30. oktobrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē (LBTU VMF) promocijas darba tematiski vienotu zinātnisko publikāciju kopu "Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu strukturētas izmeklēšanas un agrīnās atklāšanas sistēmas izstrāde mājas cūku novietnēs / Development of a structured outbreak investigation and early detection framework for African swine fever in domestic pig farms" aizstāvēja Kristīne Lamberga un ieguva zinātnes doktora grādu (Ph. D.) lauksaimniecības, meža un veterinārajās zinātnēs.
Pētījuma mērķis bija pilnveidot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) kontroles stratēģijas, uzlabojot un stiprinot agrīnas uzliesmojumu atklāšanas un epidemioloģiskās izmeklēšanas pieejas skartajās cūku novietnēs, izvērtējot esošās uzraudzības sistēmas un uzliesmojumu izmeklēšanas metodoloģijas.
Kā stāsta jaunā zinātniece K. Lamberga: "Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir viena no nozīmīgākajām cūku infekcijas slimībām, kas rada smagas sociālekonomiskās sekas, raksturojas ar neprognozējamu pārrobežu izplatību un kuras kontrolei joprojām nav pieejami efektīvi ārstēšanas vai vakcinācijas līdzekļi. ĀCM ir obligāti ziņojama dzīvnieku infekcijas slimība. ĀCM pirmo reizi aprakstīja Kenijā 1921. gadā. Pirmoreiz Eiropā slimība tika konstatēta Portugālē 1957. gadā, kur sākotnēji to izdevās izskaust. Tomēr 1960. gadā ĀCM Portugālē tika ieviests atkārtoti, un no turienes izplatījās uz Spāniju, kļūstot endēmisks Ibērijas pussalā 20. gadsimta 70. un 80. gados un radot ievērojamus ekonomiskos zaudējumus. Šajā periodā uzliesmojumi sporādiski tika konstatēti arī citās Eiropas un Amerikas valstīs, tostarp Nīderlandē, Beļģijā, Francijā, Ziemeļitālijā, Kubā, Brazīlijā, Dominikānas Republikā un Haiti, tomēr šajās valstīs slimību izdevās izskaust. 1978. gadā ĀCM tika konstatēts Sardīnijā, kur tas saglabājās endēmisks vairāk nekā četras desmitgades, līdz Sardīnijas kompetentās iestādes nesen sekmīgi panāca slimības izskaušanu. Primāro uzliesmojumu infekcijas avots visbiežāk bija piesārņoti pārtikas atkritumi no starptautiskajā satiksmē iesaistītiem gaisa kuģiem un kuģiem. Tādēļ epidemioloģiskajā skatījumā secināts, ka cilvēka darbība un biodrošības prasību neievērošana ir galvenie faktori, kas veicina gan starpkontinentālu, gan reģionālu ĀCM izplatību."
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tika īstenoti vairāki pētījuma uzdevumi: izpētīti iespējamie ĀCM vīrusa iekļūšanas ceļi cūku ganāmpulkos, izmantojot hipotēzēs balstītu epidemioloģisko pieeju un izvērtējot no nespeciālistiem iegūto informāciju (I, IV), izvērtētas un pilnveidotas paraugu ņemšanas stratēģijas ĀCM vīrusa izplatības novērtēšanai skartajās cūku novietnēs (II, III), novērtēta novietnē izmantojamo laterālās plūsmas testu (LFD) piemērotība kā papildu diagnostikas rīkam ĀCM uzliesmojumu izmeklēšanā un salīdzināta to veiktspēja ar standarta laboratoriskās diagnostikas metodēm, tostarp polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR), imūnperoksidāzes testu (IPT) un enzīmsaistīto imūnsorbcijas testu (ELISA) (III), identificēti un analizēti galvenie epidemioloģiskie parametri, kas nepieciešami ĀCM uzliesmojuma augsta riska perioda (HRP) rekonstrukcijai skartajās cūku novietnēs (I, II), kā arī izvērtēta Latvijā izmantoto ĀCM uzraudzības pieeju efektivitāte uzliesmojumu agrīnā atklāšanā (I, II).
Promocijas darba zinātniskie vadītāji: prof. Dr. Aivars Bērziņš (ORCID: https://orcid.org/0000-0003-2933-3709), DVM PhD, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Veterinārmedicīnas fakultāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvija un prof. Dr. Arvo Viltrop (ORCID: https://orcid.org/0000-0003-0133-980X), DVM PhD, Veterinārmedicīnas un dzīvnieku zinātņu institūts, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte, Tartu, Igaunija.
Promocijas darba kopsavilkums zinātnes doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs.
Promocijas darba tematiski vienotu zinātnisko publikāciju kopa zinātnes doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai lauksaimniecības, meža un veterinārās zinātnēs.
