Zinātniskās metodes seši soļi, kas palīdz izprast pasauli jau no agras bērnības

Author
Brigita Zutere, researchLatvia

21. augusts, 2025. gads

zinātnes komunikācija pētījumi
No pirmā jautājuma līdz pārbaudītam atklājumam – šie soļi ir vienlīdz svarīgi gan pētniecībā, gan ikdienā.

Zinātniskā metode ir universāla pieeja, ar kuru pētnieki visā pasaulē iegūst uzticamus, pārbaudāmus un atkārtojamus rezultātus. Zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia skaidro, ka zinātniskās metodes pamatsoļi ir universāli, proti, tos iespējams novērot jau no agras bērnības, un tie ir vienlīdz nozīmīgi visās zinātnes nozarēs neatkarīgi no pētījuma tēmas vai jomas.

Lai arī zinātniska pieeja var šķist sarežģīta, patiesībā tās pamatprincipus ikviens cilvēks apgūst jau agrā bērnībā, vēl pirms iemācās lasīt vai rakstīt. Pierādījums tam ir ikviena mazuļa ikdiena, kas ir bagāta ar novērojumiem, eksperimentiem un secinājumiem.

Zinatniska_metode_researchlatvia.png
Attēlam ir ilustratīva nozīme, un tā sagatavošanā izmantots mākslīgais intelekts.

Šī universālā pieeja tiek izmantota visās zinātnes nozarēs: dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās, medicīnā un veselības zinātnēs, lauksaimniecības zinātnēs (bioekonomikā), sociālajās zinātnēs, kā arī humanitārajās un mākslas zinātnēs.

Zinātniskas metodes pamatā ir seši soļi: 1) novērojums; 2) hipotēzes izvirzīšana; 3) eksperimentēšana; 4) datu analīze; 5) rezultātu paziņošana; 6) eksperimenta atkārtojamība.

1. Veic novērojumu

Pirmais solis pētniecībā ir pamanīt un rūpīgi aprakstīt parādību vai problēmu. Tas nozīmē fiksēt, kas ir redzams, dzirdams vai izmērāms, nepievienojot subjektīvus vērtējumus. Lai formulētu pētījuma jautājumu, nepieciešami precīzi novērojumi.

2. Izvirzi hipotēzi

Hipotēze ir pārbaudāms pieņēmums, kas balstās novērojumos un iepriekšējās zināšanās. Tā sniedz virzienu pētījumam, nosakot, kādu rezultātu pētnieks sagaida un kāpēc.

3. Veic eksperimentu

Eksperiments ir veids, kā pārbaudīt hipotēzi praksē. Tas jāplāno tā, lai būtu kontrolējami mainīgie lielumi un novērsti faktori, kas varētu ietekmēt rezultātus. Eksperimenta dizains ir ļoti svarīgs datu kvalitātei.

4. Analizē datus

Iegūtie dati tiek apkopoti un analizēti, izmantojot piemērotas kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes. Šajā posmā tiek meklētas sakarības un pārbaudīts, vai rezultāti apstiprina vai noraida hipotēzi.

5. Ziņo par rezultātiem

Rezultāti tiek prezentēti skaidri un saprotami – gan ar skaitļiem un grafikiem, gan ar secinājumu formulējumiem. Šajā posmā būtiski norādīt arī iespējamās kļūdas un ierobežojumus.

6. Aicini citus atkārtot eksperimentu

Viens no zinātnes pamatprincipiem ir atkārtojamība, respektīvi, neatkarīgi pētnieki, atkārtojot pētījumu līdzīgos apstākļos, iegūst līdzīgus rezultātus. Tas apliecina, ka secinājumi nav nejauši.

Zinātniskā metode nodrošina, ka atziņas balstās pierādījumos un datos, nevis pieņēmumos. Tā palīdz izvairīties no subjektivitātes, sniedz iespēju atklājumus pārbaudīt un pamatot, kā arī stiprina sabiedrības uzticību zinātnei.

Šī pieeja ir vienlīdz nozīmīga gan laboratorijā, gan politikas plānošanā, gan jaunu tehnoloģiju radīšanā.

Avots: Scientific principles and process >>

saistītie raksti

humanitārās zinātnes un māksla pētījumi sabiedriskā zinātne personība

Humanitārās zinātnes digitālajā laikmetā: LNB pētnieces Andas Baklānes ceļš zinātnē

 Ph. D. Anda Baklāne ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja, literatūras pētniece un digitālo humanitāro zinātņu praktiķe. Strādājot digitālās pētniecības projektos, viņa attīsta pieejas, kas palīdz sistematizēt literatūras korpusus, interpretēt tek…

Brigita Zutere, researchLatvia

10. decembris, 2025. gads

zinātne pētījumi sabiedrības veselība

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai. Ja cilvēka imunitāte ir ļoti novājināta, patogēnās sēnes spēj no gļotādām nonākt asinīs un izraisīt sistēmisku infekciju jeb kandidēmiju, kas var skart sirdi, nieres, aknas vai smadzenes. P…

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

8. decembris, 2025. gads

zinātnes komunikācija

Kā palīdzēt jaunietim, kuram "nepadodas matemātika"? Saruna ar studentu un pētnieku

Mēs visi piedzimstam ar iespēju sajust to, ko sajūt matemātiķi, bet dzīves sliedes mūs ievirza dažādi, "Radio NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā" sacīja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieks Jānis Lazovskis. Viņš arī norādīja, ka daudzi jaunieši nav piedzīvoju…

Ieva Siliņa | Radio Naba raidījums "Zinātnes vārdā"

8. decembris, 2025. gads

zinātne sasniegumi zinātnes komunikācija

RSU Gada doktoranta 2025 radītā mākslīgā intelekta programma skaita šūnas ātrāk par cilvēku

"Zinātne mani aizrauj, tādēļ esmu šeit! Es jau skolas laikā zināju, ka vēlos strādāt zinātnē. Tā mani fascinē, jo nekad nav garlaicīgi – visu laiku pēti jaunas lietas, atklāj nezināmo," tā sparīgi saka balvas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Gada doktorants 2025 ieguvējs Edgars Edelme…

Linda Rozenbaha | RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

5. decembris, 2025. gads