Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā veikti nozīmīgi atklājumi, kuru rezultātā šajā pavasarī diviem Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas objektiem piešķirti nosaukumi par godu Latvijas zinātnei un sabiedrībai nozīmīgām personībām. Kosmosa ceļinieki nes nosaukumus, godinot fiziķi, pedagoģi un astronomi Mārīti Eglīti un izcilo latviešu astrofiziķi Zentu Alksni.
Abus asteroīdus, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, atklājis LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, savukārt precīzus koordinātu mērījumus nodrošinājis Viļņas Universitātes pētnieks Kazimieras Černis. Starptautiskā Astronomijas savienība (International Astronomical Union, IAU) apstiprinājusi šo debess ķermeņu nosaukumus, tādējādi iemūžinot abu personību ieguldījumu zinātnē un izglītībā.
Abi asteroīdi ir aptuveni 1,3 kilometru diametrā un atrodas starp Marsu un Jupiteru. Lai gan tie ir novērojami tikai ar jaudīgiem teleskopiem, to nosaukumi turpmāk būs ierakstīti starptautiskajā astronomijas vēsturē, simboliski iemūžinot Latvijas zinātnieču devumu.
Asteroīds (733173) “Mārīteeglīte”, kas pirmo reizi novērots 2008. gadā, riņķo aptuveni 2,94 astronomisko vienību attālumā no Saules un vienu apriņķojumu veic 5,7 gados.
Mārīte Eglīte (1951–2016) dzimusi Rīgā un izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Jau studiju laikā viņa pievērsās astronomijai un uzsāka darbu Baldones observatorijā, pētot zvaigžņu spektrus. Profesionālajā dzīvē viņa apvienoja zinātnisko darbu ar pedagoģiju, ilgstoši strādājot par fizikas, matemātikas un astronomijas skolotāju Jūrmalā un Baldonē. Viņas iniciatīva ļāva atjaunot pilnvērtīgu astronomijas kursu skolā, un viņas vadībā skolēni guva izcilus panākumus valsts un starptautiskajos konkursos. Paralēli pedagoģiskajam darbam viņa piedalījās arī zinātniskajā pētniecībā, īpaši oglekļa zvaigžņu jomā, publicējot vairākus darbus un atklājot jaunas sakarības šajā jomā.
"Ar šo vārdu es godinu savu sievu – par viņas iecietību, pavadot daudzās vientuļās naktis, vīram promesot Baldones observatorijā. Ar Mārīti laulībā pavadīti 43 saskanīgi gadi līdz pat viņas aiziešanai no dzīves pēc deviņu mēnešu smagas slimības perioda. Mārīte man dāvājusi divas meitas Viju un Zani. Lai mīļoto zvaigžņu gaisma Mārītei staro tālajā aizsaules ceļā,” saka I. Eglītis.
Savukārt asteroīds (845241) “Zentaalksne”, kas atklāts 2017. gadā, riņķo vidēji 2,61 astronomisko vienību attālumā no Saules un vienu orbītu noslēdz 4,2 gados.
"Šis asteroīds nosaukts par godu izcilai Latvijas astrofiziķei un zinātniecei – fizikas zinātņu doktorei Zentai Alksnei. kura devusi lielu ieguldījumu pekulāras vēlo zvaigžņu grupas - oglekļa zvaigžņu izpētē. Ar viņas līdzdalību Baldones observatorijā tika atklātas vairāk nekā 350 oglekļa zvaigznes mūsu Galaktikā, kas kļuva par pamatu Starptautiskās Astronomu Savienības (International Astronomical Society, IAS) Sarkano zvaigžņu darba grupas lēmumam tieši Baldones observatorijai uzticēt jauna Galaktikas oglekļa zvaigžņu kataloga (CGCS) sastādīšanu. Katalogs iznāca 2001. gadā un to joprojām plaši citē zinātniskajās publikācijās. Tādēļ šis asteroīds ir ne tikai zinātnes objekts, bet arī pateicības un cieņas apliecinājums,” komentē Ilgmārs Eglītis.
Zenta Alksne (1928–2011) bija viena no nozīmīgākajām Latvijas astronomēm, kuras zinātniskais darbs būtiski veicināja oglekļa zvaigžņu izpēti. Viņa studēja gan Latvijā, gan Maskavas Valsts universitātē, vēlāk strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas sistēmā, kur attīstīja pētījumus par sarkanajiem milžiem un oglekļa zvaigznēm. Zenta Alksne ir vairāku fundamentālu monogrāfiju autore un līdzautore, kuru nozīme astronomijā saglabājusies līdz mūsdienām. Viņa aktīvi popularizēja zinātni, ilgstoši publicējot rakstus un darbojoties starptautiskās organizācijās.
