Latvijas zinātnieku radītā tehnoloģija nonāk pasaules vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā

Author
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

27. novembris, 2025. gads

zinātne inovācija tehnoloģijas

Latvijas zinātnieku radīta inovācija iekarojusi vietu pasaules tehnoloģiju tirgū – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) izstrādātā augstas ātrdarbības lāzera impulsu jaudas sensora tehnoloģija TESS (Termoelektrisks Starojuma Sensors) iekļauta ASV vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā. 
 

TESS sensors.jpg
LU CFI publicitātes attēls. TESS sensors. 

TESS ir termoelektrisks starojuma sensors, kas spēj izmērīt atsevišķu lāzera impulsu jaudu ar līdz šim nebijušu ātrumu un precizitāti. Tehnoloģija balstīta uz plāno kārtiņu materiālu unikālajām īpašībām, nodrošinot signāla reakcijas laiku, kas ir mazāks par 10 nanosekundēm – aptuveni tūkstoš reižu ātrāku nekā iepriekš izmantotajās tehnoloģijās. Šis sasniegums ir īpaši nozīmīgs tādās jomās kā lāzertehnoloģija, medicīna, precīzā metināšana un mikrogravēšana, kur svarīga ir katra impulsa kontrole drošības un precizitātes nodrošināšanai. 

LU CFI zinātnieki darbu pie šīs tehnoloģijas uzsāka jau 2012. gadā, pētot termoelektriskos materiālus. Balstoties uz šiem pētījumiem, tika radīts jauns risinājums – pārveidot termoelektrisko principu par augstas ātrdarbības impulsu jaudas sensoru. 

2021. gadā Thorlabs – viens no pasaules līderiem fotonikas un optisko iekārtu jomā – atzina TESS unikālo potenciālu un noslēdza licencēšanas un tehnoloģiju pārneses līgumu ar LU CFI. "Ciešā sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu  esam veiksmīgi izstrādājuši stabilu un atkārtojamu ražošanas procesu TESS sensora tehnoloģijai mūsu uzņēmumā. Šis stingrais pamats ir ļāvis izveidot ātras darbības pastiprinātu detektoru, kas optimizēts augstas atkārtošanās frekvences lāzera impulsiem un tagad papildina mūsu uzlaboto fotonikas risinājumu portfeli," komentē Manfreds Gonerts, Thorlabs Gaismas uztveršanas un analīzes nodaļas vadītājs. Tehnoloģija ir patentēta ASV, Eiropas Savienībā, Ķīnā un Kanādā, nodrošinot starptautisku aizsardzību un komercializācijas iespējas. 

Thorlabs_TESS sensors.png
LU CFI publicitātes attēls.

"Esam spējuši salikt kopā visus ķēdes posmus no materiāla izpētes līdz tā praktiskai pielietošanai. Tam ir nepieciešamas gan zināšanas, gan tehnoloģijas, gan tirgus izpēte. Turklāt mums ne uz brīdi neaptrūkās finansējuma šī pētījuma veikšanai, kas, ņemot vērā zinātnes finansējumu Latvijā un lielo konkurenci projektu konkursos, ir vērtējams kā veiksmes stāsts," uzsver viens no TESS tehnoloģijas izstrādes komandas locekļiem, LU CFI vadošais pētnieks Mārtiņš Rutkis. 

Tehnoloģijas attīstību līdz gatavam tirgus produktam atbalstīja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) LU CFI inovāciju platforma Materize. 

TESS iekļaušana Thorlabs katalogā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas zinātnē radītas tehnoloģijas spēj konkurēt pasaules līmenī, veicinot valsts atpazīstamību un inovāciju eksportu augsto tehnoloģiju jomā. TESS sensoru ir iespēja iegādāties Trorlabs mājas lapā.

  

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir vadošais materiālzinātnes  pētniecības centrs Latvijā, kas nodarbojas ar jaunāko materiālu, sensoru, fotonikas un nanotehnoloģiju izstrādi. Institūts apvieno fundamentālos pētījumus un inovācijas ar praktisku pielietojumu industrijā.

Thorlabs ir viens no pasaules vadošajiem fotonikas un optisko risinājumu ražotājiem, kura produkti tiek izmantoti zinātnē, medicīnā un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV uzņēmums šobrīd darbojas vairāk nekā 20 valstīs, nodrošinot plašu sastāvdaļu un sistēmu klāstu optikai, lāzertehnoloģijām un pētniecībai. 

saistītie raksti

sadarbība inovācija

RTU un Latvijas Kompozītmateriālu asociācija vienojas sadarboties nozares attīstībai

Lai sekmētu kompozītmateriālu nozares, pētniecības, inovāciju un izglītības attīstību Latvijā un stiprinātu industrijas un universitātes sadarbību, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Kompozītmateriālu asociācija (LKMA) vienojas par sadarbību.  «Latvijas kompozītmateriālu nozare…

Rīgas Tehniskā Universitāte

9. oktobris, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātne

Latvija sāk sadarbību ar Šerbrukas kvantu tehnoloģiju ekosistēmu Kanādā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Šerbrukas pilsētas Ekonomiskās attīstības departaments ir parakstījuši trīs gadu sadarbības vienošanos. Tā savienos Latvijas uzņēmumus un pētniecības organizācijas ar vienu no nozīmīgākajām kvantu tehnoloģiju ekosistēmām Kanādā, sekmējot jaunu t…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

7. oktobris, 2026. gads

medicīna sabiedrības veselība zinātne

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā

Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta vācu un amerikāņu zinātniekiem, kas veikuši būtiskus atklājumus optoģenētikas jomā un likuši pamatus jauniem sasniegumiem neirozinātnē. Viņu atklājumi palīdzēja saprast, kā nervu šūnas smadzenēs ietekmē cilvēku sajūtas, uzvedību un atmiņas.  Vācijas…

lsm.lv

6. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātne

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola laiž klajā starptautisku zinātnisko žurnālu Interdisciplinarity in Applied Sciences

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola (Riga Nordic University; RNU) sākusi izdot jaunu zinātnisko žurnālu Interdisciplinarity in Applied Sciences (IAS), kas veidots kā platforma augstas kvalitātes pētniecības projektu inženierzinātņu, datorzinātņu un vadības zinātņu popularizācijai, kā arī starpdisciplinār…

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola

5. oktobris, 2026. gads