LU pētnieki apspriež Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijus

Author
Latvijas Universitāte

9. septembris, 2025. gads

Izstrādājot Latvijas attīstības stratēģijas “Latvija 2050” ietvaru, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir uzsākuši konsultācijas ar sociālajiem partneriem un ekspertiem par Latvijas ilgtermiņa attīstības scenārijiem. Pirmās konsultācijas ir notikušas š. g. 29. augustā ikgadējā “Ekonomistu apvienība 2010” vasaras konferencē, kam rudenī sekos arī fokusa grupas un konsultācijas ar dažādu nozaru ekspertiem visos Latvijas reģionos. Pētījuma rezultāti gada nogalē tiks prezentēti arī vairākās Saeimas un LU rīkotajās konferencēs.

08.09.T.Grinbergs_3__2__8.jpg
Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments.

“Ilgtermiņa stratēģijas izstrāde ir īpaši aktuāla šobrīd, ņemot vērā straujās izmaiņas ģeopolitiskajā situācijā un jauno prioritāšu virzību Eiropas Savienībā, kur katrai dalībvalstij, tostarp Latvijai, ir jādefinē sava pozīcija. Stratēģijas izstrādes process notiek apstākļos, kuros valda liela nenoteiktība – nav zināms, kā attīstīsies digitālā transformācija un mākslīgais intelekts, kāda būs ES loma aizsardzības stiprināšanā, kādi politiskie režīmi valdīs kaimiņvalstīs un kā mainīsies globālās piegādes ķēdes, ņemot vērā pieaugošo protekcionismu un tirdzniecības konfliktus.

Lai nodrošinātu konsekventas un uz nākotni vērstas vadlīnijas lēmumu pieņemšanai turpmākajās desmitgadēs, arī šajos apstākļos ir nepieciešams skaidri definēt Latvijas pamatvērtības un ilgtermiņa mērķus,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.  

“Ekonomistu apvienības 2010” vasaras konferences laikā pētījuma autori ar ekspertiem diskutēja par pētījuma “Valsts attīstības vīziju veidošana laika posmam līdz 2050. gadam”  rezultātiem enerģētikas jomā. Konferecē LU pārstāvēja Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Produktivitātes zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” pētnieces prof. Inna Šteinbuka un Dr. oec. Olga Bogdanova. Konferences dalībnieku vidū bija par ekonomiku un produktivitāti, tās īstenošanu un vienkāršošanu atbildīgais Eiropas komisārs  Valdis Dombrovskis, Eiropas Parlamenta viceprezidents Dr. oec. Roberts Zīle, kā arī “Ekonomistu apvienības 2010” prezidents Dr. oec. Ojārs Kehris, uzņēmumu “Primekss” vadītājs Jānis Ošlejs un “Luminor bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, kā arī enerģētikas uzņēmuma “Alexela Latvija” vadītājs Māris Avotiņš un citi.  

Konferences darba kārtības punkta “Enerģētikas stratēģijas un klimatneitralitātes loma Latvijas ekonomikā” ietvaros tika apspriesti divi iespējamie valsts rīcības scenāriji klimata neitralitātes sasniegšanai, vienlaicīgi veicinot vietējās ražošanas attīstību; politika vērsta uz klimata neitralitātes mērķu rādītāju sasniegšanu, īpaši nesaistot to ar izaugsmi.

Diskusijā konferences dalībnieki atzina, ka virzība uz klimatneitralitāti Latvijas gadījumā nozīmē iespēju lielākai pašpietiekamībai un jaunu biznesa nišu radīšanai, daļēji aizvietojot importētos fosilos resursus visā to vērtības ķēdē ar ilgtspējīgākām vietējām precēm un pakalpojumiem. Uzņēmējdarbības vides radīšanai, kas motivē vietējos uzņēmumus iesaistīties ilgtspējīgas ekonomikas nišās, kas attīstās pateicoties ES virzībai uz klimatneitralitāti, ir būtiska loma valsts konkurētspējas stiprināšanā un tautsaimniecības attīstībā, atstājot pozitīvu efektu uz jaunu darba vietu radīšanu. 

Pētījums “Valsts attīstības vīzija laika posmam līdz 2050. gadam” tiek izstrādāts kā stratēģijas LV2050 analītisks pamatojums. Tā pasūtītājs ir Valsts kanceleja. Pētījuma virsmērķis ir izstrādāt attīstības scenārijus, noteikt sasniedzamos rādītājus līdz 2050. gadam un izstrādāt praktiskus priekšlikumus politikas veidotājiem, aptverot tādas jomas kā cilvēkkapitāls, aizsardzība, konkurētspēja un klimata politika. Tas prasa rūpīgu politikas instrumentu izvēli un pārdomātu lēmumu pieņemšanu starp dažādiem iespējamiem risinājumiem.  

Vīzijas veidošanā būtiski ir identificēt mehānismus, kas veicina Latvijas suverenitāti un drošību, noteikt efektīvus rīkus iedzīvotāju labklājības uzlabošanai, kā arī skaidri formulēt mērķus ekonomikā, sociālajā jomā un vides aizsardzībā, vienlaikus izvērtējot Latvijas lomu globāli mainīgajā starptautiskajā vidē. 

saistītie raksti

zinātne humanitārās zinātnes un māksla

Sabiedrības uzticēšanos var stiprināt, skaidrojot paveikto un koordinējot pārvaldes iestāžu darbu

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) zinātnieki pētījumā sabiedrības iesaistes un uzticības stiprināšanai iesaka labāk skaidrot paveikto iedzīvotājiem un koordinēt publiskās pārvaldes iestāžu darbu, saliedētības veicināšanai celt pilsonisko kompetenci, bet vei…

Latvijas Universitāte

9. janvāris, 2026. gads

zinātne

Izsludina starptautisku konkursu Latvijā pirmā industriālā profesora piesaistei

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar AS «Latvenergo» izsludina starptautisku atklātu konkursu Latvijā pirmā industriālā profesora piesaistei, kurš ar uzņēmuma atbalstu pētīs zaļās degvielas attīstības iespējas. Interesenti konkursā aicināti pieteikties līdz 2. februārim.  Vaka…

Rīgas Tehniskā universitāte

8. janvāris, 2026. gads

zinātne medicīna

RSU asociētais profesors izdevis zinātnisko darbu rakstīšanai veltītu grāmatu

RSU asoc. prof. Serhio Urive (Sergio Uribe) kopā ar saviem kolēģiem ir izdevis grāmatu Scientific Writing and Publication Strategies for Oral Health Professionals. Šī ir pirmā zināmā grāmata par zinātnisko darbu rakstīšanas un publicēšanas stratēģijām, kas paredzēta tieši mutes vesel…

Rīgas Stradiņa universitāte

7. janvāris, 2026. gads

zinātne

Vai ZINĀJI? Baktēriju šūnas spēj sajust gadalaiku maiņu!

Gatavojoties aukstam laikam mēs uzkrājam malku un sagatavojam siltās jakas. Izrādās, ka sezonas maiņu sajūt ne tikai cilvēki un dzīvnieki, bet arī baktērijas, kuru mūžs ir tikai dažas stundas. Tās spēj nojaust ziemas tuvošanos un tai sagatavoties.  Kad mikrobioloģe Luisa Jabura (Luísa Jabbu…

researchLatvia

29. decembris, 2025. gads