LU pētnieki apspriež Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijus

Author
Latvijas Universitāte

9. septembris, 2025. gads

Izstrādājot Latvijas attīstības stratēģijas “Latvija 2050” ietvaru, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir uzsākuši konsultācijas ar sociālajiem partneriem un ekspertiem par Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijiem. Pirmās konsultācijas ir notikušas š. g. 29. augustā ikgadējā “Ekonomistu apvienība 2010” vasaras konferencē, kam rudenī sekos arī fokusa grupas un konsultācijas ar dažādu nozaru ekspertiem visos Latvijas reģionos. Pētījuma rezultāti gada nogalē tiks prezentēti arī vairākās Saeimas un LU rīkotajās konferencēs.

08.09.T.Grinbergs_3__2__8.jpg
Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments.

“Ilgtermiņa stratēģijas izstrāde ir īpaši aktuāla šobrīd, ņemot vērā straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā un jauno prioritāšu virzību Eiropas Savienībā, kur katrai dalībvalstij, tostarp Latvijai, ir jādefinē sava pozīcija. Stratēģijas izstrādes process notiek apstākļos, kuros valda liela nenoteiktība – nav zināms, kā attīstīsies digitālā transformācija un mākslīgais intelekts, kāda būs ES loma aizsardzības stiprināšanā, kādi politiskie režīmi valdīs kaimiņvalstīs un kā mainīsies globālās piegādes ķēdes, ņemot vērā pieaugošo protekcionismu un tirdzniecības konfliktus.

Lai nodrošinātu konsekventas un uz nākotni vērstas vadlīnijas lēmumu pieņemšanai turpmākajās desmitgadēs, arī šajos apstākļos ir nepieciešams skaidri definēt Latvijas pamatvērtības un ilgtermiņa mērķus,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.  

“Ekonomistu apvienības 2010” vasaras konferences laikā pētījuma autori ar ekspertiem diskutēja par pētījuma “Valsts attīstības vīziju veidošana laika posmam līdz 2050. gadam”  rezultātiem enerģētikas jomā. Konferecē LU pārstāvēja Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” pētnieces prof. Inna Šteinbuka un Dr. oec. Olga Bogdanova. Konferences dalībnieku vidū bija par ekonomiku un produktivitāti, tās īstenošanu un vienkāršošanu atbildīgais Eiropas komisārs  Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta viceprezidents Dr. oec. Roberts Zīle, kā arī “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Dr. oec. Ojārs Kehris, uzņēmumu “Primekss” vadītājs Jānis Ošlejs un “Luminor bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, kā arī enerģētikas uzņēmuma “Alexela Latvija” vadītājs Māris Avotiņš un citi.  

Konferences darba kārtības punkta “Enerģētikas stratēģijas un klimatneitralitātes loma Latvijas ekonomikā” ietvaros tika apspriesti divi iespējamie valsts rīcības scenāriji klimata neitralitātes sasniegšanai, vienlaicīgi veicinot vietējās ražošanas attīstību; politika vērsta uz klimata neitralitātes mērķu rādītāju sasniegšanu, īpaši nesaistot to ar izaugsmi.

Diskusijā konferences dalībnieki atzina, ka virzība uz klimatneitralitāti Latvijas gadījumā nozīmē iespēju lielākai pašpietiekamībai un jaunu biznesa nišu radīšanai, daļēji aizvietojot importētos fosilos resursus visā to vērtības ķēdē ar ilgtspējīgākām vietējām precēm un pakalpojumiem. Uzņēmējdarbības vides radīšanai, kas motivē vietējos uzņēmumus iesaistīties ilgtspējīgas ekonomikas nišās, kas attīstās pateicoties ES virzībai uz klimatneitralitāti, ir būtiska loma valsts konkurētspējas stiprināšanā un tautsaimniecības attīstībā, atstājot pozitīvu efektu uz jaunu darba vietu radīšanu. 

Pētījums “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam” tiek izstrādāts kā stratēģijas LV2050 analītisks pamatojums. Tā pasūtītājs ir Valsts kanceleja. Pētījuma virsmērķis ir izstrādāt attīstības scenārijus, noteikt sasniedzamos rādītājus līdz 2050. gadam un izstrādāt praktiskus priekšlikumus politikas veidotājiem, aptverot tādas jomas kā cilvēkkapitāls, aizsardzība, konkurētspēja un klimata politika. Tas prasa rūpīgu politikas instrumentu izvēli un pārdomātu lēmumu pieņemšanu starp dažādiem iespējamiem risinājumiem.  

Vīzijas veidošanā būtiski ir identificēt mehānismus, kas veicina Latvijas suverenitāti un drošību, noteikt efektīvus rīkus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, kā arī skaidri formulēt mērķus ekonomikā, sociālajā jomā un vides aizsardzībā, vienlaikus izvērtējot Latvijas lomu globāli mainīgajā starptautiskajā vidē. 

saistītie raksti

starptautiskā sadarbība zinātne

Latvija sāk sadarbību ar Šerbrukas kvantu tehnoloģiju ekosistēmu Kanādā

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Šerbrukas pilsētas Ekonomiskās attīstības departaments ir parakstījuši trīs gadu sadarbības vienošanos. Tā savienos Latvijas uzņēmumus un pētniecības organizācijas ar vienu no nozīmīgākajām kvantu tehnoloģiju ekosistēmām Kanādā, sekmējot jaunu t…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

7. oktobris, 2026. gads

medicīna sabiedrības veselība zinātne

Nobela prēmija medicīnā piešķirta par atklājumiem optoģenētikas jomā

Nobela prēmija medicīnā šogad piešķirta vācu un amerikāņu zinātniekiem, kas veikuši būtiskus atklājumus optoģenētikas jomā un likuši pamatus jauniem sasniegumiem neirozinātnē. Viņu atklājumi palīdzēja saprast, kā nervu šūnas smadzenēs ietekmē cilvēku sajūtas, uzvedību un atmiņas.  Vācijas…

lsm.lv

6. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātne

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola laiž klajā starptautisku zinātnisko žurnālu Interdisciplinarity in Applied Sciences

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola (Riga Nordic University; RNU) sākusi izdot jaunu zinātnisko žurnālu Interdisciplinarity in Applied Sciences (IAS), kas veidots kā platforma augstas kvalitātes pētniecības projektu inženierzinātņu, datorzinātņu un vadības zinātņu popularizācijai, kā arī starpdisciplinār…

Rīgas Ziemeļvalstu augstskola

5. oktobris, 2026. gads

zinātne zinātnes politika

Latvijas zinātnes kopienu aicina novērtēt pētniecības vidi Latvijā

Kā zinātnes kopiena vērtē darba vidi Latvijā, ar kādiem izaicinājumiem saskaras ikdienā un profesionālajā attīstībā un kādi uzlabojumi būtu nepieciešami? Lai iegūtu plašāku priekšstatu par situāciju no tajā strādājošo skatpunkta, Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministri…

Latvijas Zinātnes padome

1. oktobris, 2026. gads