Pabeigts ilgākais pētījums Latvijas medicīnas vēsturē. Tā mērķis – izstrādāt skrīninga metodes kuņģa un zarnu vēžu agrīnai atklāšanai un profilaksei. Kuņģa vēzis ir viena no nāvējošākajām onkoloģiskajām slimībām Eiropā. Latvijai ir vieni no augstākajiem saslimstības rādītājiem. Ik gadu reģistrē 500-600 jaunus pacientus. Vairumam audzēju atklāj novēloti, jo sākuma stadijā kuņģa vēzis nekādas specifiskas pazīmes var neizrādīt.
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts profesora Mārča Lejas vadībā pētījumu sāka pirms 13 gadiem. Tajā piedalījās vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju. Dažādās Latvijas pilsētās pacientiem pārbaudīja kuņģa zarnu traktu, veica analīzes. Pacientiem noteica helikobaktēriju klātbūtni, ko uzskata par galveno kuņģa vēža izraisītāju. Tiem, kuriem atrada infekciju, nozīmēja ārstēšanos. Pēc vairākiem gadiem pētījuma dalībniekus aicināja uz atkārtotu vizīti.
Pētnieki ir ieguvuši apjomīgu datu kopu, ko tagad analizēs.
Pētniece un gastroenteroloģe Danute Ražuka-Ebela norādīja, ka skaidros, vai ir kādas atšķirības starp pacientiem, kuri ir un nav saņēmuši antibiotikas:
"Tur mēs skatāmies ļoti plaši. Mēs skatāmies uz tādiem lieliem veselības notikumiem kā infarkti, insulti, vai ir saslimšana ar cukura diabētu, vai pieaudzis ķermeņa masas indekss. Arī analīzēs, kas būs ļoti interesanti, manuprāt. Mēs skatīsimies, vai pa šiem gadiem ir mainījušies holesterīna rādītāji, iekaisuma rādītāji, feritīns, B vitamīna līmenis un šādas lietas."
Šis ir pirmais šāda līmeņa pētījums Eiropas Savienības (ES) valstīs. Jau 2012. gadā ES ieviesa vēža apkarošanas plānu, būtisku lomu ierādot profilaksei un agrīnai diagnostikai. Kuņģa vēzis ir iekļauts rekomendēto skrīninga programmu sarakstā, taču Eiropā joprojām nav izstrādātas rekomendācijas, ar kādām profilakses metodēm vislabāk samazināt saslimšanas risku.
"Jautājumā par kuņģa vēzi faktiski šī problēma tika, es gribētu pat teikt, ignorēta gadu desmitiem. Pēdējās desmitgades laikā tik tiešām šis jautājums ir aktualizēts, jo problēma tā ir liela," pauda profesors Leja.
Iegūtos datus un secinājumus izmantos rekomendācijām, kā samazināt kuņģa vēža mirstību augsta riska zonās, pie kādas pieder arī Latvija.
Pētījums liecina – Latvijā vairāk nekā 50 % pieaugušo ir inficēti ar helikobaktēriju, kas ir ļoti augsts rādītājs.
"Tas, kas tiks atrunāts Eiropas vadlīnijās – mēs neaicinām visus to darīt automātiski, bet tiem, kam ir noteikta helikobaktērijas klātbūtne, mērķtiecīgi šo infekciju likvidēt," skaidroja Leja. "Nākotnē es pieļauju, ka arī Latvijā. Jo Latvija ir viena no visaugstākajām riska zonām Eiropā. Reāli augstākas riska zonas Eiropā nav kā Latvija. Mums ir precīzi jāizstrādā ieteikumi, kādās vecuma grupās, ar kādiem paņēmieniem vēl diagnosticē šīs baktērijas klātbūtni, ar kādiem nekaitīgiem medikamentiem, kas būtu iesakāmi viņas likvidēšanā. Un tas prasa veselu programmas izstrādi."
Laikus atklājot un likvidējot kuņģī mītošo helikobaktēriju, tā pazūd uz mūžu. Kunģa vēža nāvju skaitu varētu samazināt pat par 40 %.
Kā uzsver zinātnieki, agrīni atklājot ļaundabīgu audzēju, pacientu var izārstēt ātrāk un lētāk. Tas nozīmē arī mazāku slogu veselības aprūpes sistēmai un valsts budžetam. Cilvēki pēc ārstēšanās var atgriezties darba tirgū.
