No 2. līdz 6. martam Latvijā viesojas Amerikas Savienoto Valstu pētniecības drošības eksperte Džoiella Dominika (Joyelle Dominique), lai tiktos ar Latvijas zinātnes un inovāciju politikas veidotājiem un zinātniskajām institūcijām, un pārrunātu aktuālos jautājumus par pētniecības drošību, starptautisko sadarbību un ar to saistīto risku pārvaldību.
Tikšanās laikā Izglītības un Zinātnes ministrijā ASV pētniecības drošības eksperte tikās ar Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta ekspertiem, lai pārrunātu pētniecības drošības politikas attīstības tendences un starptautisko pieeju risku izvērtēšanai. Sarunās uzmanība tika pievērsta jautājumiem par nacionālās un ekonomiskās drošības aspektiem zinātnē, kritisko un jauno tehnoloģiju aizsardzību, kā arī institucionālās atbildības un koordinācijas nozīmi, ieviešot pētniecības drošības principus.
Latvijas Zinātnes padomē (LZP) notikušajā diskusijā 4. martā, kurā kopā ar ASV pētniecības drošības eksperti un ASV vēstniecības Latvijā pārstāvjiem piedalījās arī vadošo zinātnisko institūciju pārstāvji no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” , Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Organiskās sintēzes institūta, Elektronikas un datorzinātņu institūta un Rīgas Stradiņa universitātes, kopīgi tika pārrunāti pētniecības drošības praktiskie aspekti projektu finansēšanas, starptautisko sadarbību un tehnoloģiju pārneses kontekstā.
Balstoties uz ASV drošības ekspertes pieredzi, būtiskākais secinājums ir tas, ka pētniecības drošība nav starptautiskās sadarbības ierobežošana, bet gan līdzsvarota risku pārvaldība, kas vienlaikus aizsargā nacionālās un ekonomiskās intereses un saglabā atvērtas zinātnes principus. Pētniecības drošība aptver intelektuālā īpašuma aizsardzību, reputācijas un finansējuma ilgtspēju, kā arī kritisko un jauno tehnoloģiju aizsardzību. Riska situācijas var rasties dažādos pētniecības posmos – starptautiskajās sadarbībās, mobilitātē, kopīgās publikācijās, tehnoloģiju pārnesē un finansējuma piesaistē, tādēļ būtiska ir situatīvā apzinātība un partneru izvērtēšana, analizējot to institucionālās saiknes, finansējuma avotus un iespējamos divējāda lietojuma (dual-use) aspektus.
Ar savu pētījumu Pētniecības drošības stiprināšana Latvijā un Igaunijā tikšanās laikā iepazīstināja arī Dr. Solvita Denisa-Liepniece, akcentējot līdzsvarotu risku pārvaldību un atbildības kultūras nozīmi zinātnē. Viņa uzsvēra, ka pētniecības drošības stiprināšana Baltijas valstīs prasa ne tikai formālus regulējumus, bet arī institucionālu kapacitāti, pētnieku informētību un spēju kritiski izvērtēt sadarbības partneru motivāciju un saiknes, tādējādi veidojot apzinātu un atbildīgu pētniecības drošības kultūru.
Galvenais uzsvars pētniecības drošības jautājumos tiek likts uz izpratnes un atbildības kultūras veidošanu institūcijās, skaidriem sadarbības nosacījumiem un sistemātisku risku analīzi, lai zinātnes attīstība notiktu drošā vidē.
Sarunas noslēgumā LZP eksperti iepazīstināja ar Pētniecības drošības pārvaldības vadlīniju projektu, kura mērķis ir radīt strukturētu ietvaru risku izvērtēšanai un pārvaldībai, vienlaikus nodrošinot drošu starptautisko sadarbību un aizsargātu nacionālās intereses.
