Stradiņa slimnīcā jauna diagnostika ļauj savlaicīgi atklāt slēptas sirds slimības

Author
LSM.lv Ziņu redakcija

5. jūnijs, 2026. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pilotprojektā "FFRct diagnostikas metode pacientiem pēc perifēro asinsvadu revaskularizācijas" izdevies savlaicīgi atklāt klīniski nozīmīgu koronāro artēriju slimību arī pacientiem bez izteiktām sirds slimības sūdzībām, informēja slimnīcā. 

stradiņa slimnīca.jpg
Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, asinsvadu ķirurgs un Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš. Publicitātes foto

Projekta laikā gandrīz 300 pacientiem ar augstu kardiovaskulāro risku tika veikta padziļināta sirds asinsvadu izvērtēšana: 166 pacientiem veikta koronārās datortomogrāfijas angiogrāfija, 141 gadījumā pielietota FFRct analīze, savukārt 84 pacientiem veikta invazīva koronarogrāfija turpmākās ārstēšanas taktikas precizēšanai, tādējādi mazinot un novēršot miokarda infarkta risku. 

Slimnīcā skaidroja, ka FFRct jeb frakcionētās plūsmas rezerves datoranalīze ir neinvazīva sirds asinsvadu diagnostikas metode, kas, izmantojot koronārās datortomogrāfijas angiogrāfijas datus, ļauj izvērtēt ne tikai koronāro artēriju anatomiju, bet arī to, cik nozīmīgi asinsvadu sašaurinājumi ietekmē asins plūsmu uz sirds muskuli. 

Ar specializētu datoranalīzi tiek izveidots detalizēts trīsdimensiju sirds asinsvadu modelis, kas palīdz ārstiem noteikt, vai pacientam nepieciešama tikai optimāla medikamentozā terapija, invazīva koronarogrāfija vai koronāra revaskularizācija. 

Pilotprojektā tika izveidots strukturēts pacienta ceļš – no perifēro vai miega artēriju revaskularizācijas līdz koronārās patoloģijas izvērtēšanai, FFRct analīzei un lēmumam par turpmāko ārstēšanas taktiku.

Pacientu rezultātus izvērtēja multidisciplināra sirds un asinsvadu slimību speciālistu komanda, kurā iesaistījās kardiologi, invazīvie kardiologi, kardioķirurgi, asinsvadu ķirurgi, kardioanesteziologi, radiologi, ārstējošie ārsti, ģimenes ārsti, medicīnas māsas un datu koordinatori. 

Slimnīcā akcentēja, ka šāda pieeja ļāva mazināt aprūpes fragmentāciju un nodrošināt pacientam individuāli piemērotu ārstēšanas plānu. 

Stradiņa slimnīcas Zinātniskā institūta direktors, asinsvadu ķirurgs un Latvijas Universitātes profesors Dainis Krieviņš rosina iekļaut šo pakalpojumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozā. 

"Daļai pacientu pēc perifēro vai miega artēriju revaskularizācijas klīniski nozīmīga koronāro artēriju slimība var noritēt bez tipiskiem simptomiem, tādēļ tās atklāšana bieži kavējas līdz akūtam notikumam – miokarda infarktam, neatliekamai hospitalizācijai vai citām dzīvībai bīstamām komplikācijām," skaidroja Krieviņš. 

Pilotprojekta rezultātā daļai pacientu tika atklāti nozīmīgi koronāro artēriju sašaurinājumi, kuru dēļ bija nepieciešama tālāka invazīva diagnostika un ārstēšana, tostarp koronāra revaskularizācija.

"Šī pieeja ļauj pacientus izvērtēt mērķtiecīgi un neinvazīvi, savlaicīgi identificēt tos, kuriem nepieciešama aktīvāka ārstēšana, un vienlaikus izvairīties no nevajadzīgām invazīvām procedūrām pacientiem, kuriem nozīmīga koronāra išēmija netiek konstatēta. Tādēļ FFRct ir būtisks instruments personalizētai un efektīvai sirds un asinsvadu slimību aprūpei, kas ilgtermiņā var mazināt smagu kardiovaskulāru notikumu, atkārtotu hospitalizāciju un mirstības risku," stāstīja Krieviņš.

Pilotprojekta laikā tika izvērtēta arī pacientu pieredze FFRct procedūrās. Aptaujas dati liecina, ka pacienti ārstēšanas rezultātus vērtē ļoti pozitīvi: 92 % pacientu savu kopējo pieredzi vērtēja kā ļoti labu vai labu, 91 % pēc izmeklējuma saņēma pilnībā vai daļēji skaidru turpmākās rīcības plānu, bet 89 % norādīja, ka izmeklējuma rezultāts palīdzējis labāk izprast savu veselības stāvokli.

saistītie raksti

sabiedrības veselība

Garšas kārpiņas apmānīt nevar. Kā šo maņu izmanto pārtikas tehnologi?

Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Turklāt izrādās – garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāst…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Turpinās pētījums par agrīnās bērnības uzturu un veselīga uztura vadlīniju ieviešanu

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) turpinās pēcdoktorantūras pētniecības projekts "Agrīnās bērnības uztura kvalitātes novērtējums un pielāgotu rīku izstrāde uztura vadlīniju ieviešanai" (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/2/25/211), kura mērķis ir novērtēt zīdaiņu un mazu bērnu uztura kva…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

No veselības pasliktināšanās līdz pat bēgļu plūsmām - klimata pārmaiņu draudi ir ļoti dažādi

Klimata pārmaiņu dēļ mēs jau saskaramies un saskarsimies ar daudzām problēmām. Ja tās neapzināsimies un nerīkosimies atbilstoši situācijām, varam piedzīvot ne tikai veselības pasliktināšanos, bet arī pieaugošu bēgļu plūsmu un nervu sabrukumu. Ir arī sīkākas lietas, ko pašlaik neapzināmies, piemēram…

Elmārs Barkāns, "Likums un Taisnība"

17. jūlijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads