Jelgavā izveidota polimēru testēšanas laboratorija

Author
Ilze Daukante-Sterģe, Igors Štolcs, Zemgales Reģionālā televīzija

31. janvāris, 2025. gads

dabaszinātnes

Atkritumu daudzums ir globāla problēma, kas skar arī Latviju. Lai veicinātu videi draudzīgāku materiālu izmantošanu iepakojuma ražošanā, Jelgavā darbu uzsākusi specializēta polimēru testēšanas laboratorija. Iepakojuma testēšana notiek ar trīs metodēm ar mērķi veicināt ilgtspējīgu iepakojuma pārstrādi.

Jaunizveidotā laboratorija atrodas polimēru pārstādes rūpnīcā “Nordic Plast”, kur ikdienas notiek atkritumu pārstrādes process. Pētniecības rezultātā tiek noteiktas iepakojuma tālākās pārstrādes iespējas.

laboratorija-bilde-70.jpg
ReTV publicitātes foto

Olga Mihailova, Polimēru testēšanas laboratorijas vadītāja: "Tas ir aparāts, kas kā pirkstu nospiedums nosaka no kā tas iepakojums sastāv. Pēc tam veicam tŗīs testēšanas: tas ir pelnu saturs, masas plūsmas ātrums, un trešais – tas ir diferenciālās skenēšanas kalorometrija. Būtība ir tāda, ka aparāts fiksē un tad mēs zinām pie kuras temperatūras šis mazais gabaliņš sāk kust, un cik vajag enerģijas, lai viņš izkustu pilnībā."

Ar jaunās laboratorijas izveidi ir plānots veicināt Latvijas virzību pārstrādājamo materiālu jomā  ar mērķi izglītot ražotājus, lai tie strādātu pie nekaitīgu produktu radīšanas ko var viegli pārstrādāt.

Kristīne Geidāne, SIA “Nordic Plast” kvalitātes vadītāja: "Mēs sevi redzam kā diezgan spēcīgu laboratoriju Baltijas reģionā tieši polimēru testēšanas jomā, un es domāju, ka ar katru gadu arvien pieeaugs uzņēmējiem interese veidot savos uzņēmumos auditu saviem iepakojumiem ar domu - ko varētu uzlabot, un ko varētu darīt labāk, lai samazinātu nepārstrādājamā iepakojuma apjomus Latvijā."

Šobrīd laboratorija darbojas testa režīmā. Lai noteiktu cik Latvijā ir pārstrādājami un cik nepārstrādājami iepakojumi tuvākajā laikā ir plānots notestēt ap 200 paraugiem.

"Lielākie izaicinājumi, ka ir tie kompozītmateriāli, kur vairāki polimēri ir salikti iekš viena iepakojuma, līdz ar to viņi pārstrādei vairs nav derīgi, jo viņus vairs nav iespējams atdalīt. Tas ir arī tas lielākais izaicinājums pārtikas iepakojumu ražotājiem saskaņot to balansu starp pārstrādājamo iepakojumu un produkta derīguma termiņiem," uzsver K. Geidāne.

Lai gūtu informāciju par to, vai izvēlētais produkta iepakojums atbilst vides prasībām līdz šim paraugus laboratorijai piegādāja Latvijas uzņēmēji.

"Viņi izmanto tādu iespēju, lai uzreiz uzzinātu: labi, man nav polipropilēns, man nav polietalēns man ir, piemēram poliamīds. Poliamīds, viņš tagad Latvijā neskaitās kā pārstrādājams polimērs. Tad uzņēmums var domāt, vai nu turpināt maksāt nodokli, vai viņam tas būs izdevīgi. Vai tad meklēt citu, kas viņam iedos iepakojumu jau no pārstrādāta materiāla," komentē O. Mihailova.

Polimēru testēšanas laboratorija tiek veidota LIFE integrētā projekta ietvaros piesaistot ES līdzfinansējumu. Tā kalpos kā rīks plastmasas pārstrādājamības noteikšanai, virzoties uz ES mērķiem palielināt pārstrādāto atkritumu apjomu Latvijā.

saistītie raksti

dabaszinātnes pētījumi

Liepājā aktualizē mikroplastmasas piesārņojumu

Mikroplastmasa ir viens no bīstamākajiem un arī biežākajiem piesārņojuma veidiem visā pasaulē. Pasaules vides dienā Liepājas pludmalē katram pašam bija iespēja novērtēt, cik daudz mikroplastmasas šobrīd ir jūras krastā, un uzzināt arī to, kā to var savākt.  Apbruņojušies ar akcijas r…

TV Kurzeme

8. jūnijs, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Eiropā uzsāks 24 jaunus bioekonomikas projektus: starp tiem arī projekts FIBRIX, kura īstenošanā piedalīsies Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

Circular Bio-based Europe Joint Undertaking (CBE JU) izziņojis 24 jaunus projektus, kuru mērķis ir veicināt inovācijas bioekonomikā un paplašināt aprites bioresursos balstītu risinājumu ieviešanu Eiropā. Kopējais investīciju apjoms sasniedz 172 miljonus eiro, aptverot aktivitātes no pirmo industriā…

Latvijas Zinātnes padome

29. maijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science dabaszinātnes

Latvijas zinātnieki veidos digitālo dvīni: Inovatīvs modelis slimību un piesārņojuma prognozēšanai

Latvijas zinātniskajā vidē ir uzsākts ambiciozs projekts, kura mērķis ir izstrādāt modernu digitālo modeli jeb “digitālo dvīni”. Šis tehnoloģiskais risinājums ļaus precīzāk nekā jebkad agrāk prognozēt dažādu slimību izplatību un vides piesārņojuma riskus, izmantojot jaunākās paaudzes datu apstrādes…

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

22. maijs, 2026. gads