Vecas zāles nav iepuvis tomāts – tātad lietojamas?

Author
Latvijas Organiskās sintēzes institūts

24. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija
Marija Trifonova.jpg
Marija Trifonova, OSI Bioloģiski aktīvu savienojumu analīzes laboratorijas vadītāja
Tabletei nav rieviņas – nelauziet to!

Tā nav dizaina kļūda – dalot šādu tableti, iespējams, vienā pusē būs divreiz vairāk aktīvās vielas nekā otrā, jo tās sadalījums nelaužamā tabletē nav vienmērīgs. Šādas nianses laboratorijās pārbauda gadiem, lai nodrošinātu katra medikamenta drošumu, stabilitāti un precīzu iedarbību. Taču, kad zāles nonāk pie mums, atbildība pāriet mūsu rokās. Un viena no biežākajām kļūdām – glabājam medikamentus vannas istabas skapītī, kur temperatūra nereti pārsniedz pat +40 °C.

Ja par kaut ko varam būt droši, tad par Eiropas medikamentu atbilstību tam, ko zāļu aprakstā norādījis ražotājs un signalizē derīguma termiņš. Latvija ir viena no tām Eiropas valstīm, kur darbojas sertificēta zāļu testēšanas laboratorija – Latvijas Organiskās sintēzes institūta Bioloģiski aktīvu savienojumu analīzes laboratorija. Šeit tiek pārbaudītas zāles, pirms ražotājs saņem Zāļu valsts aģentūras atļauju tās piedāvāt tirgū.

Precizitāte – ikdienas likums

Ir grūti iedomāties vēl precīzāku, standartizētāku un pedantiskāku vidi kā OSI Bioloģiski aktīvu savienojumu analīzes laboratorijā.  It viss ir reglamentēts – no mērinstrumentu tīrīšanas līdz temperatūras svārstībām. Katrs solis ir aprakstīts instrukcijā, katru mērījumu fiksē ne tikai iekārtas un datori, bet vairākas reizes dienā pārbauda un pieraksta paši ķīmiķi. Mērījumu precizitāte un darba kultūra ir vienota visā Eiropā, tāpēc zāļu tests, kas veikts Rīgā, būs identisks testam Romā vai Berlīnē. Šī pedantiskā rutīna ir garants zāļu drošībai.

Cik gadus testē vienas zāles

Zāles laboratorijā tiek pētītas tik ilgi, cik ražotājs plāno to derīguma termiņu. Nezinātājam ir grūti pat iztēloties viedus un parametrus, pēc kuriem zāles pārbauda. Laboratorija novērtē vai tablete ar laiku nemaina izmēru, svaru vai struktūru, vai tā nekļūst cietāka un nelūst citādi. Īpaša uzmanība testējot zāles tiek pievērsta uzglabāšanas apstākļiem – temperatūrai, mitrumam, gaismai. Laboratorijā zāles gadiem glabā slēgtās kamerās ar nemainīgiem apstākļiem, lai noskaidrotu, kā tie ietekmē medikamenta īpašības.

No iepakojuma līdz kuņģim – viss tiek pārbaudīts

Arī medikamenta iepakojuma materiāli un to nemainīgums līdz ražotāja iecerētā derīguma termiņa beigām tiek testēti. Piemēram, plēvītes zem korķīšiem vai caurspīdīgās drošības uzlīmes, kas nodrošina, ka iepakojums nav ticis atvērts iepriekš. Šīs pārbaudes dēvē par neskartības testiem. Ja ražotājs maina iepakojumu tirgū jau esošām zālēm, visu no jauna pārbauda, jo pat iepakojuma sastāvs var ietekmēt zāļu stabilitāti ilgtermiņā.

OSI laboratorijā ir iekārtas, kas imitē kuņģa darbību un ļauj precīzi izmērīt, kādas vielas un cik ātri izdalās no tabletes dažādos gremošanas posmos.

"Pēc šiem testiem man pašai vairs nav jautājumu, kāpēc daži vitamīni ir ievērojami dārgāki par citiem – tie ir tik pārdomāti radīti, ka iedarbojas tieši tur un tādā koncentrācijā, kas ir visefektīvākā," atzīst Bioloģiski aktīvu savienojumu analīzes laboratorijas vadītāja Marija Trifonova.

Lai arī vairums vitamīnu ir uztura bagātinātāji un tos nav jāreģistrē Valsts Zāļu aģentūrā, tomēr atsevišķu vitamīnu ražotāji tos izvēlas reģistrēt kā medikamentus. Šos vitamīnus rūpīgi pārbauda zāļu testēšanas laboratorijā.

Testi skaistuma injekcijām

Viens no neparastākajiem medikamentu testiem, ko veic OSI, ir botulīna toksīnu jeb botoksa pārbaudes. Šim nolūkam laboratorijā audzē nervu šūnas, uz kurām pārbauda preparāta iedarbību. Testi ļauj pētniekiem novērtēt, kā toksīns pieķeras šūnas virsmai, iekļūst tās iekšienē un bloķē signālu pārraidi, kas izraisa muskuļu paralīzi. Šī ir būtiska pārbaude, kas ļauj novērtēt medikamenta praktisko iedarbību. Taču ar to testēšana nebeidzas — laboratorijā analizē arī preparāta tīrību, koncentrāciju, stabilitāti dažādās temperatūrās, iedarbības ilgumu un atšķirības starp partijām. Tikai tad, kad visi šie parametri saglabājas nemainīgi visā ražotāja noteiktajā derīguma termiņā, preparāts tiek uzskatīts par pilnībā drošu.
Botulīnu izmanto ne tikai skaistumkopšanā – to plaši lieto arī medicīnā, piemēram, muskuļu spazmu mazināšanai, bērnu spastisko traucējumu ārstēšanai, hronisku migrēnu profilaksei, pārmērīgas svīšanas ārstēšanai un pat dažiem urīnpūšļa traucējumiem.

Nelietot šķidrus preparātus pēc derīguma termiņa

No vienas puses, OSI laboratorijas testi ir būtiski zāļu ražotājiem, no otras – tie nodrošina, ka cilvēks aptiekā iegādājas drošu un efektīvu medikamentu. Tādēļ līdzīgi kā ar pārtiku, kuru ēdam, arī zālēm ir būtiski tās atbilstoši uzglabāt un lai arī tās nepelē un nerada nepatīkamu smaku kā sabojājusies pārtika, nelietot pēc derīguma termiņa beigām.  Jo – pēc norādītā laika aktīvās vielas medikamentā ne vien sāk pakāpeniski sadalīties, kļūst vājāks, bet dažkārt var veidoties jaunas ķīmiskas vielas, kuru ietekme nav paredzama un var būt pat kaitīga. Īpaši bīstami tas ir šķidriem preparātiem, insulīnam, acu pilieniem un adrenalīna injektoriem – to lietošana pēc termiņa var būt ne tikai neefektīva, bet arī riskanta veselībai.

Turpmāk, iegādājoties zāles, vērts aizdomāties – katra tablete, kas nonāk aptiekā, ir izgājusi ilgu, rūpīgu un dārgu pārbaudes posmu, kura mērķis– nodrošināt, lai cilvēks, lietojot zāles, varētu būt drošs par kvalitāti, efektivitāti. Kad zāles nonāk pie mums – sākas mūsu atbildības daļa lietot tos tā, kā mūs instruē ražotājs.

saistītie raksti

zinātne zinātnes komunikācija

Tas nav krējuma izstrādājums! Kā pētniece Velga Polinska maina attieksmi par vieglo valodu

"Vieglā valoda nav alternatīva literatūrai – tā darbojas kā brilles tiem, kam ir vāja redze," uzsver Latvijas Universitātes (LU) pētniece Velga Polinska, kura novembrī pārstāvēja Latviju starptautiskā zinātnes komunikācijas konkursā Francijā, četrās minūtēs prezentējot savu pētījumu par vieglo valo…

Ieva Lazdiņa | LU izdevuma "Alma Mater" redaktore

17. marts, 2026. gads

personība zinātnes komunikācija

Marta personība Žanete Šteingolde: dzīvnieku, cilvēku un vides veselības mijiedarbība

Kā institūta "BIOR" Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas vadītāja Mg. med. vet. Žanete Šteingolde strādā dzīvnieku, vides un sabiedrības veselības krustpunktā, attīstot pētījumus, kas balstīti “Vienas veselības” pieejā. Viņas darbs vērsts uz dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp zoonozēm, …

researchLatvia

16. marts, 2026. gads

zinātnieku pieredzes stāsti zinātnes komunikācija

Iepazīsti jauno zinātnieku! – saruna ar Rihardu Rusku

Rihards Ruska studē Lavijas Universitātes (LU) doktorantūrā un LU Cietvielu fizikas institūtā izstrādā promocijas darbu par luminiscējošu nanomateriālu pielietojumiem biosensoros. Rihards nesen saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Artūra Balklava balvu zinātnes popularizēšanā. Apsveicam Rihardu ar p…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

10. marts, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ceļojošā izstāde "Zinātne Latvijai 2026" apskatāma Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā "BIOR" un "AKROPOLE Rīga"

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Martā ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības …

researchLatvia

2. marts, 2026. gads