Datorzinātņu pētnieki Latvijā attīsta nākotnes auto tehnoloģijas, lai ļautu mašīnām pārvietoties arvien autonomāk, piemēram, sensorus apkārtējās vides uztverei un platformu drošai komunikācijas starp automašīnām. Patlaban transporta nozarē pavisam pilnvērtīgi pašbraucošie auto vēl nav izstrādāti, bet zinātnieki ir pārliecināti, ka ikdienas satiksmē vienmēr kāda kontrole būs jāuzņemas arī cilvēkam.
Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Kaspars Ozols rādīja, kā darbojas uz automašīnām uzstādīti īpaši sensori, kas ļauj iegūt telpiskāku informāciju par apkārtējo vidi atšķirībā no mašīnbūvē jau izmantotiem sensoriem vai parastām videokamerām. Pētnieki attīsta šo un citas tehnoloģijas kā daļu no tā dēvētajiem pašbraucošajiem auto.
"Kameras tādas izmantojam, kas spēj sajust ne tikai vizuālo informāciju, bet arī dziļuma informāciju, un tad ļoti tuvās distancēs – līdz sešiem metriem – ar ļoti augstu izšķirtspēju spēj atpazīt objektus. Tik mazus, kā, piemēram, cilvēka pirkstus vai jebkādus šķēršļus, kas ir uz ceļa, lai no tā varētu izvairīties. Nākotnes pārbraucošajiem auto vajadzētu pilnībā saprast apkārtējo vidi. Teiksim, ir seši sensori uzlikti, izveidojot 360 grādu uztveres sistēmu apkārt automašīnai, tādu kā punktu mākoni ar dažādiem objektiem. Un tad liekam virsū arī mākslīgo intelektu, kurš spēj atpazīt šos objektus, kas ir apkārt automašīnai, un samazināt, teiksim, ātrumu vai likt kaut kā reaģēt," pastāstīja Ozols.

Latvijā izstrādāto sensoru sistēmu reālās automašīnās pētnieki testējuši tam paredzētā simulatorā Austrijā. Institūta pētnieku uzdevums ir veidot minētos sensorus, kas dotu signālu galvenajam apstrādes blokam jeb "mašīnas smadzenēm". Savukārt tehnoloģijas, kas tālāk reaģētu un pieņemtu lēmumus, piemēram, liekot mašīnai bremzēt, izstrādā projekta partneri arī citās valstīs.

"Uzbūvēt pašbraucošu automašīnu, kā mēs redzam, arī ar milzīgiem resursiem autoražotājiem vēl joprojām nav īsti izdevies to izdarīt. Ir seši līmeņi – no nulles līdz pieci, kas raksturo automatizāciju. Nulles līmenis droši vien ir nekas. Pirmais līmenis būs ABS [automātiskā bremzēšanas sistēma], piemēram, kas jau palīdz cilvēkam vadīt. Tad piektais līmenis visdrīzāk ir tā, ka nav pat stūres un automašīna jebkādos apstākļos ar augstu precizitāti bez avārijām spēj nogādāt cilvēku no A līdz Z. Nu tad šobrīd tās autonomās automašīnas, kas eksistē tirgū, viņas ir kaut kur ap trešo līmeni un tiecas uz ceturto līmeni. Tad šīs tehnoloģijas, pie kā mēs strādājam, būtībā lielā mērā mērķē sasniegt šo ceturto un piekto līmeni," sacīja Ozols.
Tikmēr vēl citā projektā zinātnieki Latvijā attīsta arī komunikācijas tehnoloģijas starp automašīnām koordinētai un drošai satiksmes plūsmai, norādīja institūta vadītājs Modris Greitāns.
"Eiropā jau ilgu laiku pēta, un arī mēs esam iesaistījušies tajā, ka būs savienotie auto. Proti, katrs auto neuzskatīs, ka es esmu tikai viens un man vienam pašam viss ir jāzina, bet es saņemu informāciju no citiem auto un mēs braucam kopīgi. Tas noteikti nākotnē var palīdzēt izvairīties no avārijām krietni labāk, no sastrēgumiem un no daudzām citām lietām. Un viens tāds projekts ir "5G Routes", kas ir tikko beidzies," stāstīja Greitāns.
Pētnieku komanda testēja trīs mašīnu braukšanu kolonnā un automatizētu joslu maiņu, izmantojot 5G komunikāciju. Greitāns rādīja video, kurā redzams, ka autovadītājs ir tikai vienā no šīm mašīnām, bet visi spēkrati izmanto projektā radīto platformu jeb servisu, kas ļauj transportlīdzekļiem reāllaikā apmainīties ar datiem par ātrumu, paātrinājumu vai stūres leņķi un pieņemt precīzus un drošus braukšanas lēmumus.

Greitāns pauda: "Cik ātri būs tā, ka braukās mašīnas bez vadītājiem pa ielām, tas jautājums ir ne tikai zinātniekiem, bet arī politiķiem un juristiem un tā tālāk, jo tur ir vesela virkne nosacījumu. Viens tātad ir sakārtot tīri juridiski, kas būs atbildīgs par kaut kādiem negadījumiem. Un vēl viens aspekts tajā brīdī, kad parādīsies dažādi autopiloti, kas vadīs mašīnas, tātad arī viņiem būtu jāiziet tehniskā apskate. Diez vai valstis vai kāda sertifikācijas iestāde gribēs uzņemties un pateikt – jā, šeit mēs garantējam, ka mākslīgais intelekts vienmēr visu izdarīs pareizi. Tā ka es gribētu teikt, ka tur ir gan tehniskie aspekti, kuri varētu atrisināties, iespējams, tuvāko 10 gadu laikā, bet arī citi aspekti, par kuriem grūti pateikt, kā tie virzīsies."
Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieki vēl bilda, ka minētās tehnoloģijas attīstāmas ne vien satiksmē civilajā jomā, bet arī militārajā industrijā, lai stiprinātu aizsardzības spējas.