Pusaudžu psihiskā veselība ir temats, kas pēcpandēmijas laikā ieņēmis stabilu vietu izglītības darbinieku, ģimeņu, plašsaziņas līdzekļu un veselības aprūpes speciālistu diskusijās. Gandrīz katram ir kāds stāsts par pusaudzi, kuram vairs nav spēka un motivācijas, negribas iet uz skolu, kurš laiku pavada nodarbēs telefonā un nepiedalās aktivitātēs, kurš zaudējis motivāciju kustēties un sāk pieņemties svarā, kuram ir grūtības saskarsmē ar vienaudžiem utt. Covid-19 pandēmija šo fonu tikai pastiprināja – izolācija, attālinātās mācības, trauksme par nākotni, karš Ukrainā, klimata pārmaiņas. Šie notikumi izteikti emocionāli tiek uztverti tieši pusaudžu vecumā, kad cilvēks iepazīst pasauli un vēl mācās regulēt savas emocijas.
Psihologi, kuri strādā ar pusaudžiem, ģimenes ārsti un skolotāji to redz īpaši spilgti un novēro trīs būtiskas tendences:
- Palielinājies pusaudžu skaits ar trauksmi, depresijas simptomiem, paškaitējumu, uzvedības grūtībām, miega un ēšanas traucējumiem.
- Daudzi pusaudži turpina dzīvot “digitālajā burbulī”, izvairoties no klātienes kontaktiem ar vienaudžiem un citiem cilvēkiem; viņi izvairās un pat baidās no klātienes saziņas vai reālām dzīves situācijām.
- Vienlaikus mazinās nezināšana un aizspriedumi par psihisko veselību sabiedrībā kopumā – pusaudži un vecāki drosmīgāk meklē palīdzību, runā atklātāk par ikdienas izaicinājumiem un uztver tos atbildīgāk.
Likumsakarīgi, ka pieaug arī prasība pēc ātras, kvalitatīvas palīdzības. Ģimenes meklē speciālistus, taču rindas ir garas, un Latvijas reģionos speciālistu vispār trūkst. Piemēram, iedomāsimies 15 gadīgu pusaudzi, kurš pēc pandēmijas joprojām jūtas izmisis. Viņam ir grūti saņemties skolai, viņš slikti guļ, šķiet, ka citi ir stiprāki un veiksmīgāki, bet ticība saviem spēkiem ir minimāla. Draugu nav, hobiji vairs neinteresē. Vecāki pamana, ka kaut kas nav labi, nolemj meklēt palīdzību, un sākas garš ceļš – ģimenes ārsts, nosūtījumi, gaidīšana rindā, sarunas ar dažādiem speciālistiem. Atkarībā no dzīvesvietas, vecāku iespējām un citiem faktoriem, gaidīšana rindā uz pirmo vizīti var ilgt no dažām nedēļām līdz pat pusgadam.
Kamēr pusaudzis ir rindā, pirmreizējā saruna un diagnostika nav notikusi, neviens īsti nezina,kādā psiholoģiskā stāvoklī viņš ir. Vai riski viņa dzīvībai un veselībai ir augsti un nepieciešama tūlītēja speciālistu iejaukšanās? Vai varbūt pietiek ar dzīvesveida korekcijām un ciešu sadarbību starp skolu, ģimeni un ģimenes ārstu? Pusaudžu psihiskās veselības speciālisti uzsver, ka sistēmai vajadzīgi moderni, precīzi instrumenti, lai laikus pamanītu tos pusaudžus, kuriem psihiskās veselības riski ir visaugstākie.
Tieši šai problēmai pievērsusies zinātnieku komanda Valsts pētījumu programmas (VPP) “Sabiedrības veselība” projektā “Jaunas datorizētas novērtēšanas metodes izstrāde pusaudžu psihiskās veselības iznākumu mērīšanai un monitorēšanai post-COVID pandēmijas apstākļos” (Nr. 1-PB- 2/8/2024). Vienkāršāk sakot, zinātnieki no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) izstrādā jaunu digitālu rīku, kas palīdzēs ātrāk un precīzāk saprast, kā jūtas pusaudzis.
Digitālais rīks paredzēts, lai datorizēti novērtētu 13–19 gadus vecu pusaudžu uzvedības un emocionālo traucējumu simptomus. Šis profesionāļiem domātais izpētes instruments, kas pašlaik kā prototips tiek testēts un pilnveidots, nākotnē varētu būt labs palīgs psihologiem.
Digitālo rīku veido divas daļas.
- Pirmā – pati ierīce, speciāla planšete, ko izstrādā RTU zinātnieki. Pusaudzim ar to darbojoties, planšete mēra dažādus fizioloģiskus parametrus un sasaista tos ar psihiskās veselības rādītājiem. Ierīce fiksē psihofizioloģiskos mērījumus, piemēram, cik ātri pusaudzis pieņem lēmumu atbildēt un cik spēcīgi nospiež atbildes pogu. Šie ir parametri, kas var liecināt par spriedzi, impulsivitāti vai izvairīšanos no konkrētiem jautājumiem. Tas nozīmē, ka rīks nepaļaujas tikai uz to, ko pusaudzis atklāj pats, bet arī uz to, kā viņš sniedz atbildes.
- Otrā – testi un pārbaudes, kas ietverti ierīcē un kurus izstrādājuši psihiatri, psihologi un pētnieki., lai novērtētu pusaudžu psihisko veselību Latvijas vecumposmam raksturīgajās robežās. Šo rīka daļu veido jautājumi, kas aptver pusaudžu personības iezīmes, trauksmes un depresijas simptomus, ēšanas traucējumus, atkarību raisošu vielu lietošanu, uzvedības grūtības, kā arī pašnāvnieciskas domas un risku.
Jaunais izpētes instruments palīdz ātrāk psihologiem pamanīt uzvedības un emocionālo traucējumu simptomus, izstrādāt atbilstošu palīdzības plānu, aktivizēt ģimenes resursus un sniegt ieteikumus arī skolas pedagogiem un atbalsta personālam.
Valsts pētījumu programas projekta laikā norisinās vairākos posmos:
- posms jautājumu izstrāde. Psihologi izstrādāja apgalvojumu kopas – trauksmei, depresijai, ēšanas traucējumiem, atkarībām u. c. Izveidotos apgalvojumus izvērtēja eksperti – 2 sertificēti klīniskie um veselības psihologi um 4 – serftficēti bērnu psihiatri (t.s. 1 narkologs um 1 ārsts-psihoterapiets (ēšanas traucējumu eskperts), kā arī pusaudži, vai apgalvojumi precīzi raksturo traucējumu simptomus, kā arī piemērotību pusaudžu valodai un Latvijas kultūrvidei.
- posms – digitālā risinājuma izveide. RTU inženieri kopā ar psihologiem izstrādāja programmatūru un pašu ierīci jeb planšeti, kurā integrēja spiediena sensorus, izveidoja algoritmus datu apstrādei, lai precīzi fiksētu un mērītu pusaudžu reālos psiholoģiskos un fizioloģiskos parametrus.
- posms – testēšana klīniskā un vispārējā populācijā. Digitālais rīks tika izmēģināts to pusaudžu vidū, kuri jau saņem palīdzību pie speciālistiem, kā arī skolās to pusaudžu vidū, kuriem nav diagnosticētu psihisku grūtību. Tas ļauj salīdzināt datus un noteikt skaidras robežvērtības, kurā brīdī situācija ir normas robežās un pusaudzim pietiek ar atbalstu skolā vai ģimenē, bet kurā tā ir nopietna un pusaudzim ir nepieciešams speciālista iesaiste.
- posms – izstrādātās ierīces pārbaude, iesaistot vairāk nekā 1000 pusaudžus, kā arī iegūto datu analīze un ierīces funkciju ievērtēšana, lai šis rīks Latvijā būtu izmantojams veselības aprūpes sistēmā.
Ieviešot šo rīku Latvijas veselības aprūpē ieguvēji būs visi – pusaudži, ģimenes, psiholoģiskās palīdzības sniedzēji um izglītības iestādes. Ja skolas vai ārstniecības iestādes psihologa kabinetā būs pieejams šāds rīks, riska signālus par pusaudža psihisko veselību varēs pamanīt un fiksēt agrāk, savlaicīgi.
Pusaudzim būs vieglāk sākt sarunu ar pieaugušajiem, jo daudziem vienkāršāk ir vispirms atbildēt uz jautājumiem digitāli un tad runāt ar speciālistu, nevis otrādi. Pusaudžiem, kuriem ir grūtāk aprakstīt savas sajūtas un izjūtas, psihofizioloģiskie mērījumi palīdzēs ieraudzīt to, ko viņi nespēj uzreiz pateikt vārdos. Ieguvēji būs arī vecāki, jo, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, speciālistiem būs vieglāk sniegt saprotamāku, strukturētāku skaidrojumu par bērna emocionālo veselības stāvokli un pieņemt lēmumu par atbilstošāko atbalstu, kas balstīts zinātnē pamatotos novērtēšanas rezultātos, nevis tikai subjektīvā paša pusaudža vai ģimenes izjūtās.
Psihologiem šis digitālais rīks būs kā mūsdienīgs, datorizēts, Latvijā standartizēts instruments, kas ir profesionāli korekts un pusaudzim saprotams. Arī veselības nozarei rīka fiksētie dati kalpos kā objektīvs pamats vadlīniju atjaunošanai pusaudžu psihiskās veselības aprūpē. Valsts līmenī šis pētījums sniedz datus veselības aprūpes un pieejamības politikas veidošanai par to, kāda ir Latvijas pusaudžu psihiskā veselība kopumā, kurās grupās ir augstāki riski, kā plānot pakalpojumus un finansējumu.
Īstenojot šo projektu kā daļu no Valsts pētījumu programmas “Sabiedrības veselība”, valsts atzīst, ka pusaudžu psihiskā veselība ir nacionāla prioritāte, ne tikai atsevišķu entuziastu iniciatīva. Ja pusaudži izdeg jau skolā, ja viņi iemācās dzīvot pastāvīgā trauksmē un bezcerībā, tad sekas ietekmē ļoti daudzas jomas, kas ir būtiskas mūsu sabiedrības attīstībai un pastāvēšanai. Tās ietekmē izglītību, ekonomiku, demogrāfiju, sabiedrības uzticēšanos un drošību. Veseli pusaudži ir valsts drošības un nākotnes jautājums.
Tieši tāpēc ir svarīgi, ka Latvijas zinātnieki Latvijas speciālistiem un pusaudžiem izstrādā zinātnē balstītus, datorizētus un Latvijas video pielāgotus instrumentus. Tā ir zinātne, kas strādā ļoti praktisku mērķu labā.
Pamani un izproti: Tava veselība
Gustavs Terzens kopā ar jauno zinātnes vēstnesi Robertu Rožkalnu dodas pie pētniekiem, lai noskaidrotu, kā top inovatīvs digitālais rīks, kas palīdzēs labāk izprast jauniešu mentālo veselību post-COVID pandēmijas apstākļos.
Kas ir jaunā datorizētā metode pusaudžu psihiskās veselības novērtēšanai?
Skaties video, kā iespējams apvienot klasiskus psiholoģiskos testus ar jaunām tehnoloģijām, tostarp psihofizioloģiskiem mērījumiem. Jaunā zanātnieku radītā planšete ļaus precīzāk noteikt jaunieša emocionālo stāvokli, savlaicīgi identificēt riskus un palīdzēs ģimenēm un speciālistiem laikus rīkoties.
