Sākts pētījums par olu čaumalu un membrānu izmantošanu kalcija un kolagēna ražošanai

Author
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

10. septembris, 2025. gads

Olu čaumalas un membrānas parasti tiek uztvertas kā atkritumi, taču tajās slēpjas vērtīgas vielas, kuras iespējams pārvērst augstvērtīgos produktos. Lai to īstenotu, Latvijā uzsākts projekts "Olu čaumalas un olu membrānu morfoloģijas izpēte un izmantošana rūpnieciskā mērogā kalcija un kolagēna ražošanā" (Nr. 25-00-C0LA1602-0000006), kura mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu tehnoloģiju olu čaumalu un membrānu pārstrādei, iegūstot augstvērtīgus kalcija un kolagēna produktus.

ola.jpg
LBTU publicitātes attēls

Pētījumā paredzēts veikt olu čaumalu morfoloģisko izpēti, analizēt to elementu sastāvu dažādos histoloģiskajos slāņos, izmantojot selektīvas un jutīgas analītiskās metodes, kā arī noteikt ķīmisko sastāvu. Tiks vērtēts arī olu čaumalu mikrobioloģiskais drošums atkarībā no to pirmapstrādes veida – termiskas, mikrobiālas, mehāniskas vai ķīmiskas apstrādes. Projekta gaitā paredzēts iegūt fundamentālas zināšanas par Latvijā audzētu dējējvistu olu čaumalu ķīmisko sastāvu un izstrādāt zinātniski pamatotu un ekonomiski izdevīgu tehnoloģisko risinājumu to izmantošanai pārtikas vai kosmetoloģijas industrijā.

Izmantojot progresīvas tehnoloģijas, tiks efektīvi atdalītas čaumalas no membrānām, un ar modernām analītiskajām metodēm – mikroskopiju, masas spektrometriju un spektroskopiju – tiks veikta to detalizēta izpēte. Rezultātā čaumalas tiks pārveidotas par kalcija karbonāta pulveri un tālāk – kalcija sāļiem (acetātu, hlorīdu), savukārt membrānas kalpos kā kolagēna avots. Šāda pieeja ļaus samazināt pārtikas atkritumu daudzumu, vienlaikus radot ilgtspējīgas un vērtīgas izejvielas, kuras varēs izmantot kosmētikas, uztura bagātinātāju un farmācijas nozarēs, tādējādi stiprinot aprites bioekonomiku Latvijā.

"Mūsu mērķis ir pierādīt, ka arī no pārtikas atkritumiem ir iespējams radīt jaunus, augstvērtīgus produktus ar lielu pievienoto vērtību. Izmantojot zinātniski pamatotas metodes un modernas tehnoloģijas, mēs varam pārvērst olu čaumalas un membrānas par inovatīvām izejvielām ar plašu pielietojumu pārtikas, kosmētikas un farmācijas nozarēs. Šis projekts ir nozīmīgs solis ilgtspējīgas bioekonomikas attīstībā Latvijā," uzsver projekta vadītājs, Dr.sc.ing. Vitalijs Radenkovs.

Projekts norisināsies no 2025. gada 1. augusta līdz 2026. gada 15. oktobrim. Tā kopējais finansējums ir 91 640,19 EUR, pilnībā nodrošināts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Vadošais partneris ir A/S "Balticovo", savukārt īstenošanā piedalās Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) un SIA "Standel". Papildu informācija pieejama: https://www.balticovo.lv/lv/es-projekti.

 

Informatīvā plāksne mājaslapai_25-00-C0LA1602-0000006_page-0001.jpg

saistītie raksti

zinātne humanitārās zinātnes un māksla

Sabiedrības uzticēšanos var stiprināt, skaidrojot paveikto un koordinējot pārvaldes iestāžu darbu

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) zinātnieki pētījumā sabiedrības iesaistes un uzticības stiprināšanai iesaka labāk skaidrot paveikto iedzīvotājiem un koordinēt publiskās pārvaldes iestāžu darbu, saliedētības veicināšanai celt pilsonisko kompetenci, bet vei…

Latvijas Universitāte

9. janvāris, 2026. gads

zinātne

Izsludina starptautisku konkursu Latvijā pirmā industriālā profesora piesaistei

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar AS «Latvenergo» izsludina starptautisku atklātu konkursu Latvijā pirmā industriālā profesora piesaistei, kurš ar uzņēmuma atbalstu pētīs zaļās degvielas attīstības iespējas. Interesenti konkursā aicināti pieteikties līdz 2. februārim.  Vaka…

Rīgas Tehniskā universitāte

8. janvāris, 2026. gads

zinātne medicīna

RSU asociētais profesors izdevis zinātnisko darbu rakstīšanai veltītu grāmatu

RSU asoc. prof. Serhio Urive (Sergio Uribe) kopā ar saviem kolēģiem ir izdevis grāmatu Scientific Writing and Publication Strategies for Oral Health Professionals. Šī ir pirmā zināmā grāmata par zinātnisko darbu rakstīšanas un publicēšanas stratēģijām, kas paredzēta tieši mutes vesel…

Rīgas Stradiņa universitāte

7. janvāris, 2026. gads

zinātne

Vai ZINĀJI? Baktēriju šūnas spēj sajust gadalaiku maiņu!

Gatavojoties aukstam laikam mēs uzkrājam malku un sagatavojam siltās jakas. Izrādās, ka sezonas maiņu sajūt ne tikai cilvēki un dzīvnieki, bet arī baktērijas, kuru mūžs ir tikai dažas stundas. Tās spēj nojaust ziemas tuvošanos un tai sagatavoties.  Kad mikrobioloģe Luisa Jabura (Luísa Jabbu…

researchLatvia

29. decembris, 2025. gads