Fluorīda nekaitīgums: atjaunināti drošas uzņemšanas līmeņi visām vecuma grupām

Author
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

25. jūlijs, 2025. gads

pētījumi pārtikas drošība

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir veikusi atjaunotu riska izvērtējumu par fluorīdiem, ko patērētāji var uzņemt ar dzeramo ūdeni, pārtiku, fluorizētu galda sāli un fluorizētiem zobu kopšanas līdzekļiem. EFSA zinātniskajā viedoklī, kas balstīts uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, ir atjaunināta informācija par drošu un maksimālo devu uzņemšanu  visām iedzīvotāju vecumu grupām.  

Bior_ūdens.png
BIOR publicitātes attēls

Fluorīds ir dabā sastopams elements, kas var kavēt zobu bojāšanos. Eiropas Savienībā dzeramo ūdeni fluorē tikai dažās dalībvalstīs, bet aptuveni 90% pārdoto zobu pastu satur fluorīdu. Eiropas Komisija lūdza EFSA atjaunināt iepriekšējo fluorīda riska novērtējumu patērētājiem pēc tam, kad jaunākie pētījumi liecināja par iespējamu saistību ar kaitīgu ietekmi uz bērnu nervu sistēmas attīstību. EFSA eksperti vērtēja arī iespējamo fluorīda ietekmi uz vairogdziedzeri, kauliem un zobiem. 

Galvenās zinātniskā viedokļa atziņas: 

  • EFSA eksperti noteica drošu fluorīda uzņemšanas daudzumu 3,3 mg/dienā grūtniecēm un visām iedzīvotāju grupām virs 8 gadu vecuma.  Šis daudzums ir iegūts, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz augļa centrālās nervu sistēmas attīstību, kas novērots, pārsniedzot fluorīda līmeni dzeramajā ūdenī virs 1,5 miligramiem litrā (mg/l), kas ir Eiropas Savienībā atļautā robežvērtība. Tomēr faktiski Eiropas valstīs dzeramajā ūdenī konstatētā koncentrācija parasti ir mazāka par 0,3 mg/l. Fluorīda koncentrācijai, kas ir zemāka par 1,5 mg/l, pierādījumi par iespējamu ietekmi uz veselību ir pretrunīgi un nepietiekami, lai varētu iegūt pārliecinošus secinājumus. Drošs uzņemšanas līmenis pasargā arī no citas iespējamās nelabvēlīgās ietekmes uz kauliem un vairogdziedzeri. 
  • Bērniem līdz 8 gadu vecumam pret fluorīdu visjutīgākā ietekme ir zobu fluoroze – tās attīstības slieksnis ir nedaudz zemāks nekā, piemēram, ietekmei uz centrālo nervu sistēmu, kauliem un vairogdziedzeri. Zinātniskajā viedoklī noteiktās pieļaujamās maksimālās dienas devas bērniem līdz 8 gadu vecumam:  
  • 1mg/dienā 0-12 mēnešus veciem zīdaiņiem,  
  • 1,6 mg/dienā 1-3 gadus veciem bērniem un  
  • 2 mg/dienā 4-8 gadus veciem bērniem.  
  • Ar pašreizējo fluorīda koncentrāciju Eiropas dzeramajā ūdenī kopējā uzņemtā fluorīda daudzums no visiem tā avotiem nepārsniedz jauno drošo un pieļaujamo maksimālo devu gandrīz visās vecuma grupās, un tāpēc nerada bažas par ietekmi uz veselību. Izņēmums varētu būt 4-8 gadus veci bērni – pieņemot, ka dzeramajā ūdenī ir tipiska fluorīdu koncentrācija un ļoti konservatīvi novērtējot, ka 100% lietoto zobu kopšanas līdzekļu tiek norīti, var veidoties viegla fluoroze (zobu krāsas maiņa). Jo īpaši tas varētu skart lielos dzerokļus, kas šajā vecumā ir attīstības stadijā. Taču ir maz ticams, ka tas varētu notikt, ja bērni pēc zobu tīrīšanas zobu pastu izspļauj. 

Pamatojoties uz EFSA novērtējumu, Eiropas Komisija, iespējams, pārskatīs pašreizējo likumā noteikto fluorīda pieļaujamo daudzumu dzeramajā ūdenī, lai pārliecinātos, ka tas nodrošina pietiekamu aizsardzību pret iespējamiem veselības apdraudējumiem. 

EFSA zinātniskais viedoklis pilnā apjomā lasāms šeit.

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Izsludināts valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību programmā noteikto pētījumu izstrāde, 2. daļa” 2026.–2028. gadam projektu pieteikumu konkurss

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību progra…

Latvijas Zinātnes padome

26. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Kas ir letonīts, un kā ar tā palīdzību piesārņojumu var pārvērst vērtīgā resursā

Tas, kas līdz šim tika uzskatīts par piesārņojumu, nākotnē var kļūt par vērtīgu resursu. Latvijas jaunuzņēmums attīsta tehnoloģiju, kas palīdzēs samazināt fosfora nonākšanu vidē un vienlaikus nodrošinās lauksaimniekus ar augsnei nepieciešamām barības vielām.  Jau pirms vairākiem gadi…

Uldis Birziņš (Latvijas Televīzija)

17. jūnijs, 2026. gads

pētījumi

Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki piedalās starptautiska izvērtējuma izstrādē par sociālo mediju vecuma ierobežojumiem

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki piedalījušies starptautiskā izvērtējuma izstrādē par sociālo mediju vecuma ierobežojumu iespējamajiem ieguvumiem un zaudējumiem. Šis ziņojums ir sagatavots plašāka Eiropas mēroga pētījuma EU Kids Online ietvaros, reaģējot uz pašreizējām politiskajām disku…

Latvijas Kultūras akadēmija

17. jūnijs, 2026. gads