EDI pētnieki prezentē RISC-V procesora balstītu kvantu sensora sistēmu “RISC-V Summit Europe 2026”

Author
Elektronikas un datorzinātņu institūts

15. jūnijs, 2026. gads

science zinātnes komunikācija

No 2026. gada 8. līdz 11. jūnijam Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Integrēto shēmu un sistēmu laboratorijas (ISS) pārstāvji Agata Kušnina un Marks Jānis Ratniks piedalījās Eiropas vadošajā RISC-V procesora konferencē “RISC-V Summit Europe 2026” Boloņā, Itālijā. Pasākuma ietvaros EDI darbinieki prezentēja ISS izstrādāto uz atvērtā standarta RISC-V procesora balstītu kvantu sensora sistēmu, kas ir paredzēta īpaši precīziem magnētiskā lauka mērījumiem pat istabas temperatūrā (bez nepieciešamības pēc kriogēnās dzesēšanas), izmantojot slāpekļa-vakances (NV) centra defektus dimantā.

Kusnina_Ratniks_RISC-V-Summit-Europe-2026-7-1152x1536.jpg
Agata Kušnina un Marks Jānis Ratniks piedalījās Eiropas vadošajā RISC-V procesora konferencē “RISC-V Summit Europe 2026”

Konferencē A. Kušnina un M. Ratniks uzsvēra EDI ISS vīziju: ceļu no fundamentālām fizikas parādībām līdz reāliem pielietojumiem. Tika izskaidrots NV magnetometrijas koncepts, proti, slāpekļa-vakances centrs ir defekts regulārā dimanta kristālrežģī, kuru apstarojot ar zaļas gaismas lāzeri, iespējams detektēt no dimanta izstarotās sarkanās gaismas intensitāti, tādējādi iegūstot optiski detektētās magnētiskās rezonanses spektru (ODMR). Nosakot atbilstošo fluorescences minimuma frekvenci, iespējams rekonstruēt magnētisko lauku.

Integrējot RISC-V procesoru kvantu magnetometra sistēmā, paveras iespēja sasniegt pasaulē efektīvāko nolasīšanu un izstrādāt pielietojumam specifisku integrēto shēmu (Application-Specific Integrated Circuit, ASIC), miniaturizējot esošo prototipu. Kvantu magnetometriem – ierīcēm, kas spēj ļoti precīzi noteikt magnētisko lauku – ir plašs pielietojumu klāsts, piemēram, lokalizācija, kad satelītnavigācija (Global Navigation Satellite System, GNSS) nav pieejama, kā arī biomedicīnā, mikroskopijā u. c.

Kvantu magnetometra demonstrācijas laikā konferences DevZone sekcijā īpašu uzmanību izpelnījās EDI izstrādātā universālā uz notikumiem balstītā arhitektūra, kurā RISC-V procesors veic mērījumu koordinēšanas funkciju, sniedzot iespēju īstenot gan nepārtrauktu viļņu optiski detektēto magnētisko rezonansi (CW-ODMR), gan arī uz impulsiem balstītas metodes, kas nodrošina ievērojami augstāku mērījumu precizitāti.

Kusnina_Ratniks_RISC-V-Summit-Europe-2026-2-840x473.jpg
Agata Kušnina un Marks Jānis Ratniks piedalījās Eiropas vadošajā RISC-V procesora konferencē “RISC-V Summit Europe 2026”

Konferences laikā norisinājās tīklošanas pasākumi, kur EDI kolēģi dibināja jaunus kontaktus, iezīmējot nākotnes sadarbības iespējas. Papildus tam plenārsēdes paneļdiskusijās tika apspriesti aktuālie izaicinājumi RISC (Reduced Instruction Set Computer) centrālās procesora izveides filozofijā, kuras pamatā ir samazināts instrukciju skaits, turklāt to izpildes laiks ir īss.

Pasākuma ietvaros A. Kušnina piedalījās arī “Women in Tech” forumā, kur aktīvi iesaistījās diskusijās par sieviešu lomu tehnoloģiju progresā un dzimumu līdztiesības veicināšanu, un tika uzaicināta piedalīties “Female Frontiers” iedvesmojošo sarunu ciklā.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Jūnija personība Jānis Ozoliņš: populisma un identitātes pētniecība mūsdienu kultūrā

Līdztekus vadošā pētnieka amata pienākumiem Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI), Ph. D. Jānis Ozoliņš ir arī institūta Zinātniskās padomes un starptautisku pētniecisko organizāciju dalībnieks, kā arī docē studiju kursus un vada promocijas darbus Latvijas Māk…

researchLatvia

15. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

In Memoriam. Guntis Jānis Eniņš (18.06.1933. – 08.06.2026.)

Dižkoku pētnieks Guntis Eniņš 2017. gadā izdeva grāmatu “Koki mājas nepamet”. Taču tagad, pašā vasaras plaukumā, esam saņēmuši skumju ziņu, ka mūs “pametis” Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, dabas pieminekļu draugs un pētnieks Guntis Eniņš. Noteikti apskatiet – pati labestīgākā Gunta Eniņa …

Latvijas Zinātņu akadēmija

12. jūnijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Kā panākt, lai baterijas kalpotu ilgāk? Latvijas zinātnieki meklē risinājumu miljardu vērtai problēmai

Kas pirmais nāk prātā, dzirdot par litija jonu baterijām? Visticamāk, mobilais telefons vai elektroauto. Taču mūsdienās šīs baterijas kļūst arvien nozīmīgākas arī enerģijas uzkrāšanas sistēmās, kas palīdz nodrošināt saules un vēja enerģijas efektīvu izmantošanu.Noskaties Radio SWH radījuma LATVIJA …

Radio SWH

10. jūnijs, 2026. gads

tehnoloģijas science

Vienojas Latvijā attīstīt bezpilota sistēmas un duālā lietojuma tehnoloģijas

Lai radītu vidi, kur reālos apstākļos testēt bezpilota sistēmas, autonomās tehnoloģijas un citus inovatīvus risinājumus, vienlaikus veicinot sadarbību starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, akadēmisko vidi un starptautiskajiem partneriem, Latvijā tiks veidots «Baltic Forces Hub», kurā īpaši n…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. jūnijs, 2026. gads