LU Ķīmiskās fizikas laboratorija attīstās par starptautiski nozīmīgu zinātnisko centru

Author
Latvijas Universitātes fonds

23. janvāris, 2025. gads

zinātne konkurss

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija nesen papildināta ar jaunām zinātniskajām iekārtām un inventāru. Šīs iekārtas tiks izmantotas vietējo un starptautisko projektu īstenošanā, tostarp kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā, kā arī sadarbības stiprināšanai ar Eiropas pētniecības institūcijām, piemēram, CERN.

csm_LU_Fonda_projektu_preses_relize_2024_ilustrativs_attels_21119__afb6f316b9.jpg
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija

LU Radiācijas ķīmijas laboratorija veic inovatīvus zinātniskus pētījumus radiācijas ķīmijas un radioķīmijas jomā ar praktiskām pielietošanas iespējām enerģētikā un medicīnā, kā arī nodrošina LU studējošo apmācību procesu.

Projekta “Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtas un portatīva tritija monitora iegāde radiācijas ķīmijas un radioķīmijas pētījumu vajadzībām” ietvaros iegādāta vienlaicīgas termiskās analīzes iekārta “SETARAM Themys One” un portatīvs tritija monitors “βionix 3 CMP” ar papildu aksesuāriem. Aprīkojumu varēs izmantot ne tikai LU studenti, kas izstrādā diplomdarbus radioķīmijas un radiācijas ķīmijas jomā, bet arī pētnieki, lai realizētu dažādus vietējus un starptautiskus projektus, tai skaitā dalībai kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā.

Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtu, kurā ir apvienota termogravimetrija (TG) un diferenciāli skenējošā kalorimetrija (DSC), var izmantot dažādu cietu organisku un neorganisku materiālu termiskās stabilitātes un citu procesu analīzei pirms un pēc apstarošanas ar dažāda veida augstas enerģijas starojumiem, piemēram, fotoniem, elektroniem, paātrinātiem joniem un neitroniem. Savukārt, portatīvo tritija monitoru varēs izmantot radioaktīvā ūdeņraža izotopa, tritija, detektēšanai atšķirīgās atmosfērās.

Otra projekta “Aprīkojums inovatīvu radionuklīdu pielietojumu medicīnā un enerģētikā pētījumiem” ietvaros laboratorijas infrastruktūra papildināta ar ķīmisko velkmi nerūsējošā tērauda izpildījumā darbam ar cietām vai/un šķidrām radioaktīvām vielām. Uzstādīšanas procesā ir vēl otra – radioķīmiskā velkme ar jaudīgu filtru sistēmu darbam arī ar gaistošām un ķīmiski agresīvām radioaktīvām vielām.

Abu velkmju iegāde un uzstādīšana sniedz ne tikai būtisku ieguldījumu darbinieku drošībā un apkārtējās vides aizsardzībā darbā ar augstas aktivitātes un dozas jaudas avotiem, bet ļauj samazināt riskus, piesārņojuma iespējamību un saņemto jonizējošā starojuma dozu darbiniekiem.

“Jauniegādātās iekārtas sniegs unikālu iespēju studējošajiem apgūt prasmes darbā ar dažādiem radionuklīdiem, kā arī pilnveidot darbu radioķīmijas laboratorijā. Radot drošu vidi un iespēju strādāt mūsdienīgā laboratorijā, motivējam jaunus speciālistus pilnveidoties, jo šādu speciālistu Latvijā trūkst,” stāsta Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorijas asociētā profesore Dr. chem. Elīna Pajuste un vadošais pētnieks Dr. chem. Artūrs Zariņš.

Laboratorijas attīstībai nepieciešamos 225 000 eiro saņēma LU fonda rīkotajā "MikroTik" projektu konkursā dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā.

LU fonda Platīna mecenāta SIA “Mikrotīkls” ziedojumi vairāk nekā sešu miljonu apmērā devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā – gan fundamentālajā, gan lietišķajā pētniecībā. Ziedojumus administrē LU fonds.

saistītie raksti

starptautiskā sadarbība zinātne

Latvija sāk sadarbību ar Šerbrukas kvantu tehnoloģiju ekosistēmu Kanādā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Šerbrukas pilsētas Ekonomiskās attīstības departaments ir parakstījuši trīs gadu sadarbības vienošanos. Tā savienos Latvijas uzņēmumus un pētniecības organizācijas ar vienu no nozīmīgākajām kvantu tehnoloģiju ekosistēmām Kanādā, sekmējot jaunu t…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

7. oktobris, 2026. gads

medicīna sabiedrības veselība zinātne

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā

Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta vācu un amerikāņu zinātniekiem, kas veikuši būtiskus atklājumus optoģenētikas jomā un likuši pamatus jauniem sasniegumiem neirozinātnē. Viņu atklājumi palīdzēja saprast, kā nervu šūnas smadzenēs ietekmē cilvēku sajūtas, uzvedību un atmiņas.  Vācijas…

lsm.lv

6. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātne

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola laiž klajā starptautisku zinātnisko žurnālu Interdisciplinarity in Applied Sciences

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola (Riga Nordic University; RNU) sākusi izdot jaunu zinātnisko žurnālu Interdisciplinarity in Applied Sciences (IAS), kas veidots kā platforma augstas kvalitātes pētniecības projektu inženierzinātņu, datorzinātņu un vadības zinātņu popularizācijai, kā arī starpdisciplinār…

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola

5. oktobris, 2026. gads

zinātne zinātnes politika

Latvijas zinātnes kopienu aicina novērtēt pētniecības vidi Latvijā

Kā zinātnes kopiena vērtē darba vidi Latvijā, ar kādiem izaicinājumiem saskaras ikdienā un profesionālajā attīstībā un kādi uzlabojumi būtu nepieciešami? Lai iegūtu plašāku priekšstatu par situāciju no tajā strādājošo skatpunkta, Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministri…

Latvijas Zinātnes padome

1. oktobris, 2026. gads