Izstrādā jaunu pieeju ādas aizsardzībai pret ultravioletā starojuma ietekmi

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

5. janvāris, 2026. gads

inovācija medicīna

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) ir sākts pētniecības projekts “Polyclay-UV” ar mērķi izstrādāt zinātniski pamatotu, inovatīvu un ilgtspējīgu pieeju ādas aizsardzībai pret ultravioletā starojuma ietekmi, izmantojot dabiskas izcelsmes materiālus. Projektā tiek risināti gan ādas veselībai būtiski jautājumi, gan aktuāli vides ilgtspējas izaicinājumi, meklējot alternatīvas līdzšinēji plaši izmantotajiem sintētiskajiem ultravioletā starojuma aizsardzības risinājumiem.

saules-aizsardziba.jpg
Attēls Shutterstock

Ādas vēzis ir viens no izplatītākajiem vēža veidiem mūsdienu sabiedrībā, un aptuveni 90% gadījumu tas ir cieši saistīts ar ultravioletā starojuma izraisītiem šūnu bojājumiem. Dermatologi uzsver SPF produktu lietošanu kā vienu no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt ultravioletā starojuma radīto kaitējumu un ādas vēža risku. Līdz ar to saules aizsardzība vairs nav aktuāla tikai vasaras sezonā – ultravioletā starojuma filtri arvien biežāk kļūst par ikdienas ādas kopšanas sastāvdaļu.

Saules kosmētikas tirgus piedzīvo strauju izaugsmi, ko veicina gan patērētāju paradumu maiņa, gan pieaugošā izpratne par ultravioletā starojuma starojuma ietekmi uz ādas veselību un priekšlaicīgu novecošanos. Ultravioletā starojuma filtri šobrīd tiek izmantoti ne tikai tradicionālajos saules krēmos, bet arī sejas un ķermeņa kosmētikā, dekoratīvajā kosmētikā, serumos, lūpu balzamos un pat matu kopšanas līdzekļos. Rezultātā šis segments kļūst par vienu no straujāk augošajiem skaistumkopšanas industrijā.

Vienlaikus aptuveni 80% saules kosmētikas produktu satur sintētiskos ultravioletā starojuma filtrus. Lai gan tie ir efektīvi, tie var kairināt ādu, izraisīt alerģiskas reakcijas un dažos gadījumos nonākt asinsritē, potenciāli ietekmējot endokrīno sistēmu. Turklāt sintētiskie ultravioletā starojuma filtri rada būtisku slodzi videi – nonākot ūdenī, tie kaitē jūras organismiem, veicina koraļļu balēšanu un uzkrājas vidē. Minerālu filtri ir videi draudzīgāki, taču bieži vien lietotāji tos uzskata par mazāk patīkamiem lietošanā. Līdz ar to pastāv nepieciešamība pēc jauniem risinājumiem, kas nodrošina dabīgu, multifunkcionālu, efektīvu un lietošanā patīkamu ultravioletā starojuma aizsardzību.

Tāpēc ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” projekta “Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai (BioPhoT)” projekta “Polyclay-UV” pamatā ir daudzfunkcionālu māla-polifenolu kompozītmateriālu izstrāde, izmantojot dabiskas izcelsmes izejvielas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta polifenolu iegūšanai no pārtikas un dzērienu industrijas blakusproduktiem, tostarp izlietotām tējas lapām un kafijas biezumiem, tādējādi veicinot resursu atkārtotu izmantošanu un aprites ekonomikas principu ieviešanu.

Projektā “Polyclay-UV” paredzēts pētīt polifenolu stabilizācijas iespējas māla minerālu struktūrā, novērtēt izstrādāto kompozītmateriālu ultravioletā starojuma aizsardzības efektivitāti, analizēt antioksidatīvo un pretiekaisuma iedarbību, pārbaudīt drošību ādas šūnu modeļos, kā arī izstrādāt pirmos kosmētikas prototipus, kas demonstrē materiāla praktisko pielietojumu saules aizsardzības līdzekļos.

saistītie raksti

sabiedrības veselība medicīna

Nākotnes medicīna – rentgens pie zobārsta varētu brīdināt arī par osteoporozi

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobār…

lsm.lv

9. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science inovācija

Jaunais mākslīgā intelekta datu serveris palīdzēs diagnosticēt onkoloģiskās slimības agrīnā stadijā

Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, izmantojot mākslīgā intelekta un superdatora kapacitāti, tagad būs iespējama Latvijā, jo darboties ir sācis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunais mākslīgā intelekta datu serveris, kas iegādāts ar Latvijas datortī…

Rīgas Tehniskā universitāte

7. jūlijs, 2026. gads

inovācija sociālās zinātnes

Izmērīt to, ko cilvēks nespēj pateikt. Jauna RTU laboratorija pēta cilvēka uzvedību, emocijas un izvēles

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) darbu uzsākusi jauna laboratorija, kas pētīs cilvēka uzvedību, lēmumu pieņemšanu un tehnoloģiju ietekmi jeb mūsu attieksmi, emocijas un reakcijas uz dažādiem ārējiem stimuliem, piemēram, reklāmām vai dezinformāciju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" …

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

6. jūlijs, 2026. gads

kosmoss inovācija

Uzlabojumu dēļ aptur Visuma izpētei svarīgā Lielā hadronu paātrinātāja darbu – apkopē piedalīsies arī Latvijas zinātnieki

Eiropas Kodolpētījumu organizācijas jeb CERN zinātnieki noslēguši pēdējos darbus, lai uz četriem gadiem apturētu visus eksperimentus, kuru veikšanai nepieciešams 27 kilometrus garais Lielais hadronu paātrinātājs (LHP). Tas saistīts ar paātrinātājam nepieciešamo apkopi, kuras laikā to uzla…

Kārlis Miksons, LTV Ziņu dienests

30. jūnijs, 2026. gads