņa izmantošana biomateriālos

Latvijā Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām augu sugām, – tas apdraud vietējās ekosistēmas, rada riskus cilvēku veselībai un prasa regulāru kontroli. Tieši šo plaši zināmo problēmu savā zinātniski pētni…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads