LU pētnieki apspriež Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijus

Author
Latvijas Universitāte

9. septembris, 2025. gads

Izstrādājot Latvijas attīstības stratēģijas “Latvija 2050” ietvaru, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir uzsākuši konsultācijas ar sociālajiem partneriem un ekspertiem par Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijiem. Pirmās konsultācijas ir notikušas š. g. 29. augustā ikgadējā “Ekonomistu apvienība 2010” vasaras konferencē, kam rudenī sekos arī fokusa grupas un konsultācijas ar dažādu nozaru ekspertiem visos Latvijas reģionos. Pētījuma rezultāti gada nogalē tiks prezentēti arī vairākās Saeimas un LU rīkotajās konferencēs.

08.09.T.Grinbergs_3__2__8.jpg
Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments.

“Ilgtermiņa stratēģijas izstrāde ir īpaši aktuāla šobrīd, ņemot vērā straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā un jauno prioritāšu virzību Eiropas Savienībā, kur katrai dalībvalstij, tostarp Latvijai, ir jādefinē sava pozīcija. Stratēģijas izstrādes process notiek apstākļos, kuros valda liela nenoteiktība – nav zināms, kā attīstīsies digitālā transformācija un mākslīgais intelekts, kāda būs ES loma aizsardzības stiprināšanā, kādi politiskie režīmi valdīs kaimiņvalstīs un kā mainīsies globālās piegādes ķēdes, ņemot vērā pieaugošo protekcionismu un tirdzniecības konfliktus.

Lai nodrošinātu konsekventas un uz nākotni vērstas vadlīnijas lēmumu pieņemšanai turpmākajās desmitgadēs, arī šajos apstākļos ir nepieciešams skaidri definēt Latvijas pamatvērtības un ilgtermiņa mērķus,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.  

“Ekonomistu apvienības 2010” vasaras konferences laikā pētījuma autori ar ekspertiem diskutēja par pētījuma “Valsts attīstības vīziju veidošana laika posmam līdz 2050. gadam”  rezultātiem enerģētikas jomā. Konferecē LU pārstāvēja Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” pētnieces prof. Inna Šteinbuka un Dr. oec. Olga Bogdanova. Konferences dalībnieku vidū bija par ekonomiku un produktivitāti, tās īstenošanu un vienkāršošanu atbildīgais Eiropas komisārs  Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta viceprezidents Dr. oec. Roberts Zīle, kā arī “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Dr. oec. Ojārs Kehris, uzņēmumu “Primekss” vadītājs Jānis Ošlejs un “Luminor bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, kā arī enerģētikas uzņēmuma “Alexela Latvija” vadītājs Māris Avotiņš un citi.  

Konferences darba kārtības punkta “Enerģētikas stratēģijas un klimatneitralitātes loma Latvijas ekonomikā” ietvaros tika apspriesti divi iespējamie valsts rīcības scenāriji klimata neitralitātes sasniegšanai, vienlaicīgi veicinot vietējās ražošanas attīstību; politika vērsta uz klimata neitralitātes mērķu rādītāju sasniegšanu, īpaši nesaistot to ar izaugsmi.

Diskusijā konferences dalībnieki atzina, ka virzība uz klimatneitralitāti Latvijas gadījumā nozīmē iespēju lielākai pašpietiekamībai un jaunu biznesa nišu radīšanai, daļēji aizvietojot importētos fosilos resursus visā to vērtības ķēdē ar ilgtspējīgākām vietējām precēm un pakalpojumiem. Uzņēmējdarbības vides radīšanai, kas motivē vietējos uzņēmumus iesaistīties ilgtspējīgas ekonomikas nišās, kas attīstās pateicoties ES virzībai uz klimatneitralitāti, ir būtiska loma valsts konkurētspējas stiprināšanā un tautsaimniecības attīstībā, atstājot pozitīvu efektu uz jaunu darba vietu radīšanu. 

Pētījums “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam” tiek izstrādāts kā stratēģijas LV2050 analītisks pamatojums. Tā pasūtītājs ir Valsts kanceleja. Pētījuma virsmērķis ir izstrādāt attīstības scenārijus, noteikt sasniedzamos rādītājus līdz 2050. gadam un izstrādāt praktiskus priekšlikumus politikas veidotājiem, aptverot tādas jomas kā cilvēkkapitāls, aizsardzība, konkurētspēja un klimata politika. Tas prasa rūpīgu politikas instrumentu izvēli un pārdomātu lēmumu pieņemšanu starp dažādiem iespējamiem risinājumiem.  

Vīzijas veidošanā būtiski ir identificēt mehānismus, kas veicina Latvijas suverenitāti un drošību, noteikt efektīvus rīkus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, kā arī skaidri formulēt mērķus ekonomikā, sociālajā jomā un vides aizsardzībā, vienlaikus izvērtējot Latvijas lomu globāli mainīgajā starptautiskajā vidē. 

saistītie raksti

zinātne dabaszinātnes

Kā uz Zemes atkārtot procesu, kas notiek Saulē? LU pētnieki strādā pie nākotnes kodolsintēzes tehnoloģijām

Kodolsintēze ir process, kurā, saplūstot vieglu atomu kodoliem, izdalās liels enerģijas daudzums. Tas norisinās arī Saules iekšienē. Lai gan kodolsintēze vēl netiek izmantota komerciālai enerģijas ieguvei, zinātnieki visā pasaulē strādā pie tās attīstības, jo nākotnē tā varētu nodrošināt efektīvu e…

Matīss Sondars (LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks)

2. jūnijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Latvijā atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI)

Šodien, 1. jūnijā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, piedaloties valsts, augstskolu un zinātnes nozares pārstāvjiem, svinīgi tika atklāts Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) – jauns Eiropas mēroga dzīvības un dabas zinātņu centrs. Jaunizveidotais institūts apvieno divas spēcī…

NIRI

1. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība zinātne

Aija Linē: “Onkoloģijā atklātais pie pacientiem nonāk lēni.”

Dienā, kad intervēju profesori Aiju Linē, viņa vēl ir Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātniskā direktore, kā arī šajā centrā vada vēža biomarķieru izpētes grupu. Jau no jūnija šis darbs turpināsies Nacionālajā pētniecības un inovāciju institūtā, kurā apvienojas BMC ar Organiskās sin…

28. maijs, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātnes politika zinātne

Latvija stiprina sadarbību ar Ziemeļvalstīm pētniecībā un augstākajā izglītībā

Pirmdien, 18. maijā, Tallinā norisinājās Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) pētniecības un augstākās izglītības ministru un augstāko pārstāvju sanāksme, kurā tika apspriesta reģionālā sadarbība kiberdrošībā, mākslīgajā intelektā, enerģētiskajā drošībā un zinātnes stratēģiskajā autonomijā. Latviju san…

Izglītības un zinātnes ministrija

19. maijs, 2026. gads