Latvijas izaugsme ir atkarīga no spējas valsts tautsaimniecību transformēt no darba un resursu ietilpīgas uz zināšanās un tehnoloģijās bāzētu, pārliecināti zinātnes universitāšu un pētniecības organizāciju vadītāji. Lai to panāktu, sadarbībai starp industriju un zinātni jākļūst ciešākai, koordinētākai un mērķtiecīgi pārvaldītai, un jāatbalsta investīciju ieplūšana stratēģisko tehnoloģiju, tostarp, pusvadītāju, biotehnoloģiju un aizsardzības tehnoloģiju attīstībā.
Eiropas inovāciju indekss rāda – lai arī situācija 2025. gadā ir nedaudz uzlabojusies, Latvija joprojām nav īstenojusi savu potenciālu, sniegumā pārspējot vien Bulgāriju un Rumāniju. Latvijas ekonomikā joprojām dominē zemu un vidēju tehnoloģiju nozares, darba ražīgums ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā.
Arī ieguldījumi pētniecībā un attīstībā būtiski atpaliek no ES vidējā snieguma, uzņēmumi reti riskē ieguldīt agrīnās tehnoloģijās, trūkst kapitāla izaugsmei, valsts atbalsts uzņēmumiem pētniecībai un attīstībai ir ierobežots. Zinātnes un industrijas sadarbība ir neregulāra un fragmentēta, pētījumu rezultātu komercializācija notiek lēni, ir nepietiekama koordinācija starp ministrijām, kas veido zinātnes un inovāciju politiku, Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes 22. sēdē, kas notika Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), uz izaicinājumiem norāda RTU rektors Tālis Juhna.
Vienlaikus gan zinātnes institūcijām, gan pētniecības organizācijām ir daudz, ko piedāvāt tehnoloģiju, zinātības un zinātniskās ekspertīzes jomā Latvijas un starptautiskajam tirgum augsto tehnoloģiju, enerģētikas, inovatīvas un personalizētas medicīnas, duālā lietojumu tehnoloģiju un daudzās citās jomās.
Zinātnes universitāšu un pētniecības organizāciju vadītāji ir vienisprātis – ir jāveido vienota pārvaldības struktūra, kas koordinē zinātnes un industrijas sadarbību, sinhronizē izglītības un zinātnes politiku ar inovāciju vajadzībām.
Īstenojot zināšanu ekonomikas pieeju, tiek rosināts ātrāk virzīt pētniecības komercializācijas noteikumus, ieviest efektīvāku inovāciju politikas pārvaldības modeli, noteikt valsts investīciju prioritāros virzienus un īstenot vienotu inovāciju politiku, definēt sasniedzamos rādītājus, piemēram, valsts un privātās investīcijas pētniecībā, zinātnisko jaunuzņēmumu skaits, starptautiskie patenti un licences, doktorantu skaits. Būtiski ir arī tirgus apstākļiem pielāgot uzraudzību. Papildu tam jāveido arī ilgtspējīgs finanšu modelis, kas motivētu pētniecības komercializāciju un stiprinātu universitāšu tehnoloģiju pārneses kapacitāti un efektivitāti.
Ārlietu ministre Baiba Braže uzsver, ka Latvijā ir daudz labu piemēru zinātņu ietilpīgiem jaunuzņēmumiem, kuru tapšana saistīta ar universitātēm vai zinātniskajām institūcijām. Tādēļ ministre īpaši akcentē mācībspēku un zinātņu universitāšu lomu tehnoloģiju pārnesē un komercializācijā. B. Braže arī novērtē Izglītības un zinātnes ministrijas, RTU un Latvijas Universitātes (LU) darbu sadarbības veicināšanā ar ASV kosmosa nozari.
"Latvijai ir liels potenciāls zinātnes un inovāciju jomā, taču līdz šim to pilnībā neesam izmantojuši sadrumstalotās pārvaldības dēļ. Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar valsts un zinātnes sektora partneriem ir izstrādājusi piedāvājumu, kā pilnveidot pārvaldību zinātnes un inovāciju komercializācijā.
Šodien par to notika vērtīga diskusija Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomē. Paldies kolēģiem un partneriem par noderīgajiem priekšlikumiem – tos iestrādāsim mūsu piedāvājumā un virzīsim tālāk izskatīšanai valdībā," pauž izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
"Zinātnes un inovāciju potenciāls Latvijā ir milzīgs, taču process šobrīd ir pārāk sadrumstalots un iestrēdzis.
Ja vēlamies panākt straujāku izaugsmi, ir jāuzlabo inovāciju un zinātnes komercializācijas politika – tai ir jākļūst daudz mērķtiecīgākai, koordinētākai un orientētai uz rezultātiem.
Latvijas izaugsmei ir nepieciešama drosmīga un skaidra rīcība, lai pētījumi un tehnoloģijas ātrāk pārtaptu produktos, pakalpojumos un starptautiskos panākumos," piekrīt arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomē, uzklausot zinātnes universitāšu redzējumu, ministri vienojās, ka valdības līmenī nepieciešama rīcība ātrākai un efektīvākai lēmumu pieņemšanai attiecībā uz zinātnes komercializāciju un efektīvākas inovāciju politikas īstenošanu, kā arī normatīvo aktu vienkāršošana un būtiska administratīvā sloga mazināšana, uzticoties universitātēm un citiem inovāciju ekosistēmas pārstāvjiem.
Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta 2012. gadā izveidota koleģiāla un koordinējoša institūcija ārlietu ministra vadībā. Tās mērķis ir nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes, dažādu institūciju un nevalstiskā sektora sadarbību, lai pēc iespējas sekmīgāk veidotu un īstenotu ārējo ekonomisko politiku.
22. padomes sēdi vadīja ārlietu ministre Baiba Braže, tajā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, finanšu ministrs Arvils Ašeradens, satiksmes ministrs Atis Švinka, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Zīvarts, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kā arī Valsts prezidenta kancelejas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, RTU, LU, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas vadība un pārstāvji.
Foto atskats: 20.08.2025. Ārējās ekonomiskās politikas koordinācijas padomes sēde >>
