Nozares seminārā pārrunātas Latvijas iespējas nākamā perioda ES pētniecības programmā "Apvārsnis Eiropa"

Author
researchLatvia

7. oktobris, 2025. gads

zinātnes politika starptautiskā sadarbība zinātne

Latvijas zinātnes un inovāciju kopiena gatavojas nākamajam attīstības posmam Eiropas Pētniecības telpā. Rīgā notikušajā seminārā piedalījās augstskolu, zinātnisko institūciju, privātā sektora un valsts pārvaldes pārstāvji, lai diskutētu par to, kā Latvija var pilnvērtīgi izmantot iespējas, ko sniegs nākamā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma "Apvārsnis Eiropa 2028. - 2034. gadam".  

Apvārsnis Eiropa 2025.jpg
Foto: researchLatvia foto arhīvs.

Semināru atklāja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, uzsverot, ka Latvijai ir jāizmanto jaunās iespējas, lai stiprinātu gan akadēmisko vidi, gan uzņēmējdarbības konkurētspēju. Ar līdzšinējām sekmēm un izaicinājumiem iepazīstināja Dr. sc. ing. Jūlija Asmuss, Latvijas Zinātnes padomes (LZP) "Apvārsnis Eiropa" Nacionālā kontaktpunkta vadītāja, savukārt ar plānotajām izmaiņām jaunajā programmas periodā dalījās Aleksandrs M. Blūms, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ES padomnieks pētniecības un kosmosa jautājumos. 

"Programmas nākamajam periodam paredzēts ambiciozs budžets, tomēr pastāv izaicinājumi sadarbībā balstītu pētniecības projektu īstenošanā," komentē Aleksandrs M. Blūms 

Blūms.jpeg
Attēlā: Aleksandrs M. Blūms. Foto: researchLatvia foto arhīvs.
Atslēgas līdzņemšanai
  • Pieaug Latvijas aktivitāte programmā "Apvārsnis Eiropa", proti, palielinās dalībnieku skaits un finansēto projektu apjoms, Eiropas Pētniecības padomes (ERC) un Marijas Sklodovskas-Kirī aktivitātēs (MSCA). 
  • Nākamajā periodā paredzēts būtisks finansējuma pieaugums zinātnes izcilībai, inovācijām un sabiedrības izaicinājumu risināšanai. Eiropas pētniecības un inovāciju pamatprogrammas ietvarā kopējais budžets sasniegs 175 miljardus eiro, kas atsevišķos pīlāros ir par 50% līdz 190 % vairāk. 
  • Dalības paplašināšanas instruments turpinās pastāvēt. Tā saucamās “Widening” valstis varētu tikt sadalītas divās grupās ar atšķirīgu piekļuvi dalības paplašināšanas instrumenta sadaļām. Latvija turpinās kvalificēties "Teaming", "Twinning", u.c. kapacitātes stiprināšanas instrumentiem. 
  • Valsts atbalsts dalībai programmā. LZP turpinās nodrošināt atbalsta rīkus projektu sagatavošanai, tostarp finansējumu koordinatoriem un partneriem, kā arī projektu iepriekšējās izvērtēšanas iespējas. 

Seminārs iezīmēja, ka Latvijai paveras reālas iespējas kļūt par aktīvu un konkurētspējīgu dalībnieci nākamajā ES pētniecības un inovāciju programmā, kas noteiks zinātnes attīstību līdz 2034. gadam. 

Dalībnieki uzsvēra nepieciešamību turpmākajos gados veidot mērķtiecīgu un stratēģisku pieeju Latvijas dalībai šajās programmās, stiprinot zinātnes kapacitāti, starptautisko sadarbību un spēju radīt risinājumus sabiedrības vajadzībām. 

Semināra videoieraksts ir pieejams tiešsaistē. 

Prezentācijas: 

 

Klātienes pasākums tika rīkots IZM administrētā ERAF projekta Nr.  1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. 

ERAF logo ansamblis.png
Paragraphs

saistītie raksti

uzņēmējdarbība zinātnes politika

LIAA un EIB: Latvijai ir spēcīgs jaunuzņēmumu potenciāls

Eiropas Investīciju banka (EIB) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un starptautisko profesionālo pakalpojumu uzņēmumu “PricewaterhouseCoopers” (PwC) prezentējusi sākotnējos secinājumus par Latvijas jaunuzņēmumu (startup) un izaugsmes uzņēmumu (scale-up) finansēšanas eko…

LIAA

4. jūnijs, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Latvijā atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI)

Šodien, 1. jūnijā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, piedaloties valsts, augstskolu un zinātnes nozares pārstāvjiem, svinīgi tika atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) – jauns Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs. Jaunizveidotais institūts apvieno divas spēcī…

NIRI

1. jūnijs, 2026. gads

zinātnes politika

Latvija ES Konkurētspējas padomē aizstāv Latvijas zinātnes intereses nākamajā ES pētniecības programmā

Piektdien, 29. maijā, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Jānis Paiders pārstāvēja Latviju Eiropas Savienības Konkurētspējas padomē Briselē. Sanāksmē ES dalībvalstis diskutēja par pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” ieviešanas jautājumiem pēc 2027.gada, pie…

Izglītības un zinātnes ministrija

29. maijs, 2026. gads