Maijā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” apskatāma Jelgavā, LBTU telpās

Author
researchLatvia

2. maijs, 2025. gads

personība zinātnes komunikācija pētījumi

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. No 6. līdz 31. maijam šī daudzveidīgā ekspozīcija būs aplūkojama Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU), Lielajā ielā 2, Jelgavā.

Divpadsmit zinātnes izcilības, pārstāvot 12 vadošās Latvijas zinātniskās institūcijas, apliecina Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību Eiropas Pētniecības telpā. Sadarbībā ar zinātnes komunikācijas platformu researchLatvia kalendārs un izstāde "Zinātnei Latvijai 2025" atspoguļo Latvijas zinātnieku pētītos jautājumus, kas ietekmē mūsu sabiedrību, vidi un kultūru. Maijā īpaša uzmanība tiek pievērsta LBTU ieguldījumam pētniecībā un tās nozīmei zinātnes attīstībā.

 

LBTU_celojosa_izstade_maijs_2025.png

 

“Gandarījums pētniecībā rodas, kad dažādu jomu zinātnieki un nozares eksperti kopā pārvērš idejas inovācijās, kas risina globālas vides problēmas,” komentē Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne, LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore.

Katrs no zinātniekiem pārstāv savu unikālo pētniecības jomu, tostarp horeomuzikoloģiju, valsts aizsardzību un drošību, farmakoģenētiku, reto un aizsargājamo sugu aizsardzību, ūdenstilpju aizaugšanas samazināšanu, komētu un to aktivitātes pētniecību, mākslas zinātni, imitējošo modelēšanu, modernās sabiedrības iekšējo loģiku no filozofijas skatījuma, kultūru, kā arī grāmatniecību, bibliotēkzinātnes un rakstītā vārda vēsturi.

Visa gada garumā ceļojošo izstādi varēs apskatīt dažādās augstākās izglītības iestādēs, kā arī citās sabiedriskajās un kultūrvietās visā Latvijā. Skenējot kvadrātkodus, ikviens interesents varēs noskatīties visus 12 videostāstus. Šī iniciatīva ne vien veicina zinātnes atpazīstamību, bet arī stiprina sabiedrības saikni ar zinātni.

12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā:

  • Dr. art. Diāna Zandberga (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore, Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste);
  • Dr. sc. pol. Toms Rostoks (Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors);
  • Dr. biol. Renāte Ranka (Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece);
  • Dr. biol. Artūrs Škute (Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors);  
  • Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne (LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore);
  • Mg. sc. comp. Karina Šķirmante  (Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošā pētniece, doktorante);  
  • Art. D. Ansis Rozentāls (Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists, gleznotājs);  
  • Ph. D. Oskars Java  (Vidzemes Augstskolas Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks);
  • Dr. phil. Raivis Bičevskis (Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors  filozofijas, ētikas un reliģijas nozares sociālās filozofijas apakšnozarē);
  • Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (Rīgas Tehniskā universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors);
  • Ph. D. Baiba Tjarve (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece);
  • Mg. art., Mg. soc. Dagnija Baltiņa (Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore, doktorante).

Mūsdienu zinātne iedvesmo, pārsteidz un veido zināšanu sabiedrību! Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!

Zinātnes kalendārs ir izstrādāts IZM realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital”, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, piedaloties researchLatvia radošajai komandai.

saistītie raksti

pētījumi jaunieši sadarbība

Latvāņa izmantošana biomateriālos

Latvijā Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām augu sugām, – tas apdraud vietējās ekosistēmas, rada riskus cilvēku veselībai un prasa regulāru kontroli. Tieši šo plaši zināmo problēmu savā zinātniski pētni…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma "AKROPOLE Alfa" un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Februārī ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Latvijas Valsts koksnes ķīmijas inst…

researchLatvia

2. februāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads