Latvijā sastopamas aptuveni 300 bišu sugas, taču tikai viena no tām – Eiropas medus bite – cilvēkiem ir vislabāk zināma, jo tā saistās ar stropiem un medus ieguvi. Pārējās sugas ir savvaļas bites, par kuru izplatību un ekoloģiskajām vajadzībām joprojām zināms salīdzinoši maz. Savvaļas bišu pētniece, Latvijas Universitātes (LU) doktorante, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) zinātniskā asistente Betija Rubene kopā ar kolēģiem pēta, kādas dzīvotnes šīm sugām nepieciešamas un kur Latvijā tām saglabājušies piemēroti dzīves apstākļi.
Radio SWH TV raidījuma "Latvija zinātnē", rudens sezonas pirmajā raidījumā, kas tapis sadarbībā ar "Rietumu Banku", Rubene skaidro, ka savvaļas bites nav vienveidīga grupa. Kamenes dzīvo kolonijās, savukārt lielākā daļa pārējo sugu ir vientuļās bites – katra mātīte veido savu ligzdu un rūpējas par saviem pēcnācējiem. Daļa savvaļas bišu ligzdo augsnē, citas izmanto nelielus dobumus.
Šī daudzveidība ir būtiska apputeksnēšanas stabilitātei – ja vienai sugai konkrētajos apstākļos klājas sliktāk, citas var turpināt apputeksnēt augus. Savukārt apputeksnēšana nepieciešama, lai augiem veidotos sēklas un augļi, tāpēc savvaļas bišu saglabāšana nav tikai dabas aizsardzības jautājums – tā ir nozīmīga arī lauksaimniecībai. Kā rāda pētījumi, savvaļas bites ir ļoti efektīvi apputeksnētāji, un tieši to sugu daudzveidība nodrošina apputeksnēšanas kā ekosistēmu pakalpojuma stabilitāti.
Bitēm vajag ne tikai ziedus, bet arī vietu dzīvošanai
Savvaļas bitēm nepieciešami gan ziedoši augi, kuros iegūt barību, gan piemērotas vietas ligzdošanai. Intensīvi apsaimniekojot lielas teritorijas, šādu vietu var kļūt mazāk.
Tāpēc nozīme ir arī šķietami nelieliem ainavas elementiem – ceļmalām, grāvmalām, kokiem, krūmiem un neapstrādātām joslām. Rubene norāda, ka daudzveidīga ainava savvaļas apputeksnētājiem nodrošina piemērotākus dzīves apstākļus. Tas nenozīmē atteikšanos no lauksaimniecības, bet gan līdzsvara meklēšanu.
No atsevišķiem novērojumiem līdz dzīvotņu piemērotības kartēm
Par daļu no savvaļas bišu sugām Latvijā vienīgā pieejamā informācija ir tikai daži sugu novērojumi. Tas vēl nenozīmē, ka suga patiešām ir ļoti reta – iespējams, tā vienkārši nav pietiekami pētīta.
LU sadarbībā ar LBTU un Daugavpils Universitāti projektā "HiQBioDiv" (Augstas izšķirtspējas bioloģiskās daudzveidības kvantificēšana dabas saglabāšanai un apsaimniekošanai) modelē dažādu sugu dzīvotņu piemērotību visā Latvijā. Rubenes pārziņā šajā projektā ir 17 savvaļas bišu sugas.
Lai raksturotu vidi Latvijas teritorijā, modelēšanā tiek izmantoti 538 dažādi ekoģeogrāfiskie mainīgie (piemēram, aramzemju vai mežu īpatsvars ainavā, attālums no ilggadīgajiem zālājiem, u.c.) un rezultātā top dzīvotņu piemērotības kartes viena hektāra jeb 100 reiz 100 metru izšķirtspējā. Papildus tam tiek iegūtas arī vides raksturojumu atbildes līknes, kas attēlo, kādi tieši ir tie apstākļi, kuri nosaka augstāku vai zemāku vietas piemērotību.
"Attiecīgi mēs iegūtās kartes varam pietuvināt un 1 ha izšķirtspējā (100 x 100 metru šūnā) jebkurā vietā Latvijā apskatīt, kāda ir prognozētā dzīvotņu piemērotība konkrētai sugai."
Zinātne, kas palīdz izlemt, ko saglabāt
Apvienojot daudzu sugu modeļus, iespējams noteikt teritorijas, kas savvaļas bitēm kopumā ir īpaši nozīmīgas, un saprast, kur būtu svarīgāk koncentrēt dabas aizsardzības pasākumus. Turklāt šie modeļi var palīdzēt arī identificēt teritorijas, kurās bitēm piemērotu dzīvotņu trūkuma dēļ var tikt nepietiekami veikta apputeksnēšana.
Rubene uzsver, ka mērķis nav pretnostatīt dabas aizsardzību un lauksaimniecību. Precīzāki dati var palīdzēt meklēt kompromisu – mērķtiecīgāk aizsargāt apputeksnētājiem nozīmīgās teritorijas, vienlaikus ņemot vērā arī saimnieciskās intereses.
Monitorings vajadzīgs ilgtermiņā
Par to, kā savvaļas bišu populācijas Latvijā ir mainījušās ilgākā laikā, pašlaik droši spriest ir grūti – trūkst pietiekama apjoma vēsturisku datu. Tāpēc šobrīd savvaļas bišu ekoloģijas pētniecībai ir arī preventīva nozīme: saprast, kas Latvijas ainavā jāsaglabā, lai situācija nākotnē nepasliktinātos.
LBTU Augu aizsardzības zinātniskajā institūtā "Agrihorts" šogad tiek aprobēta bišu monitoringa metodika. Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis uzsver pēctecības nozīmi – ja monitorings pēc dažiem gadiem pārtrūkst, pazūd iespēja salīdzināt datus un pamanīt ilgtermiņa pārmaiņas.
Šīs zināšanas palīdz saprast, kur savvaļas bitēm Latvijas ainavā nepieciešams saglabāt dzīvotnes. Grāvmala, pļava, krūmu josla vai neapstrādāta lauka mala var šķist sīkums, taču apputeksnētājiem tā var nodrošināt barību vai vietu ligzdai – un tas ir svarīgi ne tikai dabai, bet arī lauksaimniecībai.
Noskaties raidījuma ierakstu:
Radio SWH TV raidījums "Latvija zinātnē" iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar Rietumu Banku – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds.
