Atalgojums un pētniecība Šveicē – RTU izsludina konkursu maģistrantiem dalībai vērienīgā būvniecības inovāciju projektā

Author
Rīgas Tehniskā universitāte

3. jūlijs, 2025. gads

zinātne iespēja

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultāte aicina maģistrantus iesaistīties progresīvu būvniecības un ceļu būves tehnoloģiju un materiālu pētniecībā. Maģistranti saņems atalgojumu un iespēju trīs mēnešus veikt pētījumus Šveices Federālo materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratorijā (Empa).

Atalgojums un pētniecība Šveicē.png
Foto: Ieva Romaško

Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūts izsludina vakanci nozares ekspertam maģistra darba izstrādei RTU vadošā pētnieka Genādija Šahmenko vadībā. Maģistra darba temats "Īpaši augstas veiktspējas fibrobetons (UHPFRC) smidzināšanas tehnoloģijai". 

Vairāk informācijas. 

Savukārt Būvniecības inženierzinātņu institūts meklē maģistrantus pētījumu veikšanai šādos tematos: "RAP mastikas raksturojums, izmantojot DSR testa metodi" un "Uzlabotas seguma struktūras izstrāde siltuma salas efekta mazināšanai" RTU asociētā profesora Viktora Haritonova un un Empa bitumena materiālu grupas līdera Mārtiņa Zaumaņa vadībā.

 Vairāk informācijas. 

Noskaties arī videostāstu par Dr.sc.ing. Mārtiņa Zaumaņa darbu ceļu būves tehnoloģiju un materiālu pētniecībā. Mārtiņš 2022. gadā bija viena no 12 zinātnes personībām Izglitibas un zinatnes ministrijas veidotajā zinātnes kalendārā. Pašlaik viņš ir projektu vadītājs Šveices Materiālu un tehnoloģiju institūtā Empa.

Vakances izsludinātas Šveices – Latvijas sadarbības programmas "Lietišķā pētniecība" projektā LACHMAT.

Iesaistoties projektā, maģistranti pusgadu saņems atalgojumu 12 eiro stundā/160 stundas mēnesī, kā arī trīs mēnešus pavadīs Empa. 

Lai pretendētu uz vakanci, pretendentiem jābūt bakalaura grādam būvniecībā, transportbūvēs, materiālzinātnē vai tam pielīdzināma izglītība, latviešu valodas (A2) un angļu valodas zināšanas (B2), interesei strādāt laboratorijā, spējai apkopot un analizēt rezultātus, rakstīt zinātniskās publikācijas. 

Pretendenti aicināti sūtīt motivācijas vēstuli, apliecinot vēlmi un interesi pētīt definēto tematu, un CV lachmat@rtu.lv

Pretendentus izvērtēs projekta uzraudzības padome, ko veido RTU un Empa zinātnieki. RTU padomē pārstāv Viktors Haritonovs, Māris ŠInka. Rem Merijs-Meri, Genādijs Šahmenko, Mārtiņš Vilnītis, Jānis Braunfelds, bet Empa – Mārtiņš Zaumanis, Nikolajs Toropovs, Pietro LuraKristina PrimeranoMartin HugenerMartin ArraigadaEllina Bernard un Jānis Justs.

Šveices – Latvijas sadarbības programmas "Lietišķā pētniecība" projekts LACHMAT tiks īstenots līdz 2029. gadam, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes zinātniekiem gan cieši sadarbojoties savā starpā, gan ar Empa pētniekiem. Sadarbībā tiks pilnveidotas tehnoloģijas ceļu seguma atkārtotai izmantošanai un bioloģiskas izcelsmes piedevu pievienošanai asfalta izstrādē, padarot ceļu būves industriju videi draudzīgāku, īpaši augstas veiktspējas uzsmidzināma betona attīstībai, kas ļaus pagarināt tiltu kalpošanas laika, samazinot rekonstrukcijas nepieciešamību. Turpināsies arī ceļa segumā iestrādājamu sensoru tehnoloģiju izstrāde, lai ar datu palīdzību varētu gan izsekot izmaiņām seguma stāvoklī un ceļu satiksmē notiekošajam, gan sekmēt ceļu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Savukārt, lai veicinātu 3D drukāta betona ilgtspēju, zinātnieki attīstīs betona maisījumus, izmantojot vietējas izcelsmes minerālus. 

Programma "Lietišķā pētniecība" ir daļa no Šveices ieguldījuma ES dalībvalstīs, lai veicinātu zinātnisko izcilību, inovācijas un ekonomisko attīstību. Tajā Latvijas zinātnes un pētniecības attīstībai kopumā pieejami 12,3 milj. eiro, nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgus projektus, radīt inovācijas un stiprināt starptautisko sadarbību.

Jau ir izsludinātas vakances arī doktorantu un pēcdoktorantu iesaistei projektā, savukārt rudenī plānots izsludināt pirmo konkursu skolēniem, kuri varēs saņemt stipendiju zinātniski pētnieciskā darba izstrādei. Aicinām skolēnus un studentus, kuriem ir interese par dalību projektā, informēt projekta īstenotājus. 

Vairāk informācijas par projektu. 

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads

inovācija sasniegumi zinātne

RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums n…

Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads

zinātne

Rīgā notiks 2. starptautiskais transkulturālo studiju kongress “Dot un ņemt: “Kohēzijas tīklu” starpdisciplinārā telpa”

2. starptautiskais transkulturālo pētījumu kongress, ko īsteno trīs Eiropas universitātes – Latvijas Kultūras akadēmija Rīgā, Mačeratas Universitāte (Università di Macerata) Itālijā un Lēvenes Katoļu universitāte (KU Leuven) –  norisināsies Rīgā no 2026. gada 30. jūnija līdz 2. jūlijam. Š…

Latvijas Kultūras akadēmija

11. jūnijs, 2026. gads