Septembra personība Raivis Bičevskis: filozofija kā ceļš uz sabiedrības izpratni

Author
researchLatvia

15. septembris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Filozofija ir viens no tiem zinātnes virzieniem, kas sniedz iespēju ieraudzīt kopsakarības sabiedrībā un rast atbildes uz jautājumiem par cilvēku domāšanu, vērtībām un sadarbību. Šīs jomas izpēte atklāj gan pagātnes attīstības ceļus, gan nākotnes perspektīvas. Ar šiem jautājumiem īpaši daudz ir strādājis Dr. phil. Raivis Bičevskis, Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors. Viņš ir atzīts filozofs gan Latvijā, gan ārzemēs, kura darbs veltīts sociālās filozofijas izpētei un modernās sabiedrības iekšējās loģikas skaidrošanai. 

LU Filozofijas un ētikas nodaļas vadītājs Dr. phil. R. Bičevskis savos pētījumos iezīmē sabiedrības portretu, raksturo tās attīstības virzienus un atgādina, ka filozofija ir “veseluma rekonstrukcijas māksla, kas arī mūsdienās ir īpaši nozīmīga”. Tenūrprofesors akcentē, ka filozofija spēj veidot saikni starp zinātni un sabiedrību, sniedzot plašāku skatījumu uz notikumiem un procesiem, kas ietekmē ikvienu no mums. 

Bičevskis_ Zinatnes personibas 2025.png
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes tenūrprofesors Dr. phil.  Raivis Bičevskis. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Humanitāro zinātņu pētnieks darbojas nozīmīgās starptautiskās un starpdisciplinārās ekspertu kopienās, ir viesprofesors vairākās prestižās Eiropas universitātēs. Zinātnieks uzsver, ka LU ir unikāla vieta, kur iespējams pētīt gan abstraktas idejas, gan kompleksas parādības, kas vienlaikus skar gan dabu, gan sabiedrību: “Tas piesaista cilvēkus, kuriem interesē lietu būtība.” 

Svarīga daļa no Dr. phil. R. Bičevska profesionālās darbības ir studentu iesaiste un iedvesmošana – viņš mudina jaunos pētniekus domāt kritiski un plaši, meklēt kopsakarības starp dažādām disciplīnām un nebaidīties no jautājumiem, uz kuriem nav tūlītēju atbilžu. Viņa pieeja iedvesmo nākamo paaudzi ne tikai izprast filozofiju, bet arī izmantot to kā rīku sabiedrības pašizpratnē un dialoga veicināšanā. 

“Problēma, ar ko es pēdējos gados nodarbojos, ir modernās sabiedrības iekšējā loģika – vai tāda ir, vai mēs varam redzēt pēdējo divu gadsimtu attīstībā iekšējas likumsakarības, kuras nolasot, mēs varam uzzīmēt modernās sabiedrības portretu un ielūkoties nākotnē, kur tā virzās,” skaidro tenūrprofesors R. Bičevskis. “Palūkoties, cik tālu mēs esam tikuši, kur mēs atrodamies kā sabiedrība, kur mēs atrodamies kā universitāte.” 

“Robeža starp zināmo un nezināmo, protams, ir baiļu robeža, taču arī – cerību robeža; šīs robežas sasniegšana ir piedzīvojums. Īsts zinātnieks pie šīs robežas uzturas bieži, lai gan tai pārkāpt izdodas visai reti,” pauž Dr. phil.  R. Bičevskis. 

Viņa teiktais atgādina, ka pētniecības uzdevums ir gan rast atbildes, gan uzdot jautājumus, kas palīdz sabiedrībai izprast pašai sevi un virzīties uz priekšu, padarot humanitārās zinātnes par neatņemamu mūsdienu pētniecības daļu. 

-- 

Par “Zinātnes kalendāru 2025”    

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda.    

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

ERAF logo ansamblis.png

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Oktobra personība Gints Šmits: dabas iedvesmots materiāls nākotnes medicīnai

Kā vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs Nacionālajā pētniecības un inovācijas institūtā (NIRI) Dr. chem. Gints Šmits strādā bioloģiski iedvesmotu risinājumu izstrādē ķīmijas, biotehnoloģijas un biomateriālu jomās. Viņa pētījumi vērsti uz to, kā dab…

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija zinātnieku pieredzes stāsti

No gēnu pētnieces Kembridžā līdz Latvijas čempionei maratonā – Anna Kļučņika

Ir cilvēki, kuru profesionālā un ikdienas dzīve šķietami rit pilnīgi atšķirīgās pasaulēs. Annai Kļučņikai viena no tām ir laboratorija Kembridžā, kur viņa strādā ar šūnu un gēnu rediģēšanas tehnoloģijām, otra – maratona trase. Abas vieno pacietība, izturība un spēja ilgstoši virzīties pretim m…

Annija Beire "latviesi.com"

8. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Kā universitātē rodas inovācijas: vide, kur studentiem ļauj mēģināt un augt

Kā veicināt, lai studenti ne tikai iegūst zināšanas lekciju auditorijā, bet arī sāk domāt kā pētnieki, inovatori vai nākotnes uzņēmēji? Kā radīt vidi, kur jaunietis nebaidās eksperimentēt, kļūdīties un attīstīt savas idejas? Par to ikdienā domā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU…

Izglītības un zinātnes ministrija

8. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Zinātnieku nakts 2026 apliecina noturīgu interesi par zinātni

Eiropas Zinātnieku nakts 2026, kas visā Latvijā norisinājās septembra pēdējā piektdienā, arī šogad apliecināja, ka zinātne spēj aizraut visdažādākā vecuma cilvēkus un piesaistīt plašu interesentu loku. Pasākuma norises vietas visā Latvijā pulcēja ap 28 000 apmeklētāju, kuri izmantoja iespēju ielūko…

Latvijas Zinātnes padome

5. oktobris, 2026. gads