Latvija kļūst par daļu no Eiropas Mākslīgā intelekta rūpnīcu tīkla, stiprinot zinātni, inovācijas un digitālo pratību

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

14. oktobris, 2025. gads

mākslīgais intelekts inovācija

Latvija kā viena no 13 Eiropas Savienības (ES) valstīm nostiprina savas pozīcijas Eiropas digitālajā telpā, saņemot atbalstu stratēģiska nacionāla līmeņa iniciatīvas īstenošanai, kas vērsts uz mākslīgā intelekta (MI) jaudu un kompetenču stiprināšanu. Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas digitālās attīstības un inovāciju jomā, apliecinot mūsu valsts spēju iekļauties Eiropas mākslīgā intelekta un lieljaudas skaitļošanas izcilības tīklā. 

MI antenas.jpg
Publicitātes attēls: Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC JU)

Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma (EuroHPC Joint Undertaking) atbalsts piešķirts projekta "Mākslīgā intelekta rūpnīcas antena – Latvija" (AI Factory Antenna – Latvia, AIFA-LAT) īstenošanai no 2026. līdz 2028. gadam. 

Projekta mērķis ir izveidot nacionāla līmeņa kompetences centru, kas stiprinās Latvijas MI ekosistēmu un savienos to ar Somijā izveidoto konsorciju “LUMI AI Factory”, kurā jau darbojas Somija, Čehija, Dānija, Igaunija, Norvēģija un Polija. Latvijai tiks nodrošināta piekļuve Eiropas līmeņa superdatoru jaudai, algoritmiskam atbalstam un MI prasmju attīstības iespējām. 

Plānotais projekta budžets ir 8,4 miljoni eiro, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas līdzfinansējums no valsts budžeta – 3,98 miljoni eiro, kā arī paredzēts privātais līdzfinansējums. 

Iniciatīvu īstenos Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), sadarbojoties ar Latvijas Universitāti, Kultūras informācijas sistēmu centru, Valsts digitālās attīstības aģentūru, Mākslīgā intelekta Latvijas asociāciju, Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteri un Mākslīgā intelekta centru. 

Latvija jau šobrīd specializējas vairākās MI nišas jomās: 
  1. valodu tehnoloģijās, kur MI tiek izmantots tulkošanas, runas atpazīšanas un teksta analīzes risinājumos, 
  2. veselības aprūpes datu analītikā, kur MI palīdz analizēt genomiku, mikrobiomu un diagnostikas attēlus, 
  3. kiberdrošībā, kur MI risinājumi tiek izmantoti uzraudzībai un draudu identificēšanai valsts kritiskajā infrastruktūrā. 

Projekts "AIFA-LAT" palīdzēs šīs jomas attīstīt un stiprināt, nodrošinot piekļuvi jaudīgām MI un datošanas iespējām, kā arī veicinot sadarbību starp zinātni, uzņēmējdarbību un valsts pārvaldi. 

Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver: "Latvijas iekļaušana starp 13 Eiropas valstīm, kas saņēmušas atbalstu šī vērienīgā projekta īstenošanai, ir nozīmīgs sasniegums – tas apliecina mūsu valsts  kompetenci un uzticamību Eiropas digitālajā telpā. Pievienošanās starptautiskajam konsorcijam un Mākslīgā intelekta rūpnīcas "antenas" jeb savienojuma izveide ir stratēģiska iniciatīva. Tā palīdzēs attīstīt nacionāla mēroga mākslīgā intelekta kompetences centru un veicinās ciešāku integrāciju  Eiropas digitālajā infrastruktūrā." 

Šis projekts iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu Latvijas zinātnes un inovāciju attīstībā, stiprinot  kapacitāti, attīstot cilvēkkapitālu, tehnoloģijas un digitālās prasmes, lai veicinātu reģiona ekonomisko izaugsmi, inovāciju attīstību un jaunu uzņēmumu un produktu izveidi. Tas ir ieguldījums nākotnē – gudrākā, inovatīvākā un digitāli spēcīgākā Latvijā. 

Kā ziņots, nacionālā MI kompetences centra izveide sekmēs sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību, stiprinās valsts digitālo suverenitāti un dos iespēju mūsu pētniekiem un inženieriem darboties kopā ar Eiropas labākajiem ekspertiem, radot jaunus risinājumus tepat Latvijā. 

"Mākslīgā intelekta kapacitātes stiprināšana zinātnē un industrijā ir viens no konkurētspējas priekšnosacījumiem. Latvijas iekļaušanās Eiropas mākslīgā intelekta attīstības plānā paplašina mūsu sadarbības un inovētspējas, gan sniedz iespēju stiprināt Latvijas nozīmi tālākajos soļos. Stiprinot mākslīgā intelekta kapacitāti Baltijā, tiks vairots digitālo prasmju pieaugums sabiedrībā, inovāciju attīstība un reģiona ekonomiskā izaugsme, tostarp jaunu uzņēmumu un produktu izstrāde plašā spektrā – no divējāda lietojuma kiberdrošības risinājumiem, satelīttehnoloģijām un autonomajām sistēmām līdz personalizētiem precīzijas medicīnas risinājumiem un rīkiem latviešu un citu mazo ES valodu saglabāšanu," pauž RTU rektors Tālis Juhna

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars:

"Mākslīgā intelekta kompetences centra izveide ir stratēģisks ieguldījums valsts attīstībā, pienesot papildus resursus un kompetences mākslīgā intelekta pētniecībai, risinājumu attīstībai un ieviešanai tautsaimniecības nozarēs. Ieguvējs būs arī valsts pārvalde, kas, izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus, varēs trenēt un attīstīt pakalpojumus. Sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru un Mākslīgā intelekta centru, projektā paredzēts nodrošināt publiskajam sektoram vairākus miljonus mākslīgā intelekta treniņu stundu, kas ļaus valsts iestādēm efektīvi izmantot šos resursus, samazinot budžeta izmaksas un paātrināt inovāciju un mākslīgā intelekta ieviešanu publiskajā pārvaldē."

Konteksts Eiropā 

Šis projekts ir daļa no Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums iniciatīvas “MI rūpnīcas” ("AI Factories"), kuras mērķis ir stiprināt Eiropas valstu mākslīgā intelekta ekosistēmas. 

Šoruden izvēlētas 13 "antenas" valstīs, tostarp Latvijā, lai paplašinātu piekļuvi MI pielāgotiem superdatoru resursiem visā Eiropā. Šīs "antenas" papildinās esošās MI rūpnīcas, veidojot vienotu tīklu, kas atbalsta pētniecību, inovācijas un rūpnieciskos pielietojumus dažādās nozarēs. 

Līdz 2026. gada vidum visas izvēlētās "antenas" un to partneri parakstīs Saprašanās memorandu, nosakot sadarbības principus ar attiecīgajām MI rūpnīcām. 

Iniciatīva atbilst Digitālās transformācijas pamatnostādnēm, ES Digitālās desmitgades stratēģijai un Eiropas zaļā kursa mērķiem, vienlaikus stiprinot Latvijas konkurētspēju un inovāciju izaugsmi. 

saistītie raksti

inovācija

Zinātne un industrija vienojas par kopīgu virzību bateriju tehnoloģiju attīstībā Latvijā

25. februārī Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) norisinājās pirmā Bateriju industrijas diena, kas kuplā skaitā pulcēja zinātnes, industrijas un valsts pārvaldes pārstāvjus, lai diskutētu par bateriju tehnoloģiju attīstību un sadarbības stiprināšanu Latvijā. Pasākumu rīkoja …

LU Cietvielu fizikas institūts

27. februāris, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Izstrādā viedā asfalta tehnoloģijas zaļākai ceļu būvei

Pirmais eksperiments Latvijā būvēt ceļu no ilgtspējīga bioasfalta maisījuma, lielu daļu no naftas produktiem ražotā bitumena aizstājot ar koksnes pārstrādes blakusporoduktu lignīnu un reiz jau lietotu asfaltu, ir sekmīgs. Zinātnieki ciešā sadarbībā ar industriju turpina uzlabot bioasfalta īpašības,…

Labs of Latvia

26. februāris, 2026. gads

inovācija

“OLEC Technology” strādā pie nākamās paaudzes apgaismojuma

Zinātniski ietilpīgais jaunuzņēmums “OLEC Technology” strādā pie tehnoloģijas, kas ļauj veidot plānus, elastīgus un energoefektīvus gaismas paneļus vienkāršāk un potenciāli lētāk nekā ar tradicionālajām LED tehnoloģijām. Šobrīd lielākā daļa LED komponenšu ražošanas notiek Ķīnā un citās Āzija…

Labs of Latvia

26. februāris, 2026. gads

inovācija

RTU prezentēs modelēšanas rīku Latvijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki sadarbībā ar partneriem izstrādājuši modelēšanas rīku politikas lēmumu ietekmes novērtēšanai dažādās nozarēs – enerģētikā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsa…

Rīgas Tehniskā universitāte

24. februāris, 2026. gads