Latvija kļūst par daļu no Eiropas Mākslīgā intelekta rūpnīcu tīkla, stiprinot zinātni, inovācijas un digitālo pratību

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

14. oktobris, 2025. gads

mākslīgais intelekts inovācija

Latvija kā viena no 13 Eiropas Savienības (ES) valstīm nostiprina savas pozīcijas Eiropas digitālajā telpā, saņemot atbalstu stratēģiska nacionāla līmeņa iniciatīvas īstenošanai, kas vērsts uz mākslīgā intelekta (MI) jaudu un kompetenču stiprināšanu. Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas digitālās attīstības un inovāciju jomā, apliecinot mūsu valsts spēju iekļauties Eiropas mākslīgā intelekta un lieljaudas skaitļošanas izcilības tīklā. 

MI antenas.jpg
Publicitātes attēls: Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC JU)

Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma (EuroHPC Joint Undertaking) atbalsts piešķirts projekta "Mākslīgā intelekta rūpnīcas antena – Latvija" (AI Factory Antenna – Latvia, AIFA-LAT) īstenošanai no 2026. līdz 2028. gadam. 

Projekta mērķis ir izveidot nacionāla līmeņa kompetences centru, kas stiprinās Latvijas MI ekosistēmu un savienos to ar Somijā izveidoto konsorciju “LUMI AI Factory”, kurā jau darbojas Somija, Čehija, Dānija, Igaunija, Norvēģija un Polija. Latvijai tiks nodrošināta piekļuve Eiropas līmeņa superdatoru jaudai, algoritmiskam atbalstam un MI prasmju attīstības iespējām. 

Plānotais projekta budžets ir 8,4 miljoni eiro, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas līdzfinansējums no valsts budžeta – 3,98 miljoni eiro, kā arī paredzēts privātais līdzfinansējums. 

Iniciatīvu īstenos Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, Kultūras informācijas sistēmu centru, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Mākslīgā intelekta Latvijas asociāciju, Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteri un Mākslīgā intelekta centru. 

Latvija jau šobrīd specializējas vairākās MI nišas jomās: 
  1. valodu tehnoloģijās, kur MI tiek izmantots tulkošanas, runas atpazīšanas un teksta analīzes risinājumos, 
  2. veselības aprūpes datu analītikā, kur MI palīdz analizēt genomiku, mikrobiomu un diagnostikas attēlus, 
  3. kiberdrošībā, kur MI risinājumi tiek izmantoti uzraudzībai un draudu identificēšanai valsts kritiskajā infrastruktūrā. 

Projekts "AIFA-LAT" palīdzēs šīs jomas attīstīt un stiprināt, nodrošinot piekļuvi jaudīgām MI un datošanas iespējām, kā arī veicinot sadarbību starp zinātni, uzņēmējdarbību un valsts pārvaldi. 

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: "Latvijas iekļaušana starp 13 Eiropas valstīm, kas saņēmušas atbalstu šī vērienīgā projekta īstenošanai, ir nozīmīgs sasniegums – tas apliecina mūsu valsts  kompetenci un uzticamību Eiropas digitālajā telpā. Pievienošanās starptautiskajam konsorcijam un Mākslīgā intelekta rūpnīcas "antenas" jeb savienojuma izveide ir stratēģiska iniciatīva. Tā palīdzēs attīstīt nacionāla mēroga mākslīgā intelekta kompetences centru un veicinās ciešāku integrāciju  Eiropas digitālajā infrastruktūrā." 

Šis projekts iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu Latvijas zinātnes un inovāciju attīstībā, stiprinot  kapacitāti, attīstot cilvēkkapitālu, tehnoloģijas un digitālās prasmes, lai veicinātu reģiona ekonomisko izaugsmi, inovāciju attīstību un jaunu uzņēmumu un produktu izveidi. Tas ir ieguldījums nākotnē – gudrākā, inovatīvākā un digitāli spēcīgākā Latvijā. 

Kā ziņots, nacionālā MI kompetences centra izveide sekmēs sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību, stiprinās valsts digitālo suverenitāti un dos iespēju mūsu pētniekiem un inženieriem darboties kopā ar Eiropas labākajiem ekspertiem, radot jaunus risinājumus tepat Latvijā. 

"Mākslīgā intelekta kapacitātes stiprināšana zinātnē un industrijā ir viens no konkurētspējas priekšnosacījumiem. Latvijas iekļaušanās Eiropas mākslīgā intelekta attīstības plānā paplašina mūsu sadarbības un inovētspējas, gan sniedz iespēju stiprināt Latvijas nozīmi tālākajos soļos. Stiprinot mākslīgā intelekta kapacitāti Baltijā, tiks vairots digitālo prasmju pieaugums sabiedrībā, inovāciju attīstība un reģiona ekonomiskā izaugsme, tostarp jaunu uzņēmumu un produktu izstrāde plašā spektrā – no divējāda lietojuma kiberdrošības risinājumiem, satelīttehnoloģijām un autonomajām sistēmām līdz personalizētiem precīzijas medicīnas risinājumiem un rīkiem latviešu un citu mazo ES valodu saglabāšanu," pauž RTU rektors Tālis Juhna

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars:

"Mākslīgā intelekta kompetences centra izveide ir stratēģisks ieguldījums valsts attīstībā, pienesot papildus resursus un kompetences mākslīgā intelekta pētniecībai, risinājumu attīstībai un ieviešanai tautsaimniecības nozarēs. Ieguvējs būs arī valsts pārvalde, kas, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, varēs trenēt un attīstīt pakalpojumus. Sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru un Mākslīgā intelekta centru, projektā paredzēts nodrošināt publiskajam sektoram vairākus miljonus mākslīgā intelekta treniņu stundu, kas ļaus valsts iestādēm efektīvi izmantot šos resursus, samazinot budžeta izmaksas un paātrināt inovāciju un mākslīgā intelekta ieviešanu publiskajā pārvaldē."

Konteksts Eiropā 

Šis projekts ir daļa no Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums iniciatīvas “MI rūpnīcas” ("AI Factories"), kuras mērķis ir stiprināt Eiropas valstu mākslīgā intelekta ekosistēmas. 

Šoruden izvēlētas 13 "antenas" valstīs, tostarp Latvijā, lai paplašinātu piekļuvi MI pielāgotiem superdatoru resursiem visā Eiropā. Šīs "antenas" papildinās esošās MI rūpnīcas, veidojot vienotu tīklu, kas atbalsta pētniecību, inovācijas un rūpnieciskos pielietojumus dažādās nozarēs. 

Līdz 2026. gada vidum visas izvēlētās "antenas" un to partneri parakstīs Saprašanās memorandu, nosakot sadarbības principus ar attiecīgajām MI rūpnīcām. 

Iniciatīva atbilst Digitālās transformācijas pamatnostādnēm, ES Digitālās desmitgades stratēģijai un Eiropas zaļā kursa mērķiem, vienlaikus stiprinot Latvijas konkurētspēju un inovāciju izaugsmi. 

saistītie raksti

inovācija

Atvērta pieteikšanās programmai Venture Catalysts - iespēja attīstīt zinātnē balstītas inovācijas Latvijā

Lai veicinātu Latvijas inovāciju ekosistēmas attīstību, programma Venture Catalysts uzsāk jaunu dalībnieku uzņemšanu. Pieteikšanās programmai ir oficiāli atvērta līdz 2026. gada 12. maijam, aicinot interesentus spert nākamo soli, lai pārvērstu zinātnē balstītas idejas ietekmīgos uzņēmumos. &nb…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

10. aprīlis, 2026. gads

inovācija

Latvijas zinātnieki veido dzērienu pretaptaukošanās gēnu aktivizēšanai

7. aprīlī visā pasaulē atzīmē Pasaules veselības dienu. Viens no šobrīd nozīmīgākajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem teju visā pasaulē ir aptaukošanās un liekais svars. Mazkustīga dzīvesveida un neveselīgu uztura paradumu dēļ ar to saskaras arvien lielāka sabiedrības daļa, tostarp bērni un j…

Izglītības un zinātnes ministrija

8. aprīlis, 2026. gads

inovācija

Latvija saņems Eiropas Investīciju bankas atbalstu tehnoloģiskām inovācijām; RTU īstenos pilotprojektu

Eiropas Investīciju banka (EIB) konsultēs Latviju, kā paātrināt strauji augošu uzņēmējdarbības nozaru attīstību. Pilotprojektā tiks vērtēts Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) attīstības plāns, lai parādītu, kā lielas investīcijas universitātēs var atbalstīt valsts inovācijas un ekonomiskās attīstīb…

Rīgas Tehniskā universitāte

8. aprīlis, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

LVKĶI attīsta drabiņu pārstrādi vērtīgu ķīmisko vielu ieguvei

Alus ražošanas nozare rada ievērojamu daudzumu lignocelulozes blakusproduktu, no kuriem būtiskākais ir alus drabiņas (brewers’ spent grain, BSG). Tās veido līdz pat 85% no visiem alus ražošanas cietajiem atlikumiem un ir bagātas ar celulozi, hemicelulozi, lignīnu un proteīniem, kas nosaka to potenc…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. aprīlis, 2026. gads