Latvijas jaunie, topošie zinātnieki sacentīsies ar 37 valstu pārstāvjiem Eiropas prestižākajā skolēnu zinātnes konkursā

Author
Jauns.lv

5. septembris, 2025. gads

No 15. līdz 20. septembrim Latvijā, Rīgā notiks 36. Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkurss (EUCYS). Hanzas Peronā pulcēsies vairāk nekā 130 jaunieši no 37 valstīm, lai starptautiskai žūrijai prezentētu 90 aizraujošus pētniecības projektus. Starptautiskajam konkursam izvirzīti arī trīs projekti no Latvijas, kas Latvijas skolēnu 49. zinātniskās pētniecības darbu konferencē tika novērtēti ar augstāko vērtējumu.

495337575_1152142953593135_7884397223871252204_n.jpg
EUCYS publicitātes attēls

Šogad Latviju konkursā pārstāvēs trīs darbi šādās nozarēs - bioloģija, ķīmija un inženierzinātne. 

Evita Mārtinsone no Siguldas Valsts ģimnāzijas izpētījusi, cik efektīvi dabīgie augu eļļu savienojumi spēj pasargāt mūs no kaitīgā ultravioletā starojuma.

“Pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkursā man ir milzīgs pagodinājums, jo tā ir iespēja ne tikai demonstrēt oriģinālu zinātnisko ideju Eiropas mērogā, bet arī darīt to tepat, Rīgā, esot daļai no tik vērienīga un Latvijai nozīmīga pasākuma. Lai arī konkursa nedēļa izklausās nopietna un piepildīta, visvairāk gaidu iespēju iepazīt citu valstu pārstāvjus un viņu izstrādātos projektus,” atzīst Evita, uzsverot, ka šis ir tikai pirmais solis viņas ceļā starptautiskajā zinātnes vidē.

Rolands Eisāns no Daugavpils Valsts ģimnāzijas ielūkojies nanotehnoloģiju pasaulē – viņš sintezējis un pētījis cinka nanovadus, lai saprastu, kā tos varētu izmantot jaudīgākās baterijās. Tas ir darbs, kas varētu nest praktisku pienesumu enerģētikas tehnoloģijās.

Francis Roops un Aleksis Veide no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, pievērsušies izplatītai parādībai ziemā, kas var nopietni apdraudēt drošību uz ceļa – melnajam ledum. Viņu projektā pētīts, kā to iespējams noteikt ar gaismu, tādējādi padarot braukšanu drošāku.

“Pašlaik esmu iestājies HZ lietišķo zinātņu universitātē (Nīderlandē), un studēšu civilo inženieriju. Izvēlējos studēt lietišķās zinātnes, tādēļ ka mani īpaši nepiesaista pētnieciskie darbi, man vairāk patīk pielietot savas zināšanas praktiski. Esmu ļoti pateicīgs, ka skolā izvēlējos padziļināto fizikas novirzienu, jo ar katru jauno tēmu ko iemācījos sapratu ar vien vairāk par to kā viss pasaulē strādā. Mani patiešām fascinēja tas, cik bieži aizdomājos “Kā tas strādā?”, “Kas nosaka, ka tam tā jābūt?” un tamlīdzīgi jautājumi radās, un tā sajūta, kad spēju pats sev paskaidrot kāpēc tam tā jābūt man ļoti patika” stāsta Francis, atklājot, ka šī pieredze viņu aizvedusi pie praktiskām inženierijas studijām.

Latvijas jaunie zinātnieki Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkursā piedalās kopš 1999. gada un regulāri gūst panākumus – no specbalvām līdz medaļām. Piemēram, 2023. gada Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns par savu darbu "Halkopirītu režģa parametru empīriska prognozēšana no ietverto elementu ķīmiskajām īpašībām" ieguva pētniecības centra ESRF (European Synchrotron Radiation Facility) specbalvu, taču 2022. gadā skolēns no RTU inženierzinātņu vidusskolas par darbu "Meža postījumu – mizgraužu identifikācija ar tālizpētes palīdzību Latvijas teritorijā" ieguva NBC (Naturalis Bioversity Center) specbalvu. 

Par EUCYS 2025

EUCYS ir Eiropas Komisijas organizēts ikgadējs konkurss, kas kopš 1989. gada pulcē talantīgākos skolēnus no visas Eiropas un citām valstīm, lai prezentētu savus zinātniskos projektus. Konkursā var piedalīties tikai tie jaunieši, kuri ieguvuši pirmo vietu nacionālajos konkursos. EUCYS mērķis ir stiprināt jauniešu interesi par zinātni, veicināt starptautisku sadarbību un attīstīt inovāciju kultūru visā Eiropā. EUCYS konkursu rīko Eiropas Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstu nacionālajiem organizatoriem. Latvijā to organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra.

saistītie raksti

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Latvijā atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI)

Šodien, 1. jūnijā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, piedaloties valsts, augstskolu un zinātnes nozares pārstāvjiem, svinīgi tika atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) – jauns Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs. Jaunizveidotais institūts apvieno divas spēcī…

NIRI

1. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība zinātne

Aija Linē: “Onkoloģijā atklātais pie pacientiem nonāk lēni.”

Dienā, kad intervēju profesori Aiju Linē, viņa vēl ir Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātniskā direktore, kā arī šajā centrā vada vēža biomarķieru izpētes grupu. Jau no jūnija šis darbs turpināsies Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā, kurā apvienojas BMC ar Organiskās sin…

28. maijs, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātnes politika zinātne

Latvija stiprina sadarbību ar Ziemeļvalstīm pētniecībā un augstākajā izglītībā

Pirmdien, 18. maijā, Tallinā norisinājās Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) pētniecības un augstākās izglītības ministru un augstāko pārstāvju sanāksme, kurā tika apspriesta reģionālā sadarbība kiberdrošībā, mākslīgajā intelektā, enerģētiskajā drošībā un zinātnes stratēģiskajā autonomijā. Latviju san…

Izglītības un zinātnes ministrija

19. maijs, 2026. gads