LU Ķīmiskās fizikas laboratorija attīstās par starptautiski nozīmīgu zinātnisko centru

Author
Latvijas Universitātes fonds

23. janvāris, 2025. gads

zinātne konkurss

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija nesen papildināta ar jaunām zinātniskajām iekārtām un inventāru. Šīs iekārtas tiks izmantotas vietējo un starptautisko projektu īstenošanā, tostarp kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā, kā arī sadarbības stiprināšanai ar Eiropas pētniecības institūcijām, piemēram, CERN.

csm_LU_Fonda_projektu_preses_relize_2024_ilustrativs_attels_21119__afb6f316b9.jpg
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorija

LU Radiācijas ķīmijas laboratorija veic inovatīvus zinātniskus pētījumus radiācijas ķīmijas un radioķīmijas jomā ar praktiskām pielietošanas iespējām enerģētikā un medicīnā, kā arī nodrošina LU studējošo apmācību procesu.

Projekta “Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtas un portatīva tritija monitora iegāde radiācijas ķīmijas un radioķīmijas pētījumu vajadzībām” ietvaros iegādāta vienlaicīgas termiskās analīzes iekārta “SETARAM Themys One” un portatīvs tritija monitors “βionix 3 CMP” ar papildu aksesuāriem. Aprīkojumu varēs izmantot ne tikai LU studenti, kas izstrādā diplomdarbus radioķīmijas un radiācijas ķīmijas jomā, bet arī pētnieki, lai realizētu dažādus vietējus un starptautiskus projektus, tai skaitā dalībai kodoltermiskās sintēzes pētījumos EUROfusion konsorcijā.

Vienlaicīgas termiskās analīzes iekārtu, kurā ir apvienota termogravimetrija (TG) un diferenciāli skenējošā kalorimetrija (DSC), var izmantot dažādu cietu organisku un neorganisku materiālu termiskās stabilitātes un citu procesu analīzei pirms un pēc apstarošanas ar dažāda veida augstas enerģijas starojumiem, piemēram, fotoniem, elektroniem, paātrinātiem joniem un neitroniem. Savukārt, portatīvo tritija monitoru varēs izmantot radioaktīvā ūdeņraža izotopa, tritija, detektēšanai atšķirīgās atmosfērās.

Otra projekta “Aprīkojums inovatīvu radionuklīdu pielietojumu medicīnā un enerģētikā pētījumiem” ietvaros laboratorijas infrastruktūra papildināta ar ķīmisko velkmi nerūsējošā tērauda izpildījumā darbam ar cietām vai/un šķidrām radioaktīvām vielām. Uzstādīšanas procesā ir vēl otra – radioķīmiskā velkme ar jaudīgu filtru sistēmu darbam arī ar gaistošām un ķīmiski agresīvām radioaktīvām vielām.

Abu velkmju iegāde un uzstādīšana sniedz ne tikai būtisku ieguldījumu darbinieku drošībā un apkārtējās vides aizsardzībā darbā ar augstas aktivitātes un dozas jaudas avotiem, bet ļauj samazināt riskus, piesārņojuma iespējamību un saņemto jonizējošā starojuma dozu darbiniekiem.

“Jauniegādātās iekārtas sniegs unikālu iespēju studējošajiem apgūt prasmes darbā ar dažādiem radionuklīdiem, kā arī pilnveidot darbu radioķīmijas laboratorijā. Radot drošu vidi un iespēju strādāt mūsdienīgā laboratorijā, motivējam jaunus speciālistus pilnveidoties, jo šādu speciālistu Latvijā trūkst,” stāsta Ķīmiskās fizikas institūta Radiācijas ķīmijas laboratorijas asociētā profesore Dr. chem. Elīna Pajuste un vadošais pētnieks Dr. chem. Artūrs Zariņš.

Laboratorijas attīstībai nepieciešamos 225 000 eiro saņēma LU fonda rīkotajā "MikroTik" projektu konkursā dabas, tehnoloģiju un medicīnas zinātņu jomā.

LU fonda Platīna mecenāta SIA “Mikrotīkls” ziedojumi vairāk nekā sešu miljonu apmērā devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā – gan fundamentālajā, gan lietišķajā pētniecībā. Ziedojumus administrē LU fonds.

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads

inovācija sasniegumi zinātne

RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums n…

Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads

zinātne

Rīgā notiks 2. starptautiskais transkulturālo studiju kongress “Dot un ņemt: “Kohēzijas tīklu” starpdisciplinārā telpa”

2. starptautiskais transkulturālo pētījumu kongress, ko īsteno trīs Eiropas universitātes – Latvijas Kultūras akadēmija Rīgā, Mačeratas Universitāte (Università di Macerata) Itālijā un Lēvenes Katoļu universitāte (KU Leuven) –  norisināsies Rīgā no 2026. gada 30. jūnija līdz 2. jūlijam. Š…

Latvijas Kultūras akadēmija

11. jūnijs, 2026. gads