Nevainīgs priekšstats sabiedrības acīs
Elektroniskajām cigaretēm un bezdūmu tabakai sabiedrības acīs tiek dots nevainīgs un nekaitīgs priekšstats, jo šie produkti nerada dūmus vai nepatīkamas smakas, kā tas ir, piemēram, lietojot parastās cigaretes. Ne tikai ar pievilcīgo aromātu, bet arī izskatu un vieglo lietošanu elektroniskās cigaretes pievilina gan rūdītus nikotīna lietotājus, gan cilvēkus, kas nekad iepriekš nav smēķējuši, tostarp bērnus un jauniešus. Tāpēc jo īpaši svarīgi pētīt patieso šo alternatīvo smēķēšanas līdzekļu ietekmi. Tādēļ RSU es veicu pētījumu, savu promocijas darbu, kas Latvijā ir pirmais par alternatīvo nikotīna produktu ietekmi uz mutes dobuma veselību, to radīto ietekmi uz mutes dobuma gļotādu, siekalām un mikrobioloģisko sastāvu siekalās.
Proti, pētīju izmaiņas mutes dobumā bezdūmu tabakas, nikotīna spilventiņu un elektronisko cigarešu lietotājiem, un analīze apstiprināja manu hipotēzi par to, ka alternatīvo nikotīna produktu lietošana ierosina mutes gļotādas un mutes vides izmaiņas un palielina iekaisuma biomarķieru daudzumu siekalās, radot risku agrīnai zobu zaudēšanai vai mutes dobuma vēzim.
Tabakas atkarība būtiski ietekmē cilvēku veselību, apgrūtinot mutes saslimšanu profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu. Latvijā ir vieni no augstākajiem tabakas smēķēšanas rādītājiem Eiropas Savienībā – pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC, Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums, 2018./2019. mācību gada aptauja Latvijā, 2019) datiem cigaretes lieto 36% vīriešu un 23% sieviešu vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Jaunie nikotīnu saturošie produkti kļūst arvien populārāki kā alternatīva parastajām cigaretēm, turklāt tie tiek smēķēti arī iekštelpās, tādējādi ignorējot smēķēšanas aizliegumus un ietekmējot līdzcilvēkus, jo arī jaunie tabakas produkti rada pasīvo smēķēšanu. Šo produktu ietekme uz mutes dobuma veselību un veselību kopumā ir maz pētīta, jo tirdzniecībā tie ir parādījušies salīdzinoši nesen.
Turklāt ražotāji sniedz informāciju, ka jauno nikotīna produktu izmantošana ir labāka alternatīva nekā lietot parastās cigaretes. Taču pētījumi, uz kuriem atsaucas ražotāji, nav objektīvi, ir maz un šauri pētīti, turklāt finansēti no pašas tabakas industrijas, tāpēc nav uzskatāmi par ticamiem.
Pētījums apstiprināja negatīvu ietekmi
Patlaban šis ir vienīgais pētījums Latvijā par izmaiņām mutes dobumā bezdūmu tabakas, nikotīna spilventiņu un elektronisko cigarešu lietotājiem. Turklāt šis pētījums apstiprināja manu hipotēzi par to, ka alternatīvo nikotīna produktu lietošana ierosina mutes gļotādas un mutes vides izmaiņas un palielina iekaisuma biomarķieru daudzumu siekalās, būtiski paaugstinot risku agrīnai zobu zaudēšanu vai mutes dobuma vēzim.
Pētījumā veicu mutes dobuma gļotādas vizuālu un mikroskopisku izmeklēšanu bezdūmu tabakas, nikotīna spilventiņu un elektronisko cigarešu lietotājiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem un salīdzināju ar tādas pašas vecuma grupas tabakas un nikotīna produktu nelietotājiem.
Pētījuma dalībniekiem tika izvērtēts arī mutes mikrobioloģiskais sastāvs un siekalu iekaisuma rādītāji, lai pilnvērtīgi varētu noteikt produktu radīto ietekmi uz mutes dobumu.
Bezdūmu tabaka Latvijā nav atļauta, bet tiek lietota. Latvijā to ieved nelegāli un pārdod pēc pieprasījuma. Bezdūmu tabaka pieejama maisiņu vai brīvo biezumu formā, tā jāuzglabā ledusskapī, jālieto zem lūpas vai aiz vaiga. Šī tabaka satur nitrozamīnus, kas ir kancerogēnas vielas un tiek uzskatīti par galvenajiem plaušu un mutes dobuma vēža attīstības izraisītājiem. Bezdūmu tabakas sastāvā sastopamas arī tādas cilvēka veselībai ļoti bīstamas vielas kā arsēns, kadmijs, benzopirēni, nikotīns un formaldehīds. Bezdūmu tabaka satur arī dažādus aromatizētājus, lai lietotāji var izvēlēties dažādas garšas un smaržas.
Nikotīna spilventiņi satur pulverveida nikotīnu un citas vielas. Nikotīna daudzums tajos variē atkarībā no ražotāja un markas. Nikotīna spilventiņus Latvijā vairs nevar iegādāties, taču tie ir pieejami citās Eiropas Savienības valstīs. Tā kā pa nepilniem pieciem sešiem gadiem, kamēr nikotīna spilventiņus legāli varēja nopirkt Latvijā, šis produkts ir atradis savu mērķauditoriju, arī tagad ir iespējams tos iegādāties, taču nelegālā ceļā. Lai arī nikotīna spilventiņus iesaka lietot līdz 30 minūtēm, pētījuma dati liecina, ka realitātē lietošanas ilgums ir krietni ilgāks (aptuveni 90 minūtes), kā arī tiek lietoti vairāki spilventiņi vienā reizē. Turklāt tie tiek arī izmantoti sportošanas un gulēšanas laikā, kas rada smakšanas un palielinātu kariesa attīstības risku. Šobrīd nav zināmi iespējamie ilgtermiņa riski, ko izraisa pārāk ilga un bieža produkta lietošana, kas pārsniedz ražotāju ieteikumus, taču pētījuma rezultāti uzrāda agrīnas izmaiņas.
Elektroniskās cigaretes satur tvaiku, nevis dūmus, tajās ir nikotīnu saturošs šķidrums, ķīmiskas vielas, aromatizētāji. Īpaši populāras ir kļuvušas vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes (EC) jeb veipi, un tās pārsvarā izvēlas jaunieši un bērni. Saskaņā ar SPKC datiem katrs otrais (51%) Latvijas pusaudzis vecumā no 13 līdz 15 gadiem ir pamēģinājis lietot vienreizlietojamās EC, kas ir kaitīgi nenobriedušai nervu sistēmai un palielina risku nākotnē lietot citas apreibinošas vielas.
Pētījumā atklāju to, ka bezdūmu tabaku un nikotīna spilventiņus biežāk lieto vīrieši, parasti vairāk par pieļaujamo vienu maisiņu/spilventiņu lietošanas laikā, pārsniedz ieteicamo lietošanas ilgumu, bieži lieto treniņu un nakts laikā. Elektroniskās cigaretes vairāk lieto sievietes, turklāt arī tās, kuras iepriekš tabakas vai nikotīna produktus nav lietojušas.
Bezdūmu tabakas un nikotīna lietotājiem, kuri lieto vismaz 5–10 maisiņus vai spilventiņus dienā ilgāk par pieciem gadiem, maisiņu novietošanas vietā konstatēta vieglas pakāpes displāzija jeb pirmsvēža stāvoklis. Šādi turpinot lietot produktu, šūnu izmaiņas var palikt neatgriezeniskas, veicinot mutes vēža attīstību.
Jauno nikotīna produktu lietotājiem ir novērojamas mutes vides izmaiņas, kurā dominē periodontālie patogēnie mikroorganismi. Šādas izmaiņas veicina periodontīta attīstību, kas rezultējas ar zobu zaudēšanu.
Izmaiņas jāvēro ilgtermiņā
Ņemot vērā nikotīna produktu neseno parādīšanos apritē un to popularitāti jauniešu un pusaudžu vidū, ir svarīgi informēt zobārstus, ģimenes ārstus, sporta trenerus, izglītības speciālistus, kā arī bērnu vecākus par šo produktu kaitīgo ietekmi uz mutes dobuma veselību un veselību kopumā, turklāt jāveic arī plaša sabiedrības informēšana par tabakas un nikotīna produktu kaitējumu.
Zobārsti ir vieni no pirmajiem veselības aprūpē, kuri var savlaicīgi atklāt gļotādas izmaiņas mutes dobumā un skaidrot par šo produktu kaitīgo ietekmi uz mutes dobuma veselību. Turklāt regulārās vizītēs pie zobārsta ir iespējams gļotādas izmaiņas monitorēt un fotogrāfēt, lai salīdzinātu izmaiņas laika gaitā. Rutīnas pacientu izmeklēšanā var izmantot siekalas, kas ir viegli iegūstams materiāls gan periodontālo mikroorganismu, gan iekaisuma biomarķieru siekalās noteikšanai.
Nepieciešams turpināt pētījumus par šo alternatīvo nikotīna produktu ilgtermiņa ietekmi uz mutes dobumu un veselību kopumā, jo īpaši bērniem un jauniešiem, kā arī pētīt vairāku vienlaicīgi lietotu nikotīna produktu ietekmi.
Šie produkti nekādā gadījumā nav labāki vai veselīgāki par parastajām cigaretēm, turklāt minētie rezultāti akcentē to, ka, lietojot šos produktus, rodas šūnu izmaiņas, mutes vides izmaiņas, kā arī siekalu izmaiņas, kas kaitīgi ietekmē mutes dobumu. Nav zināmi, kā šie produkti ietekmē mutes dobumu un veselību ilgtermiņā, piemēram, pēc 15–20 gadu lietošanas. Regulāras un laicīgas mutes dobuma apskates var palīdzēt atklāt mutes izmaiņas laicīgi, kā arī motivēt lietotāju pārtraukt lietot šos produktus.
