Kā modernās tehnoloģijas pārveido futbolu un kā Latvija iesaistās globālajā sporta inovāciju attīstībā

Author
Raidījums "Digitālās brokastis", jauns.lv

29. jūnijs, 2026. gads

Futbols šobrīd piedzīvo straujāko tehnoloģisko transformāciju savā vēsturē. Sensori bumbā, mikročipi, pusautomātiskā aizmugures noteikšana, mākslīgais intelekts, augstas precizitātes kameru sistēmas un video tiesāšanas tehnoloģijas būtiski maina spēles taisnīgumu, dinamiku un skatītāju pieredzi. Šīs pārmaiņas vairs nav tikai FIFA Pasaules kausa realitāte — tās ietekmē visu sporta industriju, kurā apgrozās miljardiem eiro, un kļūdas vairs netiek pieļautas ar agrāko toleranci. Par tehnoloģiju lomu futbolā raidījumā “Digitālās brokastis” diskutēja Latvijas Universitātes profesors Leo Seļāvo un VAR sistēmu tehniskais nodrošinātājs Latvijā Artūrs Uplejs.

jannes-glas-cuhQcfp3By4-unsplash.jpg
Ilustratīvs attēls Autors: Jannes Glas, unsplash.com

Modernās tehnoloģijas sportā ienāk ar mērķi samazināt cilvēcisko kļūdu skaitu, taču tās vienlaikus rada jaunu diskusiju vilni. Kā norāda Jauns.lv, sporta vēsturē tiesneša lēmums vienmēr bijis galavārds, pat ja tas izrādījies kļūdains. Mūsdienās, kad spiediens uz rezultātu ir milzīgs, tolerance pret kļūdām ir sarukusi līdz minimumam, un tehnoloģiju masīva ieviešana sportā kļuvusi neizbēgama. VAR sistēma, kas sākotnēji tika ieviesta, lai novērstu acīmredzamas kļūdas, ir radījusi jaunu spēles dinamiku — fani nereti atturas svinēt vārtus, gaidot milimetru precīzu līniju parādīšanos ekrānā. Cilvēciskais faktors gan nav pazudis: video atkārtojumus joprojām interpretē cilvēki, un diskusijas par noteikumu traktējumu turpinās.

Īpaši spilgta inovācija ir bumbās iestrādātie mikročipi, kas fiksē kustības un paātrinājumu 500 reizes sekundē. Tie ļauj noteikt ne tikai to, vai bumba šķērsojusi vārtu līniju, bet arī precīzu brīdi, kad spēlētājs pieskaras bumbai, kas būtiski aizmugures situāciju fiksēšanā. Sensori spēj noteikt pat vismazāko pieskārienu — precizitāti, ko cilvēka acs nespēj uztvert. Līdzīgas sistēmas jau sen darbojas tenisā un volejbolā, kur “ērgļa acs” aizstāj līnijtiesnešus, un futbols seko šim piemēram ar pusautomātisko aizmugures noteikšanu, kur kameras reāllaikā izseko spēlētāju ķermeņa punktus un veido 3D skeletus.

Tomēr eksperti uzsver — tiesneši tuvākajā nākotnē netiks aizstāti. Laukuma tiesnesis ir ne tikai lēmumu pieņēmējs, bet arī spēles menedžeris, psihologs un diplomāts. Datori nespēj sajust mača emocionālo temperatūru, nomierināt uzvilktus spēlētājus vai atšķirt ļaunprātīgu pārkāpumu no netīšas sadursmes. Tehnoloģijas ir izcili asistenti, taču spēles dvēsele un galavārds joprojām pieder cilvēkam ar svilpi.

Latvijas iesaiste globālajā sporta inovāciju attīstībā

Šajā globālajā inovāciju ainā Latvija ieņem aktīvu lomu. Latvijas zinātnieki un inženieri strādā tieši tajās jomās, kas veido modernā futbola tehnoloģiju pamatu. Latvijas Universitātē tiek attīstīti datorredzes algoritmi, 3D pozīciju rekonstrukcijas metodes, sensoru datu analītika un mākslīgā intelekta modeļi kustību prognozēšanai — tieši tādas tehnoloģijas, kādas FIFA izmanto aizmugures noteikšanā un spēlētāju trajektoriju analīzē. LU pētnieki strādā ar objektu izsekošanu video, datu fūzijas metodēm, kas apvieno kameru un sensoru informāciju, un kustību analīzi, kas ir būtiska sporta taktikas izpratnei.

Rīgas Tehniskā universitāte izstrādā augstas precizitātes sensorus, signālu apstrādes algoritmus un materiālu tehnoloģijas sporta ekipējumam. RTU Elektronikas un telekomunikāciju institūts ir radījis kustību sensoru prototipus, datu pārraides risinājumus un reāllaika analītikas sistēmas, kas pielietojamas profesionālajā sportā un var tikt integrētas nākotnes futbola tehnoloģijās.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā tiek veikta sportistu kustību biomehāniskā analīze, treniņu datu monitorings un slodzes novērtēšana. Šie pētījumi ir būtiski modernajām MI balstītajām sporta datu sistēmām, kuras izmanto arī profesionālie futbola klubi. LSPA pētnieku darbs palīdz izprast kustību kvalitāti, noguruma dinamiku un traumu riskus — tieši tos parametrus, kurus pasaules futbola analītikas sistēmas cenšas automatizēt.

Latvijas uzņēmumi attīsta automātiskas spēļu filmēšanas sistēmas, video analītikas rīkus un datu platformas treneriem, kas nodrošina objektu izsekošanu, epizožu identificēšanu un spēlētāju kustību analīzi. Šie risinājumi tiek izmantoti gan amatieru, gan profesionālajā sportā, un tehnoloģiski tie ir līdzīgi FIFA partneru izstrādātajām sistēmām.

Arvien aktīvāk datu analītiku ievieš arī Latvijas futbola klubi, izmantojot GPS sensorus, video analītiku un MI rīkus spēlētāju slodzes uzraudzībai. Daļa klubu sadarbojas ar LU un RTU pētniekiem, testējot jaunas metodes un risinājumus, kas varētu uzlabot spēlētāju sagatavotību un taktisko analīzi.

Latvijas eksperti — profesors Leo Seļāvo un VAR sistēmu nodrošinātājs Artūrs Uplejs — ir nozīmīgs tilts uz globālo futbola tehnoloģiju ekosistēmu. Viņu darbs apliecina, ka Latvija ne tikai seko pasaules tendencēm, bet aktīvi piedalās sporta tehnoloģiju attīstībā.

Lai gan oficiālās FIFA sistēmas tiek izstrādātas citur, Latvijā top metodes un risinājumi, kas nākotnē var kļūt par daļu no globālās sporta inovāciju ekosistēmas. Modernās tehnoloģijas turpina mainīt futbolu, un Latvija ir šajā procesā klātesoša — gan pētniecībā, gan praktiskajā ieviešanā. 

Noklausies raidījumu šeit: 

 

Izmantotie avoti: jauns.lv un raidījums "Digitālās brokastis"

saistītie raksti

sadarbība inovācija

RTU un Latvijas Kompozītmateriālu asociācija vienojas sadarboties nozares attīstībai

Lai sekmētu kompozītmateriālu nozares, pētniecības, inovāciju un izglītības attīstību Latvijā un stiprinātu industrijas un universitātes sadarbību, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Kompozītmateriālu asociācija (LKMA) vienojas par sadarbību.  «Latvijas kompozītmateriālu nozare…

Rīgas Tehniskā Universitāte

9. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija uzņēmējdarbība inovācija

No kafijas un tējas blakusproduktiem līdz kosmētikas izejvielām: noslēdzas POLYCLAY-UV projekts

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) īstenotais pētniecības projekts POLYCLAY-UV tuvojas noslēgumam, iezīmējot jaunu pieeju kafijas un tējas industrijas blakusproduktu izmantošanai augstas pievienotās vērtības kosmētikas izejvielu izstrādē. Projekta ietvaros pētnieki attīsta polif…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

1. oktobris, 2026. gads

dabaszinātnes sadarbība inovācija

Zinātnieki un uzņēmēji stiprinās sadarbību un meklēs ceļus inovāciju komercializācijai

24. septembrī biomedicīnas un fotonikas inovāciju platformas “BioPhoT” un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) pasākumā “Industrijas diena & Sensing the Future” zinātnieki, tehnoloģiju izstrādātāji un industrijas pārstāvji vētīs, kā panākt, lai pētnieku radītās idejas nep…

BioPhoT

16. septembris, 2026. gads

kvantu tehnoloģijas starptautiskā sadarbība inovācija sasniegumi

Par to ļoti interesējas bruņotie spēki. Ko spēj Latvijā radītā "kvantu kastīte", kas aizceļoja uz Parīzi

No ārpuses tas izskatās kā neliela, kompakta kastīte, ko var paņemt vienā rokā, bet iekšpusē mīt kvantu detektors, mikroviļņu ģenerators, lāzers un borta dators. Aiz necilās ārienes slēpjas vairāk nekā desmit gadu ilgi pētījumi, kvantu fizika, dimanta kristāli, starptautiska sadarbība ar Eiropas li…

Ieva Lazdiņa, delfi.lv

14. septembris, 2026. gads