Latvijas Universitātes Banku augstskolas studenti starptautiskā pētniecības projektā izstrādājuši inovatīvu būvmateriālu maiņas pašapkalpošanās punkta prototipu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spētu novērtēt atvesto materiālu kvalitāti un padarīt tos pieejamus citiem lietotājiem, informē augstskolā.
Modelis varētu palīdzēt padarīt šāda veida maiņas punktus populārākus un ērtāk pieejamus ikdienā, tā samazinot būvniecības un remontdarbu radīto atkritumu apjomu un veicinot materiālu apritīgumu. Pašapkalpošanās punkti nākotnē varētu atrasties tuvāk iedzīvotāju ikdienas maršrutiem – pie veikaliem, skolām, darba vietām vai citās viegli sasniedzamās vietās.
Prototips tapis “EraNet DUT Partnerships” iniciatīvas finansētajā projektā “TransScale: Pilsētas resursu koplietošana un aprite”. LU Banku augstskola ir projekta vadošais partneris, un tas tiek īstenots sadarbībā ar partneriem no Norvēģijas, Dānijas un Polijas. Projekta mērķis ir pētīt un izstrādāt jaunus aprites ekonomikas biznesa modeļus, ko varētu attīstīt Eiropas pilsētās.
Par Latvijas piemēru projektā izvēlēts “CleanR” būvgružu, būvmateriālu un remonta lietu apmaiņas punkts Stopiņu pagastā, kā arī punkts Vietalvas ielā 5B, kur darbojas daļējs pašapkalpošanās princips. Studentu izstrādātais modelis parāda, kā pašapkalpošanās pieeju nākotnē varētu sasaistīt ar jaunu vai jau esošu digitālo platformu (piemēram, lietovelreiz.lv), izmantojot mākslīgā intelekta risinājumus.
“Risinājuma pamatā bija praktiska problēma – ko darīt ar remontdarbu atlikumiem, piemēram, krāsas bundžām, flīzēm vai citiem būvmateriāliem, kas bieži nonāk atkritumos, lai gan vēl varētu radīt vērtību kādam citam,” norāda SIA “ArtSmart” valdes locekle, LU Banku augstskolas Vadībzinību nodaļas vadītāja, asociētā profesore Inga Uvarova.
Izstrādātais risinājums paredz, ka iedzīvotājs atnes remontdarbu atlikumus un novieto tos skenēšanas zonā. Sistēma ar kameras un mākslīgā intelekta palīdzību identificē materiālu, novērtē tā kvalitāti, nolietojumu, apjomu un citus parametrus, pēc tam informāciju automātiski nodod platformai. Krāpniecības un neatbilstošu materiālu nodošanas riskus šajā gadījumā varētu mazināt lietotāja autentifikācija.
Finanšu studenti aprēķināja, cik ilgā laikā risinājums varētu atmaksāties, bet biznesa studenti vērtēja, kā to attīstīt plašāk un kuri uzņēmumi varētu būt piemēroti tā ieviešanai.
“Tas lieliski parāda, ka, savienojot izpratni par tehnoloģijām ar finansēm un biznesu, varam radīt uzņēmumam prototipu, ko nest tālāk tautās un attīstīt, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī citviet,” saka Uvarova.
Viņa uzsver, ka šāda pieeja kļūst arvien svarīgāka arī darba tirgū. Ar tehnoloģiju zināšanām vien vairs nepietiek – uzņēmumiem vajadzīgi speciālisti, kuri izprot, kā inovācijas palīdz biznesam pelnīt, augt un kļūt noturīgākam.
“IT un programmēšanas prasmes jau ir kļuvušas par pamata prasmēm. Skaidrs, ka tehnoloģijas ir pamatu pamats, taču nav jēgas uzprogrammēt kaut ko jaunu, ja neredzam, kā tas strādās, vai tas finansiāli nesīs atdevi, vai tirgus to pieņems un kādā partnerībā risinājumu varēs attīstīt,” norāda Uvarova.
