Latvijas zinātnieku radītā tehnoloģija nonāk pasaules vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā

Author
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

27. novembris, 2025. gads

zinātne inovācija tehnoloģijas

Latvijas zinātnieku radīta inovācija iekarojusi vietu pasaules tehnoloģiju tirgū – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) izstrādātā augstas ātrdarbības lāzera impulsu jaudas sensora tehnoloģija TESS (Termoelektrisks Starojuma Sensors) iekļauta ASV vadošā fotonikas uzņēmuma Thorlabs produktu katalogā.   

TESS sensors.jpg
LU CFI publicitātes attēls. TESS sensors. 

TESS ir termoelektrisks starojuma sensors, kas spēj izmērīt atsevišķu lāzera impulsu jaudu ar līdz šim nebijušu ātrumu un precizitāti. Tehnoloģija balstīta uz plāno kārtiņu materiālu unikālajām īpašībām, nodrošinot signāla reakcijas laiku, kas ir mazāks par 10 nanosekundēm – aptuveni tūkstoš reižu ātrāku nekā iepriekš izmantotajās tehnoloģijās. Šis sasniegums ir īpaši nozīmīgs tādās jomās kā lāzertehnoloģija, medicīna, precīzā metināšana un mikrogravēšana, kur svarīga ir katra impulsa kontrole drošības un precizitātes nodrošināšanai. 

LU CFI zinātnieki darbu pie šīs tehnoloģijas uzsāka jau 2012. gadā, pētot termoelektriskos materiālus. Balstoties uz šiem pētījumiem, tika radīts jauns risinājums – pārveidot termoelektrisko principu par augstas ātrdarbības impulsu jaudas sensoru. 

2021. gadā Thorlabs – viens no pasaules līderiem fotonikas un optisko iekārtu jomā – atzina TESS unikālo potenciālu un noslēdza licencēšanas un tehnoloģiju pārneses līgumu ar LU CFI. "Ciešā sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu  esam veiksmīgi izstrādājuši stabilu un atkārtojamu ražošanas procesu TESS sensora tehnoloģijai mūsu uzņēmumā. Šis stingrais pamats ir ļāvis izveidot ātras darbības pastiprinātu detektoru, kas optimizēts augstas atkārtošanās frekvences lāzera impulsiem un tagad papildina mūsu uzlaboto fotonikas risinājumu portfeli," komentē Manfreds Gonerts, Thorlabs Gaismas uztveršanas un analīzes nodaļas vadītājs. Tehnoloģija ir patentēta ASV, Eiropas Savienībā, Ķīnā un Kanādā, nodrošinot starptautisku aizsardzību un komercializācijas iespējas. 

Thorlabs_TESS sensors.png
LU CFI publicitātes attēls.

"Esam spējuši salikt kopā visus ķēdes posmus no materiāla izpētes līdz tā praktiskai pielietošanai. Tam ir nepieciešamas gan zināšanas, gan tehnoloģijas, gan tirgus izpēte. Turklāt mums ne uz brīdi neaptrūkās finansējuma šī pētījuma veikšanai, kas, ņemot vērā zinātnes finansējumu Latvijā un lielo konkurenci projektu konkursos, ir vērtējams kā veiksmes stāsts," uzsver viens no TESS tehnoloģijas izstrādes komandas locekļiem, LU CFI vadošais pētnieks Mārtiņš Rutkis

Tehnoloģijas attīstību līdz gatavam tirgus produktam atbalstīja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) LU CFI inovāciju platforma Materize. 

TESS iekļaušana Thorlabs katalogā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas zinātnē radītas tehnoloģijas spēj konkurēt pasaules līmenī, veicinot valsts atpazīstamību un inovāciju eksportu augsto tehnoloģiju jomā. TESS sensoru ir iespēja iegādāties Trorlabs mājas lapā.

  

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir vadošais materiālzinātnes  pētniecības centrs Latvijā, kas nodarbojas ar jaunāko materiālu, sensoru, fotonikas un nanotehnoloģiju izstrādi. Institūts apvieno fundamentālos pētījumus un inovācijas ar praktisku pielietojumu industrijā.

Thorlabs ir viens no pasaules vadošajiem fotonikas un optisko risinājumu ražotājiem, kura produkti tiek izmantoti zinātnē, medicīnā un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV uzņēmums šobrīd darbojas vairāk nekā 20 valstīs, nodrošinot plašu sastāvdaļu un sistēmu klāstu optikai, lāzertehnoloģijām un pētniecībai. 

saistītie raksti

zinātne humanitārās zinātnes un māksla

Kam pieder apgaismība un zināšanas. Saruna ar LNB pētniekiem Maiju Treili un Paulu Daiju

 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) aizvadītā gada rudenī ir piedzīvoti programmas Latviešu grāmatai 500 kulminācijas pasākumi, Rīgas Grāmatu svētku laikā 24. oktobrī LNB Ziedoņa zālē tika parakstīts dokuments Tiesības uz lasīšanu. Rīgas manifests, kas pieteica lasīšanas veic…

Dienas mediji

19. janvāris, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Alternative Plants izstrādājis kosmētiku ar aktīvo vielu no otrreiz pārstrādātas kafijas

Latvijas biotehnoloģiju uzņēmums “Alternative Plants” ir radījis serumu sejai “Espréva” ar unikālu aktīvo vielu kombināciju – tajā ir gan biotehnoloģiski iegūta aktīvā viela “CaffiCell” no otrreiz pārstrādātas kafijas biomasas, gan no kadiķa augu cilmes šūnām iegūta aktīvā viela “JuniCell”. …

Labs of Latvia

17. janvāris, 2026. gads

inovācija

Etiķis ar pievienoto vērtību: kā augļu izspaidas pārtop veselīgos produktos

Ik gadu pārtikas rūpniecība rada ievērojamu daudzumu blakusproduktu. Mūsdienu pārtikas zinātne arvien biežāk tos vērtē nevis kā atkritumus, bet kā neizmantotu potenciālu ar augstu pievienoto vērtību. Šo resursu ilgtspējīga izmantošana, tostarp etiķa ražošana no āboliem, krūmcidonijām un dažādām ogā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

17. janvāris, 2026. gads

inovācija

Otra dzīve zivju pārstrādes atlikumiem

Zivju pārstrāde rada lielu daudzumu bioloģisku blakusproduktu, kas atkarībā no sugas un apstrādes veida var veidot 30–70% no zivs kopējās masas, un šo plūsmu efektīva izmantošana joprojām ir būtisks izaicinājums nozarei (EUMOFA, 2025*). Vienlaikus arvien aktuālāks kļūst jautājums par plastmasas iep…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

16. janvāris, 2026. gads