Latvijas zinātnieku radītā tehnoloģija nonāk pasaules vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā

Author
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

27. novembris, 2025. gads

zinātne inovācija tehnoloģijas

Latvijas zinātnieku radīta inovācija iekarojusi vietu pasaules tehnoloģiju tirgū – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) izstrādātā augstas ātrdarbības lāzera impulsu jaudas sensora tehnoloģija TESS (Termoelektrisks Starojuma Sensors) iekļauta ASV vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā. 
 

TESS sensors.jpg
LU CFI publicitātes attēls. TESS sensors. 

TESS ir termoelektrisks starojuma sensors, kas spēj izmērīt atsevišķu lāzera impulsu jaudu ar līdz šim nebijušu ātrumu un precizitāti. Tehnoloģija balstīta uz plāno kārtiņu materiālu unikālajām īpašībām, nodrošinot signāla reakcijas laiku, kas ir mazāks par 10 nanosekundēm – aptuveni tūkstoš reižu ātrāku nekā iepriekš izmantotajās tehnoloģijās. Šis sasniegums ir īpaši nozīmīgs tādās jomās kā lāzertehnoloģija, medicīna, precīzā metināšana un mikrogravēšana, kur svarīga ir katra impulsa kontrole drošības un precizitātes nodrošināšanai. 

LU CFI zinātnieki darbu pie šīs tehnoloģijas uzsāka jau 2012. gadā, pētot termoelektriskos materiālus. Balstoties uz šiem pētījumiem, tika radīts jauns risinājums – pārveidot termoelektrisko principu par augstas ātrdarbības impulsu jaudas sensoru. 

2021. gadā Thorlabs – viens no pasaules līderiem fotonikas un optisko iekārtu jomā – atzina TESS unikālo potenciālu un noslēdza licencēšanas un tehnoloģiju pārneses līgumu ar LU CFI. "Ciešā sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu  esam veiksmīgi izstrādājuši stabilu un atkārtojamu ražošanas procesu TESS sensora tehnoloģijai mūsu uzņēmumā. Šis stingrais pamats ir ļāvis izveidot ātras darbības pastiprinātu detektoru, kas optimizēts augstas atkārtošanās frekvences lāzera impulsiem un tagad papildina mūsu uzlaboto fotonikas risinājumu portfeli," komentē Manfreds Gonerts, Thorlabs Gaismas uztveršanas un analīzes nodaļas vadītājs. Tehnoloģija ir patentēta ASV, Eiropas Savienībā, Ķīnā un Kanādā, nodrošinot starptautisku aizsardzību un komercializācijas iespējas. 

Thorlabs_TESS sensors.png
LU CFI publicitātes attēls.

"Esam spējuši salikt kopā visus ķēdes posmus no materiāla izpētes līdz tā praktiskai pielietošanai. Tam ir nepieciešamas gan zināšanas, gan tehnoloģijas, gan tirgus izpēte. Turklāt mums ne uz brīdi neaptrūkās finansējuma šī pētījuma veikšanai, kas, ņemot vērā zinātnes finansējumu Latvijā un lielo konkurenci projektu konkursos, ir vērtējams kā veiksmes stāsts," uzsver viens no TESS tehnoloģijas izstrādes komandas locekļiem, LU CFI vadošais pētnieks Mārtiņš Rutkis

Tehnoloģijas attīstību līdz gatavam tirgus produktam atbalstīja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) LU CFI inovāciju platforma Materize. 

TESS iekļaušana Thorlabs katalogā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas zinātnē radītas tehnoloģijas spēj konkurēt pasaules līmenī, veicinot valsts atpazīstamību un inovāciju eksportu augsto tehnoloģiju jomā. TESS sensoru ir iespēja iegādāties Trorlabs mājas lapā.

  

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir vadošais materiālzinātnes  pētniecības centrs Latvijā, kas nodarbojas ar jaunāko materiālu, sensoru, fotonikas un nanotehnoloģiju izstrādi. Institūts apvieno fundamentālos pētījumus un inovācijas ar praktisku pielietojumu industrijā.

Thorlabs ir viens no pasaules vadošajiem fotonikas un optisko risinājumu ražotājiem, kura produkti tiek izmantoti zinātnē, medicīnā un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV uzņēmums šobrīd darbojas vairāk nekā 20 valstīs, nodrošinot plašu sastāvdaļu un sistēmu klāstu optikai, lāzertehnoloģijām un pētniecībai. 

saistītie raksti

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads

kosmoss zinātne

Aktīvo galaktiku kodolu optiskā un radio mainība - no intradiurnālām svārstībām līdz ilgtermiņa cikliem

7. jūlijā starptautiskā astrofizikas seminārā Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra (VSRC) pētnieks un Latvijas Universitātes doktorants Vladislavs Bezrukovs prezentēja savu pētījumu rezultātus par aktīvo galaktiku kodolu (AGN) optisko un radio mainību. Seminārs bij…

Ventspils Augstskola

15. jūlijs, 2026. gads

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science inovācija

Jaunais mākslīgā intelekta datu serveris palīdzēs diagnosticēt onkoloģiskās slimības agrīnā stadijā

Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, izmantojot mākslīgā intelekta un superdatora kapacitāti, tagad būs iespējama Latvijā, jo darboties ir sācis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunais mākslīgā intelekta datu serveris, kas iegādāts ar Latvijas datortī…

Rīgas Tehniskā universitāte

7. jūlijs, 2026. gads