Zinātniskās metodes seši soļi, kas palīdz izprast pasauli jau no agras bērnības

Author
Brigita Zutere, researchLatvia

21. augusts, 2025. gads

zinātnes komunikācija pētījumi
No pirmā jautājuma līdz pārbaudītam atklājumam – šie soļi ir vienlīdz svarīgi gan pētniecībā, gan ikdienā.

Zinātniskā metode ir universāla pieeja, ar kuru pētnieki visā pasaulē iegūst uzticamus, pārbaudāmus un atkārtojamus rezultātus. Zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia skaidro, ka zinātniskās metodes pamatsoļi ir universāli, proti, tos iespējams novērot jau no agras bērnības, un tie ir vienlīdz nozīmīgi visās zinātnes nozarēs neatkarīgi no pētījuma tēmas vai jomas.

Lai arī zinātniska pieeja var šķist sarežģīta, patiesībā tās pamatprincipus ikviens cilvēks apgūst jau agrā bērnībā, vēl pirms iemācās lasīt vai rakstīt. Pierādījums tam ir ikviena mazuļa ikdiena, kas ir bagāta ar novērojumiem, eksperimentiem un secinājumiem.

Zinatniska_metode_researchlatvia.png
Attēlam ir ilustratīva nozīme, un tā sagatavošanā izmantots mākslīgais intelekts.

Šī universālā pieeja tiek izmantota visās zinātnes nozarēs: dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnā un veselības zinātnēs, lauksaimniecības zinātnēs (bioekonomikā), sociālajās zinātnēs, kā arī humanitārajās un mākslas zinātnēs.

Zinātniskas metodes pamatā ir seši soļi: 1) novērojums; 2) hipotēzes izvirzīšana; 3) eksperimentēšana; 4) datu analīze; 5) rezultātu paziņošana; 6) eksperimenta atkārtojamība.

1. Veic novērojumu

Pirmais solis pētniecībā ir pamanīt un rūpīgi aprakstīt parādību vai problēmu. Tas nozīmē fiksēt, kas ir redzams, dzirdams vai izmērāms, nepievienojot subjektīvus vērtējumus. Lai formulētu pētījuma jautājumu, nepieciešami precīzi novērojumi.

2. Izvirzi hipotēzi

Hipotēze ir pārbaudāms pieņēmums, kas balstās novērojumos un iepriekšējās zināšanās. Tā sniedz virzienu pētījumam, nosakot, kādu rezultātu pētnieks sagaida un kāpēc.

3. Veic eksperimentu

Eksperiments ir veids, kā pārbaudīt hipotēzi praksē. Tas jāplāno tā, lai būtu kontrolējami mainīgie lielumi un novērsti faktori, kas varētu ietekmēt rezultātus. Eksperimenta dizains ir ļoti svarīgs datu kvalitātei.

4. Analizē datus

Iegūtie dati tiek apkopoti un analizēti, izmantojot piemērotas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šajā posmā tiek meklētas sakarības un pārbaudīts, vai rezultāti apstiprina vai noraida hipotēzi.

5. Ziņo par rezultātiem

Rezultāti tiek prezentēti skaidri un saprotami – gan ar skaitļiem un grafikiem, gan ar secinājumu formulējumiem. Šajā posmā būtiski norādīt arī iespējamās kļūdas un ierobežojumus.

6. Aicini citus atkārtot eksperimentu

Viens no zinātnes pamatprincipiem ir atkārtojamība, respektīvi, neatkarīgi pētnieki, atkārtojot pētījumu līdzīgos apstākļos, iegūst līdzīgus rezultātus. Tas apliecina, ka secinājumi nav nejauši.

Zinātniskā metode nodrošina, ka atziņas balstās pierādījumos un datos, nevis pieņēmumos. Tā palīdz izvairīties no subjektivitātes, sniedz iespēju atklājumus pārbaudīt un pamatot, kā arī stiprina sabiedrības uzticību zinātnei.

Šī pieeja ir vienlīdz nozīmīga gan laboratorijā, gan politikas plānošanā, gan jaunu tehnoloģiju radīšanā.

Avots: Scientific principles and process >>

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Latvija ir Eiropas līdere pēc zinātnē iesaistīto sieviešu skaita

Latvijā 50,9% zinātnieku ir sievietes, kas ir augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm, liecina jaunākie “Eurostat” dati. Latvijā zinātnē sieviešu īpatsvars ir par 10 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (40,5%). Kopumā Eiropas Savienības valstu vidū zinātnieču …

Labs of Latvia

19. februāris, 2026. gads

pētījumi zinātne sabiedrības veselība

Organisms iestrēdzis hroniskas infekcijas stāvoklī. RSU pēta gadiem pārprastu slimību.

Jau gadu desmitiem cilvēki, kuri sirgst ar mialģisko encefalomielītu, pazīstamu arī kā hroniskā noguruma sindromu (ME/HNS), atrodas dīvainā un sāpīgā pelēkajā zonā starp slimību un neticību. Viņi jūtas ļoti slikti, taču viņiem atkārtoti tiek teikts, ka ar viņiem viss i…

Bupešs Kumars Prustijs, RSU tenūrprofesors | Pols Vatons

17. februāris, 2026. gads

pētījumi

Latvijā pēta borēliju proteīnus, lai uzlabotu vakcīnu pret Laimas slimību

Tuvākajos gados farmācijas tirgū varētu parādīties uzņēmuma "Pfizer" radītā vakcīna pret ērču izraisīto Laimas slimību. Tikmēr Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā turpinās pētījumi, kuru rezultātā varētu tapt vēl efektīvākas vakcīnas pret šo slimību.  Laimas slimība, kuru i…

Ilze Kuzmina | Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

16. februāris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ceļš uz pētniecību caur mūziku un mākslu: Ievas Ginteres stāsts

Vidzemes Augstskolas (ViA) vadošā pētniece Ieva Gintere ir cilvēks, kurā satiekas teorētiska domāšana, radošums un gatavība mācīties jauno. Viņas ceļš uz zinātni sācies mūzikā – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur iegūts doktora grāds muzikoloģijā…

Izglītības un zinātnes ministrija

11. februāris, 2026. gads